• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Elviss Preslijs un viņa izskats vecumdienāsElviss Ārons Preslijs un "pierādījums" tam, ka viņš nav miris. Foto: Getty Images/Youtube.com

Kapitālistiskā seksa rokasgrāmata jeb Latviešu tautas smagais ceļš uz vienkāršām patiesībām-58

(84. turpinājums. Sākumu sk. šeit)

58. Bonds, Preslijs un mohito

Kā pirmīt atklājām, kapitālisms reliģijas vietā kaunīgi nostāda pats savu ticības mācību – zinātni. Sociālisms dara to pašu, taču nedara kaunīgi, sociālisms kā karogu vicina karojošu zinātnisko ateismu. Bet tas ir cits stāsts.

Savu iegribu argumentēšanai kapitālisms manipulē ar vispārzināmām patiesībām, pētījumu rezultātiem un zinātniskiem faktiem. Tas viss, protams, ir bleķis, ko par tādu padara finansiāli un nemateriāli ierobežojumi zinātnieku galvās. Bat par sistēmas stabilitāti rūpējas sabiedriskās attiecības un ideoloģija.

Proti, vajadzības gadījumā jebkura hipotēze pēkšņi var pārtapt par neapstrīdamu patiesību, jo kāds, raugi, būs veicis attiecīgu pētījumu un tam ir bijuši pārliecinoši rezultāti. Fakts. [Pēc tam ļoti ilgu laiku nevienam nopietnam zinātniekam netiks finansēti mēģinājumi pārbaudīt autoritatīvā apgalvojuma patiesumu.]

Ironiski: zinātne mēģina publiku pierunāt ticēt nepierādītām lietām – ne mazāk kvēli, kā to dara jebkura reliģija.

Atšķirība ir tā, ka reliģija tai neizdevīgus faktus mēģina uzņemt vai vismaz pielāgot, turpretim meinstrīma[1] zinātne – ignorēt.

Piemēram, savulaik kapitālisms lieliski izmantoja Einšteina relativitātes teoriju, toties nespēja izsist ātru un pietiekamu kapitālu no kvantu fizikas, kura tāpēc gandrīz veselu gadsimtu bija pārijas[2] lomā, lai gan bija skaidrs, ka kaut kas tur tomēr ir. Kamēr kvanti maldījās pa pažobelēm, tie pat paspēja apaugt ar zināmu noslēpumainības slāni.

Toties tirgus labprāt pieņem pievilcīgu šarlatānismu, pavieglas mistifikācijas[3], kas taisītas pēc principa: stulbi, nepatiesi, toties interesanti un ienesīgi. Kāpēc ne, ja tā ir liela nauda vēl lielāks sekss? Džeimss Bonds[4], Dens Brauns[5], pat Flintstoni[6]. Galvenais – lai ir storijs, ko var pārdot, precīzāk, par kuru pēc iespējas vairāk cilvēku ir gatavi maksāt pēc iespējas vairāk naudas.

Starp citu, atzīšos: man patīk gudras mistifikācijas. Tas gadījumam, ja esi piemirsis/piemirsusi, ka nekad nevajag pārspīlēt.

Vispār mistifikācijas pat ļoti labi iederas kapitālistiskā seksa sistēmā.

Tāpēc mistifikācijas sastopamas pat lielajā politikā. Piemēram, konservatīvā revolūcija[7]. Kas gan cits tā ir, ja ne grandioza mistifikācija, kuras mērķis – parādīt godājamajai sabiedrībai, ka kapitālismam ar tādiem putniem nu galīgi nav pa ceļam? 

Vislabāko iespēju mistifikācijām zelt un plaukt dod popkultūra, kur lieli un mazi popsīši, lai kļūtu par zvaigznēm, izliekas par lieliem māksliniekiem, bet apmātā publika to visu uztver nopietni un grib līdzināties šīm falšajām zvaigznēm.

Ja nebūtu mistifikāciju un ticības, vai gan zvaigznes varētu mētāties ar pārspīlētiem raideriem? Nu, jā, arī raideri ir kļuvuši par popsīgās mitoloģijas sastāvdaļu. Kā var necienīt popdīvu, kas vienmēr pieprasa – un vienmēr panāk! –, lai viņai noīrētā viesnīcas numura tualetē katru dienu tiktu nomainīts pods?[8] 

No visas šīs lažas daži apsviedīgi cilvēki taisa lielu seksu un ļoti lielu naudu.

Tāpēc klīst baumas, ka kaut kur vientuļā salā redzēts joprojām dzīvais Elviss Preslijs[9].

Tāpēc Maikla Džeksona radinieki atļāvās bezkaunīgu plaģiātu[10] un apbedīja nabaga Maiklu vairākkārt, nākotnes peļņas vārdā raisot nojausmu, ka viņš nemaz nav miris. [Un, ja miris, tad noteikti ne dabīgā nāvē.]

Tāpēc apbrīnojami izveicīgais un lunkanais Lohnesa briesmonis vietējiem iedzīvotājiem sagādā zināmas neērtības, tomēr ļauj nopelnīt lieku pensu.

Dīvaini, bet vienkāršais, pelēkais seksa alcējs nemēdz uzdot acīmredzamus jautājumus pat tad, ja viņu acīmredzami uzskata par pajoliņu.

Vai krogā, kurā pirms ciktur gadiem sēdējis Hemingvejs, mohito[11] šodien ir garšīgāks nekā krogā, kurā viņš nekad nav bijis?

Vai Prāgā visi Šveika krogi ir autentiski? Nē, taču! Taču vidēji dumjajam tūristam jātic, ka visos šajos krodziņos alus kausu esot tukšojis brašais kareivis Šveiks[12].

Un, zini, vidējais tūrists arī tic, jo grib ticēt!

Vēl vairāk – liela daļa uzskata, ka tā tas arī ir, un savādāk nemaz nevar būt, ja jau visi to zina.

Bez šādas ticības sīkās drupačās sagrūtu visa kapitālisma mitoloģija.

Ikvienā pasaules malā tūristam ir jāredz, jādzird un jāizbauda noteiktu, kapitālistiski akceptētu klišeju komplekts. Kapitālisms nodrošina šā pakalpojuma pieejamību – un iekasē par to savas dividendes.

Kad tev par to jāmaksā, tas nav patīkami. Taču – lai slava kapitālismam! – šo iedomāto autoritāšu un aprēķināto artefaktu[13] sistēmu tu vari izmantot arī savā labā.

Vajag tikai zināt, kā šī sistēma darbojas, un arī tev radīsies iespēja ko nebūt nopelnīt.

(Turpinājums šeit)


[1] Meinstrīms (angļu: mainstream, burtiski: galvenā straume) – konkrētajā laika posmā dominējošais virziens kādā jomā/nozarē. Vārds meinstrīms radies ASV 20.gadsimta četrdesmitajos gados un tiek izmantots, lai apzīmētu populāras, masveida tendences kultūrā vai mākslā. Masu kultūrā meinstrīmam analoģisks jēdziens ir angļu MOR, middle of the road, vidusceļš.

[2] Pārija jeb parajāna, jeb dalīts – senajā Indijā: viszemākā kasta, „neaizskaramie”, nabagi, kam nebija nekādu civilo tiesību. Šā vārda moderno, eiropeisko izpratni ieviesis Makss Vēbers: beztiesisku iedzīvotāju grupa, kurai ir liegti nepieciešamie sociālie kontakti un nav iespējas pāriet citās sociālajās grupās.

[3] Mistifikācija – no latīņu: mysterium, burvestība – mēģinājums kādu (lasītāju, skatītāju, auditoriju) maldināt, uzdodot neeksistējošu parādību, lietu vai faktu par īstenību. Mārketinga mistifikācija – mārketinga paņēmiens, kas balstīts uz kādu sensāciju, kurai ir vāja saistība ar pašu reklamējamo produktu.

[4] Džeimss Bonds (James Bond), pazīstams arī kā aģents 007– galvenais personāžs britu rakstnieka Jana Fleminga (Ian Lancaster Fleming, 1908-1964) romānos un pēc šiem romāniem un oriģinālscenārijiem uzņemtās filmās par izdomātu britu specdienesta MI6 aģentu, kura prototips, atbilstoši leģendai, ir Odesā (Krievija) dzimušais britu spiegs Sidnijs Reilijs (Sidney George Reilly jeb Соломон (Самуил, Зигмунд) Розенблюм, Salmans Rozenblūms, 1873-1925), lai gan, atšķirībā no Bonda, S.Reilijs Krievijā tika atmaskots, apcietināts un – pēc tam, kad bija atklājis visu, ko zināja par britu un amerikāņu izlūkdienestiem,– nošauts.

[5] Dens Brauns (Dan Brown, dz.1964) – amerikāņu rakstnieks un žurnālists. Pēc mistificētā detektīva „Da Vinci Code” („Da Vinči kods”, 2003) milzīgajiem panākumiem publika ar sajūsmu izpirka arī D.Brauna iepriekš sarakstītās un savulaik pamatoti neievērotās grāmatas. „Da Vinči kodā” vienā kaudzē patvaļīgi sagāzta patiesība, leģendas un izdomājumi par dažādām savstarpēji nesaistītām lietām. D.Brauna grāmatu panākumu pamatā ir plašas publikas ticība to sižeta atbilstībai faktiem.

[6] Flintstoni (the Flintstones) – animēts amerikāņu telekompānijas ABC situāciju komēdijseriāls (oriģināls: 1960-1966), pirmais animācijas seriāls, kura mērķauditorija ir pieaugušie. Seriāls ir par Akmens laikmeta strādnieku šķiras ģimeni, tās kaimiņiem un draugiem. Flintstoni ar savu amerikānisko dzīvesveidu un absurdām mantām (akmens auto, televizori u.tml.) ietekmēja daudzu amerikāņu patērētāju priekšstatu par Akmens laikmetu.

[7] Konservatīvā revolūcija – tā saucamā trešā ceļa ideoloģiskā sistēma. Terminu revolucionārais konservatīvisms pirmo reizi (1875) izmantoja krievu publicists Jurijs Samarins (Юрий Федорович Самарин, 1819-1876), taču trešais ceļš uzplaukumu piedzīvoja 20.gadsimta Vācijā, balstoties uz Johana Gotlība Fihtes (Johann Gottlieb Fichte, 1762-1814), bet sevišķi uz F.Nīčes filosofiju. Tiek uzskatīts, ka konservatīvo revolūciju īstenoja Vācijas nacionālsociālisti Ā.Hitlera vadībā, Itālijas fašisti B.Musolīni laikā un Spānijas falangisti ar ģenerāli Franko priekšgalā, bet daudzi konservatīvās revolūcijas elementi sastopami CCCP (PSRS) staļinismā un Ķīnas maoismā. Pēckara Eiropā par konservatīvās revolūcijas ideju atdzīvinātāju kļuva politiskais teorētiķis beļģis Žans Tiriārs (Jean François Thiriart, 1922-1992), kurš licis pamatu mūsdienu Viseiropas kustībai „Jaunie labējie” un ir arī nacionālboļševiku ideologs.

Spānijas falanga (Falange Española de las J.O.N.S., pilns nosaukums: Falange Española Tradicionalista y de las Juntas de Ofensiva Nacional Sindicalista, Spānijas tradicionālistu falanga un nacionālsindikālistu savienība) – politiskā partija Spānijā. Spānijas falangu dibinājis (1933) Hosē Antonio de Rivera (José Antonio Primo de Rivera y Sáenz de Heredia, 1903-1936), Franko režīma laikā – vienīgā legālā Spānijas partija, bet pēc 1975.gada uz tiesībām šādi saukties pretendē vairākas partijas un politiskās kustības.

[8] Raiders (angļu: rider, no to ride, braukt, ceļot) – prasību saraksts, ko popzvaigzne (grupa) iesniedz vieskoncertu organizētājam. Faktiski raiderā tiek aprakstīti visi apstākļi, kas vajadzīgi popmāksliniekiem, lai viņi labi justos koncertā, pirms uzstāšanās un pēc tās. Atbilstoši leģendai, popmūzikas karalienes Madonnas raiderā esot prasība, lai viņai noīrētā luksusa numura tualetē katru dienu būtu jauns tualetes pods.   

[9] Elviss Ārons Preslijs (Elvis Aaron Presley, 1935-1977) – amerikāņu popmūziķis, saukts par Rokenrola karali (the King of Rock’n’Roll) vai vienkārši par Karali (the King), viens no visu laiku finansiāli visveiksmīgākajiem popkultūras pārstāvjiem.

[10] Plaģiāts – latīņu: plagiatus, no plagio, zogu – sveša zinātniska vai mākslas darba, idejas vai izgudrojuma autorības tīša piesavināšanās. Romiešu tiesībās plagium nozīmēja brīva cilvēka noziedzīgu pārdošanu verdzībā.

[11] Mohito (spāņu: mojito) – kokteilis, kura sastāvā ir baltais rums, piparmētru lapas, cukurs, laims un toniks. Ir divi mohito paveidi: viegli alkoholisks un bezalkoholisks (tajā ruma vietā pievieno ūdeni ar cukurniedru cukuru). Kokteiļa dzimtene ir Kuba, kurā ilgu laiku dzīvoja E.Hemingvejs, taču maz ticams, ka viņš bija iecienījis šo kokteili.  

[12] Brašais kareivis Jozefs Šveiks (čehu: dobrý voják Josef Švejk) – čehu rakstnieka Jaroslava Hašeka (Jaroslav Hašek, 1883-1923) radīts satīrisks personāžs, nepabeigtā romāna „Osudy dobrého vojáka Švejka za světové války” („Brašā kareivja Šveika gaitas pasaules karā”, 1920-1921) galvenais varonis, zagtu suņu tirgotājs, no armijas sākumā patriekts par plānprātību, taču mobilizēts, sākoties Pirmajam pasaules karam. Brašā kareivja Šveika prototips ir reāla persona – Prāgas amatnieks Jozefs Šveiks (1892-1965).

[13] Artefakts (latīņu: artefactum, mākslīgi izgatavots) – parādība, process, priekšmets, priekšmeta vai procesa īpašība, kas konkrētos apstākļos dabisku iemeslu dēļ ir neiespējama vai maz ticama. Artefakta parādīšanās norāda vai nu uz ārēju iejaukšanos, vai kādiem aprēķinos neiekļautiem faktoriem.

Tavs komentārs par rakstu: