• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēki ar digitālajiem zīmogiemKatram cilvēciņam ir uzlikts savs digitālais zīmogs. Nekur nespruksi! Foto no: efinancialcareers.com

Kapitālistiskā seksa rokasgrāmata jeb Latviešu tautas smagais ceļš uz vienkāršām patiesībām-73

(99. turpinājums. Sākumu sk. šeit)

Kapitālistiski ideāla sabiedrība

Bez šaubām, kapitālistiski virzītās sabiedriskās domas augstākā – tātad ideālā – stadija ir pilsoniskā sabiedrība.

Tā ir sabiedrība, kurā tu pats/pati pilnīgi brīvprātīgi atsakies no vispatīkamākā seksa, kaut kā augstāka vārdā.

Kā augstāka? Nezinu. Un nezinu nevienu, kas to zinātu.

Principā tāpēc, lai varētu baudīt vislabāko seksu.

Atsakies no vislabākā seksa, lai iegūtu iespēju baudīt vislabāko seksu.

Kārtējā pretruna? No vienas puses, tā tas ir.

No otras – vēl jau paliek neliels labojums abās teikuma pusēs:

TU atsakies no vislabākā seksa, lai KĀDS varētu baudīt vislabāko seksu.

Kapitālisms kaifo, ja visas lietas notiek brīvprātīgi. Tāpēc kapitālismam patīk, ja sabiedríba (ja tu) savas vēlmes ierobežo. Vēl labāk – atsakās no tām pilnībā. Un ideāli – ja savas vēlmes uzskata par nepareizām un netīrām.

Ja ņemam vērā kapitālisma materiālo dabu – atkal pretruna?

Jā, pretruna. Taču arī likumsakarība: buržujiem ir izdevīgi, lai tu neprasi labāku seksu nekā viņi tev dod, bet gan esi ar mieru maksāt, cik vien tev prasa, par to, ko tev dod.

Tas iespējams tikai pilsoniskajā sabiedrībā, kur visi viens otram skatās uz pirkstiem un citām līdzīgām vietām, kur viens sabiedrības loceklis apkaro otra sabiedrības locekļa vēlmi dabūt vairāk seksa par to pašu naudu.

Tas nozīmē, ka Pavļiks Morozovs[1] ir ne tikai komunisma, bet arī kapitālisma gaišais tēls. Komunismā Pavļiks bija leģenda un vaduguns. Kapitālismā misters Pols T.Morozofs ir ideālas sabiedrības pamatšūniņa.

Ideāla kapitālistiskā sabiedrība nav tāda, kurā visām mājām stikla sienas, katra tava kustība tiek novērota un ierakstīta nezināma datora cietajā diskā, bet pār plecu allaž lūr kāds simpātisks, bet ideoloģiski mulsinošs seksots[2].

Ideāla kapitālistiskā sabiedrība ir tāda, kurā tu pats/pati novēro sevi un citus, pats/pati dari visu, lai jebkura nepareiza uzvedība, jebkurš nepareizs sekss, jebkura nepareiza poza vai kustība tiktu iegrāmatota un novērtēta naudas izteiksmē.

Nekas nepareizs nedrīkst notikt, tas ir pretrunā ar brīvas sabiedrības ideju. Tāpēc, ja tomēr notiek kaut kas nepareizs, grāb rokā svilpi un pūt, cik jaudas[3]. Tā, kā to darīja 2002.gada pasaules svarīgākie personāži žurnāla „TIME” versijā.

Vārdu sakot, jādara tā, lai pēc liela pūtiena negantajam tipam aizkristu ausis un viņam/viņai vairs negribētos tā rīkoties.

Un kā ar liberté, égalité un pārējo, tu jautāsi?

Viss tas paliek: ja tu sevi ierobežo brīvprātīgi, tu paliec brīvs/brīva, un neviens suns kapitālismam nevar pārmest, ka tā nav.          

(Turpinājums būs)


[1] Pavļiks Morozovs (pilns vārds: Pāvels Trofimovičs Morozovs, Павел Трофимович Морозов, 1918-1931) – reāla persona un populārs komunistiskās mitoloģijas tēls. Tiesā sniedzis liecību (1930) pret savu tēvu, kurš gan bija pametis ģimeni. Pēc dažiem mēnešiem P.Morozovu atrada mežā nogalinātu. Atbilstoši oficiālajai versijai varonīgais pionieris Pavļiks atmaskoja kulaku noziegumus pret komunistu varu un krita no atriebīgo kulaku rokas.

Kulaks – krievu: кулак, kulak, dūre – CCCP pēc 1917.gada: zemnieks, kas mantiskā stāvokļa ziņā tuvojas vidusšķirai. Lai arī komunistu propagandā un arī tiesvedībā plaši izmantots negatīvā (noziedzīgā) nozīmē, šis termins nav juridiski precīzi noteikts.

[2] Seksots – saīsinājums no krievu: секретный сотрудник, slepenais darbinieks) – specdienestu ārštata darbinieks, ziņotājs, denunciants, arī operatīvais darbinieks. Domājams, ka šis vārds cēlies no padomju specdienestu profesionālā žargona.

[3] Grāb rokā svilpi un pūt, cik jaudas – norāde uz personām, kas ceļ troksni par sabiedriski nevēlamām/sliktām organizāciju vai cilvēku darbībām. Bieži vien šie trokšņa cēlāji ir konkrēto organizāciju biedri, taču var arī būt, ka šīs sliktās darbības uz pašu trokšņa cēlāju neattiecas. Angļu valodā šādus trokšņa cēlājus sauc whistleblower (burtiski: svilpes pūtējs). Termins cēlies no Lielbritānijas policistu paraduma svilpt, lai novērstu vai fiksētu pārkāpumu vai noziegumu.

2002.gadā pasaulē pirmais nedēļas ziņu žurnāls žurnāls „TIME” (ASV, dib. 1923) par tā gada personām atzina svilpes pūtējus, kurus pārstāvēja skandalozi bankrotējušās firmas „WorldCom” iekšējā auditore Sintija Kūpere (Cynthia Cooper, dz.gads nav publiski atklāts), ne mazāk skandalozi bankrotējušās korporācijas „Enron” viceprezidente Šērona Votkinsa (Sherron Watkins, dz.1959)  un FIB aģente Kolīna Raulija (Coleen Rowley, dz.1954), kura liecināja pret pašas pārstāvēto organizāciju.

FIB – Federālais izmeklēšanas birojs (angļu: the Federal Bureau of Investigation, FBI) – Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departamenta (United States Departament of Justice) aģentūra, kura nodarbojas ar federāla mēroga noziegumu izmeklēšanu un iekšējo izlūkošanu valstī.

 

Tavs komentārs par rakstu: