enģeļu karnīzes
    • Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Lācis un viņa ģeometriskais sekssArī pats lācis no tās neguva baudu, bet gan tieši otrādi. Zīmējums: Nemo

Kapitālistiskā seksa rokasgrāmata jeb Latviešu tautas smagais ceļš uz vienkāršām patiesībām-8

(10. turpinājums. Sākumu sk. šeit)

8. Atkāpe par lācisko seksu

Patiesībā aiz izkārtnes CCCP valdīja ģeometriski sadistiskais sekss. Lācis ar lielu cirkuli zīmēja caurumus, ar lielu transportieri mērīja leņķus, pats sev rakstīja nereālus plānus, pats tos pārsniedza, un beigās lielām šķērēm šņāpa nost visu, kas viņam šķita lieks.

Lācim ne prātā nenāca, ka šī ģeometriskā pornogrāfija[1]nav patīkama. Tas ir drusku tā kā dīvaini, jo arī pats lācis no tās neguva baudu, bet gan tieši otrādi. Jocīgi, bet visumā lācis bija sirsnīgs radījums, un viņam likās, ka tas viss ir jāpacieš nākotnes Lielā orgamunisma vārdā.

Viņš pat paziņoja, ka Lielais orgamunisms iestāsies 1980.gadā. Neiestājās vis.[2]

Brīvā seksa alcējiem nebija ne jausmas, kāds sekss notiek aiz izkārtnes CCCP. Viņi ļāva vaļu savām fantāzijām, un tās ne tuvu neatbilda realitātei. Galvenokārt tas bija tāpēc, ka pirms noslēgšanās savā klubiņā lācis paspēja parādīt Rietumu partneriem, ka arī viņam patīk kaitēties ar vāverītēm[3]!

Pati Rietumu pasaule kaut ko tādu atļāvās tikai pēc 50 gadiem, kad divi lieli kari bija izkaroti, veči, sajutuši raupjo kara erotiku, gribēja turpināt tādā pašā garā, bet jaunā paaudze bija paspējusi novērtēt maigāka seksa priekšrocības, tāpēc negribēja tik lēti ielaisties sāpīgā jādelēšanā.

Tad nu daļa jauno seksuālo revolucionāru pasūtīja pārējo pasauli ellē, sapīpējās zālīti un mīlēja visus pēc kārtas.[4]

Otra jauno revolucionāru daļa sešdesmito gadu Parīzē cēla barikādes, plivināja sarkanos marksistu un melnos anarhistu karogus, ienīda kapitālismu un skandēja Kamī un Sartru.[5]Jaunie skaidri parādīja, kāds sekss viņiem tīkams, taču tas nenozīmē, ka kapitālisms mainījās kaut par matu.

Gribējāt gan! Kapitālisms pagaidīja, kamēr jaunie kļūst vecāki un prātīgāki, parādīja viņiem savu gludo un ārprātā erotisko pakaļu, un viss sekss atkal atgriezās ierastajās buržuāziskajās sliedēs. 

Starp citu, varu tev pateikt, kāpēc Eiropa neklausās, kad baltieši stāsta, cik gauži krievu lācis viņiem nodarījis pāri pirms daudziem daudziem gadiem.

Tad nu zini patiesību: Eiropai skauž, ka mums ir bijis sekss ar lāci.

Eiropa vienlaikus baidās no lāča un alkst pēc lāciska seksa.

Eiropai vispār no nemitīgajām un nepiepildītajām alkām ir iestājies mūžīgais pusseši, un allaž nākas uzņemties pasīvu lomu.

Tāpēc tā mūs apskauž, jo mums TAS ir bijis. Eiropa ir greizsirdīga. Tāpēc tā dara visu, lai lācis mums vairs neskatītos ne virsū. Tā grib, lai lācis mīlētos ar Eiropu, bet tā klīrīgi, kā lācis nemaz neprot.

Eiropa grib laist savus zilos ērzeļus ganīties lāča sarkanajās pļavās.[6] Eiropas nelaime ir tā, ka lācim nepatīk zilā[7] krāsa.

(Turpinājums šeit)


[1] Pornogrāfija – grieķu: πόρνη, pornos, prostitūta un γράφω, grāfo, rakstu, zīmēju – sarunvalodā: porno – tieša, vulgāri naturālistiska dzimumorgānu un/vai dzimumakta attēlošana vai aprakstīšana ar mērķi sniegt seksuālo uzbudinājumu. Mūsdienu kultūrā vārds pornogrāfija ienācis no 18.gadsimta beigu ražīgākā franču rakstnieka Nikolā Retifa de la Bretona (de la Bretonne, Nicolas Rétif [vai Réstif], 1734-1806) grāmatas „Le Pornographe ou Idées d'un honnête-homme sur un projet de réglement pour les prostituées” („Pornogrāfs jeb Godājama cilvēka pārdomas par prostitūcijas patieso netikumību”, 1796).

[2] Orgamunisms – šeit: patvaļīgs saliktenis no orgasms un komunisms.

Orgasms – sengrieķu, όργασμός, orgasmos, kvēlošana kaislē, no όργάω, orgāo, mitrums – seksuālā uzbudinājums kulminācija, kas saistīta ar baudas sajūtu un dziļu apmierinājumu.

Viens no CCCP (PSRS) vadītājiem (1953-1964) Ņiķita Hruščovs (Хрущев, Никита Сергеевич, 1894-1971) Padomju Savienības Komunistiskās partijas 22.kongresā (1961) paziņoja, ka „pašreizējā padomju cilvēku paaudze dzīvos komunismā” un ka 1980.gadā CCCP būs uzcelts komunisms (precīzāk: komunisma materiāli tehniskā bāze). Šis izteiciens kļuva par pēdējo frāzi PSKP programmā, ko pieņēma minētajā kongresā. Komunisma materiāli tehniskā bāze radīta netika, bet tā nav vienīgā kļūdainā Ņ.Hruščova prognoze. Piemēram, par Vāciju viņš teica: „Mēs nekad nepieņemsim Adenaueru kā Vācijas pārstāvi. Ja novelkam viņam bikses un paskatāmies uz viņa pakaļu, varam pārliecināties, ka Vācija ir sadalīta. Bet, ja paskatāmies uz viņu no priekšpuses, varam pārliecināties par to, ka Vācija nekad necelsies.”

Konrāds Adenauers (Adenauer, Konrad Hermann Joseph,1876-1967) – pirmais Vācijas Federatīvās Republikas kanclers (1949-1963). No amata aizgāja 87 gadu vecumā, būdams viens no vecākajiem valsts vadītājiem visjaunākajā vēsturē.

[3] Kapitālisti, bez šaubām, nevarēja nejust iekāri pret tādām „revolūcijas valkīrām”, kā Aleksandra Kolontaja (Коллонтай, Александра Михайловна, 1872-1952), kura bija ne tikai ļoti pievilcīga sieviete, bet arī lieliska diplomāte, publiciste, spiedze, pasaulē pirmā sieviete – ministre. A.Kolontajas raksts „Новая женщина” („Jaunā sieviete”, 1913) ir feminisma manifests, bet pati A.Kolontaja bija kvēla brīvās mīlestības ideoloģe. Šī viņas pārliecība neslēpti izpaudās diplomātes karjeras laikā Norvēģijā, Meksikā un Zviedrijā.

Rietumu pasauli erotiskā spriedzē turēja arī citas krievietes: pasaulē pirmā sieviete-profesore matemātiķe Sofja Kovaļevska (Ковалевская, Софья Васильевна,dzimusi Корвин-Круковская, Korvina-Krukovska, 1850-1891), balerīna Anna Pavlova (Павлова, Анна Павловна, 1881-1931), „liktenīgā sieviete” Lū Salome (Лу Саломе, īstajā vārdā Саломе, Луиза Густавовна,Luīze Salome, 1861-1937) u.c. Pieminēšanas vērta ir arī amerikāņu dejotāja Aisedora Dankane (Duncan, Isadora, 1877-1927), kas par savu erotisko sapņu piepildīšanas zemi izvēlējās CCCP.

[4] Sapīpējās zālīti un mīlēja visus pēc kārtas – atgādinājums par hipiju kustības lozungiem, angļu: „Make love, not war” („Mīlējieties nevis karojiet”) un „Sex, drugs and Rock’n’roll” („Sekss, narkotikas un rokenrols”).

Hipiji – angļu: hippy vai hippie, modīgs, stilīgs – jauniešu filozofija un subkultūra, radusies 20.gadsimta sešdesmitajos gados ASV, bet izplatījusies visā Rietumu pasaulē, kulmināciju piedzīvojot sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā.

[5] Albērs Kamī (Camus, Albert,1913-1960) – franču rakstnieks un filosofs, tiek pieskaitīts eksistenciālistiem, taču pats sevi neuzskatīja nedz par filosofu, nedz eksistenciālistu; mācīja, ka vienīgais veids, kā cīnīties pret absurdu, ir atzīt, ka tas ir dots jau sākotnēji. Nobela prēmijas laureāts (1957) literatūrā.

Žans Pols Šarls Aimārs Sartrs (Sartre, Jean-Paul Charles Aymard,1905-1980) – franču rakstnieks un filosofs, ateistiskā eksistenciālisma pārstāvis, vislielāko uzmanību savā koncepcijā pievērsa brīvībai, kuru uzskatīja par absolūtu. No piešķirtās Nobela prēmijas literatūrā (1964) Ž.P.Sartrs atteicās, motivēdams, ka nevēlas būt pateicību parādā nevienai sociālai struktūrai, jo tas ierobežos viņa brīvību.

Eksistenciālisms – no latīņu: existentia, eksistence – 20.gadsimta filosofijas virziens, kas cilvēku aplūko kā unikālu garīgu būtni, kura spēj izvēlēties savu likteni. Eksistenciālisma garīgie avoti: vāciešu Frīdriha Nīčes (Nietzsche, Friedrich, 1844-1900) dzīves filosofija un Edmunda Huserla (Husserl, Edmund, 1859-1938) fenomenoloģija, kā arī dāņa Sērena Kjērkegora (Kierkegaard, Søren Aabye, 1813-1855) reliģiskais misticisms.

[6] Atgādinājums par krievu rakstnieka Mihaila Šatrova (Шатров, Михаил Филиппович,1932-2010), īstajā uzvārdā: Maršaks (Маршак), savulaik populāro lugu par V.I.Ļeņinu „Синие кони на красной траве” („Zili zirgi sarkanā pļavā”, cits nosaukums: „Революционный этюд”, „Revolucionārā etīde”1978).

[7] Zils, gaiši zils (angļu: blue, spāņu: rojo, vācu: blau, franču: bleu, grieķu: μπλες, blē, krievu: голубой, goluboj, hindi: नीला, nīla, ķīniešu (mandarīnu): 藍, lan, japāņu: ブルー, burū, arābu: أزرق, ezzrakun, ivritā: כחול) – krāsu apgabals redzamā spektra garo viļņu daļā. Viena no spektra pamatkrāsām. Psiholoģijā zilā krāsa tiek uzskatīta par nomierinošu, tādu, kas veicina fizisko un garīgo atslābumu, rada drošības un uzticības gaisotni. [Gaiši] zilā ir arī sapņotāju un ideālistu krāsa. Arī zilā ir „vīrišķīga” krāsa, lai gan tā bieži tiek saistīta ar homoseksualitāti. 

Tavs komentārs par rakstu: