• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Statuja ar plīvuruArī plīvurs maksās makten lielu naudu... Foto no: thingsworthdescribing.com

Kapitālistiskā seksa rokasgrāmata jeb Latviešu tautas smagais ceļš uz vienkāršām patiesībām-55-4

(78. turpinājums. Sākumu sk. šeit)

55. Septiņi grēki, kas brēc pēc tava maciņa

55.4. Kautrība.

Arī kautrība kapitālismā ir nejauks grēks. Un visa tā pagalam nezinātniskā introspekcija[1], smalkjūtība, pieļāvumi, šaubas, nedrošība, nemiers, kas pavada kautrību. 

Kautrības nejaukākā izpausme ir tāda, ka tā neļauj uzdot pareizos jautājumus un ievākt informāciju. Kautrīgs cilvēks mīļa miera labad gatavs bez iebildumiem uzklausīt pilnīgās muļķības un sevišķi patoloģiskos gadījumos šīm muļķībām arī noticēt.

Kautrīgs cilvēks nekad nepārtrauks daiļrunu par jaunā putekļu sūcēja modeli, kā sūklis uzsūks visus reklāmas trikus un puspatiesības – un galu galā tā paša mīļa miera labad nopirks pilnīgi nevajadzīgu lietu, turklāt pat nepainteresējoties par cenām pie cita pārdevēja vai iespējamām atlaidēm pie šī paša.

Tādejādi kautrīgais bieži maksā dārgāk nekā citi pilsoņi. Iespējams, viņš pat to apzinās un cieš, taču neko nevar padarīt – tāds nu viņš ir.

Tirgus kautrīgo izģērbj un izdarās ar viņu visādos veidos.

Tāpēc īsti tirgus guru, paši būdami samērā bezkaunīgi, cenšas veicināt kautrību. Vienkāršākais veids, kā to izdarīt: apbērt potenciālo klientu ar otršķirīgām ziņām, kliedzot, ka pēc tādas vispusīgas apgaismošanas kaut kādi jautājumi var rasties tikai beidzamajam stulbenim.

Taču tev nav jābaidās no domas, ka kaut ko tādu nezina tikai beidzamais stulbenis un tu. Tici man, to nezina vairākums, un tas attiecas uz praktiski jebkuru lietu.

Pārdošanas guru tevi taisa par muļķi tikai tāpēc, lai tu patiešām kļūtu par muļķi.

Tā ir tirgus aksioma.

Un, ja tu sāksi uztraukties par to, kā gan es izskatīšos tev pilnīgi svešā pārdevēja vai konsultanta acīs, tu zaudēsi daudz naudas.

Vai ir vērts tā ļauties cilvēkam, kuru tu redzi pirmo un, iespējams, pēdējo reizi mūžā un kura uzdevums – pataisīt tevi par muļķi?

Informācijas trūkums vienmēr maksā dārgi. Taču vēl dārgāk var maksāt tev patiesībā nevajadzīgas informācijas pārpilnība. Ko tev dod tas, ka fēnā izmantotas jaunākās nanotehnoloģijas[2], ja šis fēns reāli matus žāvē sliktāk nekā tava vecā grabaža?

Kāpēc tev jāizvēlas aparāts, kas atbilst EUROSHIT standartiem par kvantu*[3] plūsmas vadīšanas principiem, ja tev nav ne jausmas, vai šis standarts ietekmē konkrēti tavu dzīvi un, ja ietekmē, tad – kā?

Kāds labums tev no televizora ar WÁU atmiņas karšu lasītāju, ja pēc tam jāpērk arī ļoti specifiskas fotoiekārtas, kurās var izmantot WÁU kartes, un automašīna, kurā ir speciāli šīm iekārtām paredzēts uzlādētājs, un garāža, kura ir aprīkota speciāli šai automašīnai, un māja, kurā iespējams šo garāžu iebūvēt…

Taču savas kautrības dēļ tu iesaistīsies šajā ķēdītē, labākajā gadījumā netiekot tālāk par pašu televizoru, bet samaksājot par iespējām, ko tu nekad neizmantosi un, patiesību sakot, arī negrasījies izmantot.

Tāpēc savas sūri grūti nākušās naudiņas vārdā pacenties ierobežot savu kautrību.

Atceries, ka demokrātijas apstākļos neviens nevienam nedrīkst pārmest, ka viņš aizstāv savas intereses. Tāpēc laid gar ausīm šādus pārmetumus vai mājienus par to, ka tavas pretenzijas un ziņkārība varētu būt nevietā.

Un samierinies ar to, ka viņa interešu aizstāvēšanu tu nedrīksti pārmest arī tam tur, kas tev nepatīk. Nejauc savu nepatiku ar tā tur tiesībām.

Starp citu, biežāk ieskaties sevī, un, ja tu jūti, ka tev nepatīk kāds/kāda cits/cita, kas cīnās par savām tiesībām, tad zini: tava nepatika ir ļoti pa prātam kapitālisma ideologiem. Viņi no tavas nepatikas uzbudinās.

Tev, kā parasti, tiek dota izvēle: vai nu ļauties šai nepatikai, vai tomēr likt aiz auss, ka arī tavi argumenti daudziem var likties stulbi, bezjēdzīgi un/vai nepatīkami.

(Turpinājums šeit)


[1] Introspekcija – latīņu: intro, iekšā un specto, skatīšanās – psiholoģiskās izpētes metode, kura izpaužas sevis paša psiholoģisko procesu novērošanā, neizmantojot nekādus instrumentus vai etalonus. Kā patstāvīgu metodi introspekciju pamatoja jau minētais francūzis Renē Dekarts. Vācu fiziologs un psihologs Vilhelms Vunds (Wilhelm Maximilian Wundt, 1832-1920) introspekciju apvienoja ar laboratorijas metodēm, padarot to par galveno metodi cilvēka psihiskā stāvokļa un apziņas pētījumos, taču 20.gadsimta sākumā introspekcija tika pasludināta par ideālistisku, subjektīvu un nezinātnisku. Tas gan nenozīmē, ka mūsdienu psihologi šo metodi nemaz neizmanto.

[2] Nanotehnoloģijas – no grieķu: νάνος, nānos, sīks – fundamentālās un praktiskās zinātnes starpdisciplīnu joma, kas nodarbojas ar teorētisko pamatojumu un izstrādā praktiskus risinājumus un tehnoloģijas, lai radītu produktus ar iepriekš dotu atomu struktūru; nanotehnoloģijās tiek izmantota kontrolēta manipulēšana ar atsevišķiem atomiem un molekulām. Nanotehnoloģiju pirmsākumi tiek saistīti ar kvantu elektrodinamikas pamatlicēja Ričarda Feinmana (Richard Phillips Feynman,1918-1988, Nobela prēmijas laureāts (1965, kopā ar vēl diviem fiziķiem) „par fundamentāliem darbiem kvantu elektrodinamikā, dziļi ietekmējot elementārdaļiņu fiziku”) Amerikas Fizikas biedrības ikgadējā sanāksmē nolasīto referātu „There’s Plenty of Room at the Bottom” („Tur, lejā, ir daudz vietas”, 1959).

Nanotehnoloģijās ir darīšana ar procesiem, kuru mērogs nepārsniedz 100 nanometrus (nm). Nanometrs – viena miljardā daļa (10-9) metra.

[3] Kvants – no latīņu:quantum, cik – kāda lieluma nedalāma porcija fizikā. Jēdziena pamatā ir kvantu mehānikas pieņēmums, ka atsevišķiem fizikāliem lielumiem var būt tikai noteiktas vērtības (fizikālais lielums kvantējas). Ap kvantēšanas ideju kopš 20.gadsimta sākuma ir attīstījusies pilnīgi jauna fizikas koncepcija (kvantu fizika). Piemēram, gaismas kvants ir fotons, vektora lauka kvants – glīons, hipotētisks gravitācijas lauka kvants – gravitons, atomu kristāla svārstību kustības kvants – fonons. Tradicionāli par „darbības kvantu” un „impulsa momenta kvantu” tiek uzskatīta Planka konstante.

Planka konstante – kvantu teorijas pamatkonstante, kas sasaista elektromagnētiskā starojuma enerģijas lielumu ar šā starojuma frekvenci. Nosaukta tās atklājēja, jau minētā fiziķa Maksa Planka vārdā.

 

Tavs komentārs par rakstu: