• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Pāvs at izplestu astiŽurnālistika. Aste ir ne vien krāšņa, bet arī lieliska paslēptuve visam, ko vēlies paslēpt. Attēls: azquotes.com

Kapitālistiskā seksa rokasgrāmata jeb Latviešu tautas smagais ceļš uz vienkāršām patiesībām-62

(88. turpinājums. Sākumu sk. šeit)

62. Žurnālistu «palīdzība»

Žurnālisti kopumā nav ne par matu gudrāki par tevi, viņi tikai izliekas, ka zina vairāk nekā zina. Viņiem tāds darbs. Es to nojaušu, jo pats esmu viens no viņiem.

Izklausās pēc mazohisma? Var jau būt, ka tā ir. Pieņemsim, ka mazohisms vispār ir žurnālistu maizīte. Raugi, kā daži gudrākie izsakās par savu nodarbošanos.

Lords Nortklifs: žurnālistika ir profesija, kuras uzdevums izskaidrot citiem to, ko pats nesaproti.[1]

H.L.Menkens: avīze ir līdzeklis, kā nezinošus cilvēkus padarīt vēl nezinošākus, un trakus – vēl trakākus.[2]

Kreigs Brauns: žurnālistiku varētu dēvēt par prasmi pārvērst ienaidniekus naudā.[3]

Tie ir tikai pāris gudrākie. Ja tevi interesē, dažādos avotos vari atrast vēl kaudzēm līdzīgu atziņu.

Vai gan pēc šādām atklāsmēm jābrīnās, ka milzum liela žurnālistu daļa – tieši tāpat kā tu – paļaujas uz globālo informācijas plūsmu, kurā ir noslīkušas arī makten lielākas zivis? Īsāk sakot, liela (lielākā) daļa žurnālistu laiž muļķi.

Un vai šādos apstākļos tev neliekas smieklīgi, ka kapitālisma ideologi ir izgudrojuši un ar nopietniem ģīmjiem darbina aparātu vārda brīvības[4] mērīšanai? Vai tev nešķiet dīvaini, ka, piemēram, Latviju šis aparāts mūždien iemēra pirmajā divdesmitniekā – un reizumis pat desmitniekā?

Par kādiem nopelniem šāda atzinība?

Nekādiem!

Šis vērtējums nav nekas vairāk, kā kapitālistiskās muldēšanas teicamnieka vimpelis. Tam nav nekāda sakara ar profesionalitāti vai kādiem augstākiem mērķiem.

Tas ir kapitālisma ideologu izgudrots un viegli staipāms indekss.

Jautāsi – kāpēc kopumā diezgan nožēlojamajai Latvijas plašsaziņas līdzekļu sistēmai tik spīdošs novērtējums?

Elementāri!

Latvijas plašsaziņas līdzekļi ir noskaņoti ideoloģiski pilnīgi pareizi, tajos ir ļoti daudz bezjēdzīgu skaitļu un šķietami neapgāžamu faktu, analīzes vietā tie nodarbojas ar slīkoņu skaitīšanu[5], kas tik ļoti iet pie sirds kapitālisma ideologiem; Latvijas plašsaziņas līdzekļi nav racionāli, tie nenodarbojas ar teoretizēšanu un dažādu variantu izskatīšanu, galu galā – tajos nav necik daudz buržuju nicinātā intelekta.

Mūsu plašsaziņas līdzekļi tikai atspoguļo, tie kalpo kā ceļa stabi klišeju pasaulē – un par šo pozitīvismu tiem, bez šaubām, pienākas kapitālisma ideologu zelta medālis.

Tā ir laba reklāma mūsu žurnālistiem, lai gan, godīgi sakot, pasauli pat neinteresē, kā viņus sauc.

(Turpinājums būs)


[1] Oriģinālā angļu: “Journalism: a profession whose business is to explain to others what it personally does not understand.”

Alfrēds Čārlzs Viljams Hermsvorts, Pirmais Nortklifas vikonts (Alfred Charles William Harmsworth, 1st Viscount Northcliffe, 1865-1922) – britu žurnālists un preses magnāts, tabloīdu žurnālistikas pionieris.

Tabloīds (angļu: tabloid) – mazāka (A3) formāta laikraksts; tabloīdi parasti galveno uzsvaru liek uz vietējām ziņām, izklaidi, kliedzošiem virsrakstiem un sensācijām, bieži tiek izplatīti bez maksas. Vārds tabloīds pirmo reizi (1880) izmantots mārketinga nolūkos, lai apzīmētu tabletēs presētus medikamentus. Apzīmējums izrādījās tik veiksmīgs, ka ātri iedzīvojās popkultūrā kā mazāku, vienkāršotu, „presētu” lietu apzīmējums. Jēdziens tabloīdā žurnālistika (angļu: tabloid journalism) parādījās pirms (1901) vecākās tabloīdās avīzes „Daily Mirror” (dib.1903, tabloīds kopš 1918) iznākšanas.

[2] Oriģinālā angļu: „A newspaper is a device for making the ignorant more ignorant and the crazy crazier”.

Henrijs Lūiss Menkens (Henry Louis „H.L.” Mencken, 1880-1956)amerikāņu žurnālists, publicists, laikrakstu redaktors.

[3] Oriģinālā angļu: „Journalism could be described as turning one's enemies into money”.

Kreigs Edvards Monkrifs Brauns (Craig Edward Moncrieff Brown, dz.1957) – britu radio, TV un preses žurnālists, kritiķis, satīriķis.

[4] Vārda jeb, plašāk, izteiksmes brīvība ir viena no kapitālisma deklarētajām pamatvērtībām, tāpēc tās „mērīšanai” tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Piemēram, starptautiskā organizācija „Reportieri bez robežām” (franču: „Reporters sans frontières”, RSF, dib.1985) vārda brīvību mēra pēc nogalinātajiem žurnālistiem un pašu noteiktiem cenzūras kritērijiem. Savukārt Starptautiskā vārda brīvības aizsardzības organizācija („International Freedom of Expression eXchange”, IFEX, dib.1992) sastāv (2019) no vairāk nekā 100 apakšorganizācijām, kas „seko vārda brīvības ievērošanai”.

Ļoti interesants veidojums ir „Elektronisko robežu fonds” („Electronic Frontier Foundation”, EFF, dib.1990), kurš dibināts, lai aizstāvētu „ASV konstitūcijā un Neatkarības deklarācijā nostiprinātās tiesībās saistībā ar jaunu sakaru tehnoloģiju rašanos”. EFF sastāv no multinacionālu kompjūterkorporāciju augstākajiem vadītājiem. Arī EEF nodarbojas ar izteiksmes brīvības „mērīšanu”.

[5] Atsauce uz velsiešu režisora Pītera Grīneveja (Peter Greenaway, dz.1942) melno komēdiju „Drowning by Numbers” (1988), kuras nosaukumu pieņemts latviskot kā „Slīkoņu skaitīšana”; šajā filmā tiek piedāvāta virkne alūziju par dažādām spēlēm.

Alūzija – latīņu: allusio, joks, mājiens – stilistiskā figūra, kura satur nepārprotamu norādi vai skaidru mājienu uz kādu literāru, vēsturisku, mitoloģisku vai politisku faktu, kas iesakņojies teksta kultūrā vai sarunvalodā.

 

Tavs komentārs par rakstu: