• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Krišjānis Kariņš Saeimas tribīnēAr ko tu, lasītāj, esi sliktāks/sliktāka par šo Delavēras štata puiku? Foto: Ernests Dinka/Saeima

Kapitālistiskā seksa rokasgrāmata jeb Latviešu tautas smagais ceļš uz vienkāršām patiesībām-75

(101. turpinājums. Sākumu sk. šeit)

75. Lords Mendelsons: Nothing special!

Pirms sākam izstrādāt politisko rīcības plānu, lūdzu, norunāsim kādu svarīgu lietu.

Tāpat kā jebkurā demokrātiskā sabiedrībā, apmēram reizi divos gados tev ir iespēja nobalsot par kopīgajiem seksa gigantiem.

Tev – ļoti var būt – liekas, ka mēs nemitīgi ievēlam vienas vienīgas sūdumušas un perdeļseskus. Neiebilstu. Man ir līdzīga sajūta.

Taču, lai nu kā, mēs viņus esam ievēlējuši. Viņi IR mūsu seksa giganti, un tieši tā viņus uztver visa pārējā pasaule.

Nu tad zini: pēc šīm sūdmušām un perdeļseskiem visa demokrātiskā pasaule spriež par mums visiem. Ja visa demokrātiskā pasaule redz, ka mēs necienām savus seksa gigantus, tā automātiski pārstāj cienīt arī tos, kas tādus savēlējuši.

Lai kā tev nepatiktu pašu ievēlētie seksa giganti, viņi ir mūsējie, un citu mums nav.

Mēs esam viena komanda.

Tāpēc tikai mums ir tiesības viņus necienīt, apsaukāt, apsmiet, mest viņiem ar mēslu maisiem, spļaut viņu taukainajos ģīmjos, spert pa viņu mīkstajām pakaļām.

Bet ārpasaulei mēs esam viena komanda.

Ja kāds iedomājas, ka viņš var atļauties likt mūsu finansiālā seksa gigantam runāt svešā TV svešā mēlē bez tulka un pēc tam izlikt visai pasaulei apsmiešanai viņa nothing special[1], tad zini: viņi ņirdz arī par mani un tevi.

Šajā brīdi man, tev un mūsu Ārlietu ministrijai bija jāsit dūre galdā un pietiekami skaļi un skaidri jāsaka: stop it! Mēs paši tiksim galā ar saviem muļķiem. Tieciet jūs galā ar savējiem, arī jums to pietiek! Turklāt, kā redzam no konkrētā piemēra, jūsējie ir nepieklājīgāki un bezkaunīgāki.

Mūsu muļķi ir mūsu iekšējā darīšana. Vai varbūt jūs domājat, ka jūs esat gudrāki par mums? Un, ja jūs tā domājat, vai tas jums dod tiesības par mums uzjautrināties?

Vajadzēja mums arī uzaicināt uz Latvijas TV Panorāmas tiešraidi, teiksim, misteru Gaitneru[2] un pēdējā brīdī painformēt, ka viens tulks nolecis no jumta, pārējie piedzērušies, mēs esam tiešajā ēterā, un – vai, vai vai! – misteram Gaitneram – dziedi vai raudi – nāksies runāt latviski?

Lai viņš mums pastāsta, kā tur bija ar Bušu jaunāko – vai viņam ir sava lasīšanas metode[3], vai arī viņš tikai izliekas, ka prot lasīt. Pēc tam mēs šo interviju ievietosim internetā un gardi pasmiesimies.

Tāda – un nevis pakalpīgi smiekliņi – būtu simetriska atbilde pašu amerikāņu garā.

Kad jau, tad jau! Kā nākamo mēs tādā pašā vīzē varētu paņemt priekšā, piemēram, lordu Mendelsonu[4], kura tautiešiem tik ļoti patīk čurāt mūsu svētvietās un kaustīt mūsu policistus. 

Vienkārši pajautātu lordam Mendelsonam: „Bet nu sakiet, godāts lorda kungs, kā jūsu Tečere izdarījās ar ogļračiem?”[5] Varu saderēt, ka sers Mendelsons uz to atbildētu: „Nothing special!” Un mēs varētu smieties pa visu pasauli. Nāsing spešēl, ojē!

Diemžēl mēs neatbildam simetriski. Mēs vispār nemēdzam adekvāti reaģēt. Pirmām kārtām tāpēc, ka neticam paši savām prāta spējām un tādās situācijās pilnīgi zaudējam veselīgu humora izjūtu.

Tāpēc atkārtoju vēl un vēlreiz:

tev ir jāizkopj pašcieņa,

tev ir jāuzticas paša/pašas prātam,

tev ir jāuzticas paša/pašas sajūtām,

tu nedrīksti zaudēt humora izjūtu.

Lai tu varētu piedalīties politikā kaut vai tajā nepiedaloties, tev jāsaprot vismaz nulles līmenis: ar ko Saeimas deputāti un valdības locekļi atšķiras no pārējiem pilsoņiem.

Principā viņiem/viņām ir tikai viena atšķirība: mandāts. 

Vai mandāts nozīmē, ka viņiem/viņām, kā teikts vienā no latvju dainām, ir vara pauti, sidrabiņa petenītes?

Atļausiet šaubīties. Kur tad visa šī mantība paliek, kad mandāta vairs nav?

Starp mums runājot, šiem mandāta cilvēciņiem ir tikai viena vērā ņemama privilēģija: viņiem ir caurlaide ieejai dažos namos Jēkaba ielā un Brīvības bulvārī. Ja man pēkšņi sagribētos aiziet uz turieni, teiksim, lai gaitenī uz soliņa palasītu grāmatu vai vienkārši izmantotu labierīcības, mani tur neielaistu. Toties viņi/viņas uz šīm mājām var nākt lasīt grāmatas, dzert kafiju, vāvuļot pa stūriem, nokārtoties, atraugāties, dzīt muļķi – un darīt to, kad vien ienāk prātā.

Es to nevaru, bet, zini, nejūtos kaut ko īpašu zaudējis.

Ja tu saproti, ko es ar to visu gribēju teikt, mierīgu sirdi varam ķerties pie politiskā plāna izklāstīšanas.

(Turpinājums šeit)


[1] Nothing special (angļu: nekas īpašs) – folklorizējusies frāze, ar kuru viens no Latvijas finanšu ministriem 2008.gadā ASV biznesa TV kanāla Bloomberg tiešraidē atbildēja uz jautājumu, kas īsti notiek Latvijā. Organizēdami šo interviju, Bloomberg žurnālisti vai nu nejauši, vai tīšām rupji pārkāpa ētikas principus, svešas valsts ministram nenodrošinot kvalificēta tulka pakalpojumus un tādejādi panākot, ka viņš publiski nonāk ļoti divdomīgā situācijā.

[2] Timotijs Francis Gaitners (Thimothy Franz Geithner, dz.1961) – amerikāņu ekonomists un finansists, Amerikas Savienoto Valstu 75. finanšu ministrs (2009-2013), Ņujorkas Federālo rezervju bankas 9. prezidents (2003-2009), kopš 2014.gada – privātā kapitāla uzņēmuma Warburg Pincus vadošais direktors.

[3] Džordžs Vokers Bušs (George Walker Bush, dz.1946) – ASV 43.prezidents (2001-2009), Teksasas štata gubernators (1995-2000), republikānis, ASV 41.prezidenta Džordža Herberta Vokera Buša dēls (George Herbert Walker Bush, 1924-2018), tāpēc pazīstams arī kā Džordžs Bušs jaunākais. Dž.Bušs jaunākais ir piekritīgs metodistu baznīcai.

Metodisti – protestantu virziens, galvenokārt ASV un Lielbritānijā. Radies 18.gadsimtā, atdaloties no anglikāņu baznīcas, pieprasa konsekventi, metodiski ievērot reliģiskos priekšrakstus.

[4] Lords Pīters Bendžamins Mendelsons (Lord Peter Benjamin Mandelson, dz. 1953) – Lielbritānijas Leiboristu partijas politiķis. 2009.gadā: Pirmais valsts sekretārs, Apvienotās Karalistes valsts sekretārs biznesa, inovāciju un uzņēmējdarbības lietās, Tirdzniecības palātas prezidents un Padomes Lords-prezidents.

Padomes Lords-prezidents (angļu: The Lord President of the Council) – Apvienotās Karalistes ceturtā augstākā valsts amatpersona, rangā atrodas virs Lorda-zīmoga glabātāja (Lord Privy Seal) un zem Lorda-augstākā mantziņa (Lord High Treasurer).

[5] Mārgareta Hilda Tečere (Margaret Hilda Thatcher, 1925-2013) – Lielbritānijas Konservatīvo partijas politiķe. Lielbritānijas premjerministre (1979-1990). Pazīstama kā „Dzelzs lēdija” („Iron Lady”). Bilderbergas kluba pastāvīgā locekle.

M.Tečeres kabinetam jau kopš tā darbības sākuma bija jārisina ar dziļu ekonomisko recesiju saistītas problēmas, un M.Tečeres kabinets recesiju centās mīkstināt neokonservatīviem līdzekļiem: veicinot biznesu un samazinot sociālās programmas. M.Tečeres kabinets aktīvi cīnījās pret arodbiedrību ietekmi. 1984.gada pavasarī pēc valdības lēmuma slēgt nerentablās šahtas ogļrači sāka streiku, kuram pievienojās transporta strādnieki un metalurgi; streiks izplatījās pa visu valsti. Taču M.Tečeres kabinets nepiekāpās un konsekventi turpināja savu politiku; rezultātā 1985.gada vasarā streikotāji bija spiesti izbeigt protestus.

Bilderbergas klubs (Bilderbergas grupa, Bilderbergas konference) – neoficiāla ikgadēja konference, kurā ar personīgiem ielūgumiem piedalās apmēram 130 dalībnieku: ietekmīgi politiķi, biznesmeņi, baņķieri, slepeno dienestu vadītāji, kā arī lielāko plašsaziņas līdzekļu galvas. Sanāksmju slepenības dēļ daudzi uzskata, ka Bilderbergas klubs slepeni pārvalda pasauli. Pirmā kluba konference notika 1954.gadā Holandes pilsētas Osterbekas viesnīcā „Bilderberg”, no kurienes arī cēlies kluba nosaukums.

 

Tavs komentārs par rakstu: