• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
"Naudas koka sēklas"Tikai ideālam patērētājam: naudas koka sēklas. Foto no: steemit.com

Kapitālistiskā seksa rokasgrāmata jeb Latviešu tautas smagais ceļš uz vienkāršām patiesībām-66-3

(94. turpinājums. Sākumu sk. šeit)

66.3. Ideāls patērētājs

Ideālam patērētājam viena no vissvarīgākajām prioritētēm ir sociālais statuss – no tā nu gan neizdosies izvairīties (mode, vispārpieņemtas lietas); vidusslānis ir tas, kas allaž grib „uzlekt” augstāk nekā atļauj nopelnītie līdzekļi. Tieši vidusslānim bija skaistākais sekss ar Hitleru.

Ideālam patērētājam visā pasaulē jābūt vienādam. Viņam jātic, ka tas, ko piedāvā tirgus, ir viss, ko viņš vēlas, jātic, ka vienīgais, pēc kā viņš alkst, ir tas, kas tirgū parādīsies pēc nedēļas, mēneša, gada… Ideālam patērētājam ir jārunā patēriņa valodā, vēlams – angliski, viņam jāsaprot, ka iepakojumam ir vismaz tāda pati vērtība kā pašai precei.

Ideālam patērētājam dzimumdzīve jāsāk, cik vien agri tas iespējams.

Ideālam patērētājam jārūpējas, lai viņa veselība nebūtu pārāk laba. Arī ārsti, aptiekāri un farmācijas magnāti grib ēst.

Ideālam patērētājam jāzina, ka pirkt vajag visu, kas tiek piedāvāts. Arī alkoholu, cigaretes, narkotikas, ieročus un seksu. Ja šīs preces nav aizliegtas, tātad tās nav tik kaitīgas, lai par to uztrauktos. Brīdinājumi ir liekulība, bet liekulību gudri cilvēki izmanto, lai palielinātu preces cenu un noietu.

Ideāls patērētājs svin visus pasaules svētkus. Svētki ir ideāls seksa iemesls. Un kas gan var būt labāks par mūžīgiem svētkiem un mūžīgu seksu?

Prosumers[1] ir patērētājs, kas ir ar mieru piedalīties preces tapšanā. Turklāt rezultātā viņš nevis saņem atalgojumu, bet gan par savu preci maksā vairāk. Tas, nudien, ir ideāli.

Bet visgalvenais – ideālam patērētājam nav jāuzdod lieki jautājumi. Viņam jādomā tikai par svarīgiem jautājumiem. Svarīgi jautājumi ir:

1)      Kur var nopirkt preci[2]?

2)      Cik tā maksā?

3)      Kur raut naudu, lai nopirktu preci?

4)      Kad būs preces jaunākā (modernākā) modifikācija[3]?

Un viss!

Pilnīgi nevajadzīgi jautājumi ir visi pārējie, piemēram:

1)      Vai man tas štrunts patiešām vajadzīgs?

2)      Vai tas nav par dārgu?

3)      Varbūt nedaudz nogaidīt, kamēr tas kļūs lētāks?

4)      Varbūt drīzumā parādīsies jaunāka un labāka prece?

Ideālam patērētājam jābūt pusaklam un puskurlam, un ļoti ļoti ticīgam.

Ideālam patērētājam ir jātic, ka iepakojums uzlabo preces kvalitāti, bet jauns iepakojums ir pilnīgi jauns produkts, kas paceļ preces cenu jaunā līmenī.

Ideālam patērētājam nav jāmeklē atšķirības starp diviem produktiem ar identisku sastāvu, bet atšķirīgu nosaukumu.

Ideālam patērētājam jāzina, ka iespējama ideāla prece, un to var atrast tikai tad, ja pērk un izbauda visu pēc kārtas.

Visbeidzot, ideālam patērētājam visās situācijās jābūt seksīgam/seksīgai un seksuālam/seksuālai.

Taču ideālam ar to vēl nepietiek. Liela nozīme ir arī ideāla patērētāja seksuālajai orientācijai. Viņam/viņai jābūt biseksuālam/biseksuālai vuāristam/vuāristei ar BDSM nosliecēm. Vēlams, lai viņš/viņa būtu arī kaunīgs pedofils vai vismaz zoofils. Kāpēc kaunīgs? Lai justos vainīgs/vainīga, jo vainas apziņa ir viens kārtīgs patēriņa stimulētājs.

Tādas, lūk, ir svarīgākās lietas, kas ļauj arvien vairāk kāpināt patēriņu.

Un pēdējais. Tu, protams, vari censties kļūt par ideālu patērētāju. Tā ir tikai tava izvēle.

Tev tikai jāzina, ka tas ir ļoti dārgs prieks.

Jo tuvāk tu būsi ideālam, jo vairāk tu par to maksāsi.

(Turpinājums šeit)


[1] Prosumers – salikums no angļu: consumer, patērētājs un producer, ražotājs – persona, kas produktu gan ražo, gan patērē. Interneta laikmetā tas parasti nozīmē: patērētājs, kas pats ražo preci. Pirmo reizi terminu prosumers 1980.gadā ir izmantojis amerikāņu futūrists Elvins Toflers (Alvin Toffler, 1928-2016) savā grāmatā “The Third Wave” (Trešais vilnis).

Futūrists – cilvēks, kas specializējas futuroloģijā vai interesējas par to.

Futuroloģija – no angļu: future, nākotne, un sengrieķu: λόγος, logos, zināšanas – mācība par to, kā cilvēce varētu attīstīties nākotnē, ja turpināsies tagadnes tendences.

[2] Prece – lieta vai pakalpojums, ko ražotājs vai tirgotājs par konkrētu samaksu (cenu) nodod citam īpašniekam, kas parasti tiek saukts par pircēju vai klientu. Prece var būt jebkura lieta (īpašums) vai darbība, kuru tās īpašnieks maina vai veic pret atlīdzību. Savukārt apmaiņa ir preces vai pakalpojuma iegūšanas akts no kāda cita, piedāvājot kaut ko pretī, parasti naudu. Šī apmaiņas akta bāzi veido plānotas vai impulsīvas pircēja vēlmes un vajadzības. Preces var iedalīt plaša patēriņa precēs (pārtika, apģērbs, viedtālruņi) un industriālajās precēs (izejvielas, ēkas, ražošanas iekārtas).

[3] Modifikācija – vēlīnā latīņu: modificatio, mēra noteikšana, no latīņu: modus – mērs, daudzums, veids, tēls, pārejoša īpašība un latīņu: facio, daru – kaut kā pārveide, formas izmainīšana, piešķirot tam jaunas īpašības. Modifikācija ir kaut kā kvalitatīvi atšķirīgs stāvoklis vai paveids.

Tavs komentārs par rakstu: