• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Vēlēšanu plakāts SpānijāVēlēšanu plakāts Spānijā. Attēls no: elintelecto.com

Kārtējās ārkārtas vēlēšanās Spānijā uzvar sociālisti

Šā gada februārī, pēc tam, kad Spānijas parlaments (Cortes Generales) noraidīja Spānijas Sociālistiskās strādnieku partijas (Partido Socialista Obrero Español, PSOE) premjerministra Pedro Sančesa (Pedro Sanchez) vadītās mazākuma valdības sagatavoto šā gada budžetu, premjerministrs bija spiests izsludināt kārtējās ārkārtas vēlēšanas.

InfoTOP.lv, izmantojot ārvalstu plašsaziņas līdzekļu materiālus

Ārkārtas vēlēšanas notika 28. aprīlī, tajās piedalījās 75,8% balsstiesīgo pilsoņu (2016. gada vēlēšanās – 66,5%), un provizoriskie dati rāda, ka visvairāk balsu – 28,7% un 123 mandātus parlamenta apakšpalātā, kur kopumā ir 350 deputātu,– ieguvusi PSOE, kura ir krietni uzlabojusi savu sniegumu, jo iepriekšējā parlamentā šai partijai bija 85 vietas.

Šāds rezultāts dod nopietnas cerības, ka Spānija beidzot varēs izrauties no ieilgušās politiskās krīzes, jo itin labus panākumus guvusi arī PSOE iespējamākā partnere, centriski labējā partija “Ciudadanos” [Pilsoņi], kurai parlamenta apakšpalātā būs 14,3% jeb 57 mandāti, tātad abām šīm partijām kopā ir visai plašas iespējas izveidot vairākuma koalīciju, piesaistot kādu no mazākajām partijām.

Kreisā apvienība “Unidos Podemos” [Apvienoti mēs varam] ir ieguvusi 42 mandātus, un tās vadītājs Pavlo Iglesiass (Pablo Iglesias) ir paziņojis, ka apvienība ir “atvērta sarunām” ar Sančesu par valdības koalīcijas veidošanu. Varētu likties, ka, šāda trīspartiju koalīcija varētu būt ticams un stabils variants, taču sarunas starp šīm partijām (sevišķi “Unidos Podemos” un “Ciudadanos”) var izvērsties ļoti smagas.

Lielākā vēlēšanu zaudētāja ir otro vietu ieguvusī konservatīvā Tautas partija (Partido Popular), kuras vadītā mazākuma valdība bija pie varas līdz 2018. gada jūnijam. Šajās vēlēšanās Tautas partija, kuras frakcija līdz šim bija vislielākā (137), ieguvusi 16,7% balsu un tikai 66 vietas apakšpalātā.

Parlamentā izdevies iekļūt arī par galēji labējo uzskatītajai partijai “Vox” [Balss], kas ar 10,3% balsu un 24 mandātiem ir piektajā vietā.

Pārējās vietas parlamenta apakšpalātā sadala nacionālistiskās partijas, kas pārstāv dažādas autonomas kopienas.

Tā “Katalonijas kreisie republikāņi” (Esquerra Republicana de Catalunya) ir ieguvusi 15 mandātus, labējā “Kopā par Kataloniju” (Junts per Catalunya) – septiņus. Šīs abas partijas iestājas par Katalonijas neatkarību no Spānijas.

Labējā Basku nacionālistu partija (Euzko Alderdi Jeltzalea) ir ieguvusi sešus mandātus, kreisā Basku zemes apvienība (Euskal Herria Bildu) parlamentā būs pārstāvēta ar četriem deputātiem.

Pa diviem mandātiem ir saņēmušas Navarras autonomās kopienas partija “Navarra Suma” un “Kanāriju koalīcija” (Coalición Canaria), pa vienam – Valensijas partija “Compromis” un Kantabrijas Reģionālā partija (Partido Regionalista de Cantabria). Pēdējās divas ieprieksējā sasaukumā parlamentā nebija pārstāvētas.

Pārstāvību parlamentā ir zaudējusi Animālistu partija pret dzīvnieku ļaunprātīgu izmantošanu  (Partido Animalista Contra el Maltrato Animal, tai iepriekš bija astoņi mandāti) un Katalonijas eiropeiskā demokrātu partija (Partit Demòcrata Europeu Català), kuras mērķis ir Katalonijas neatkarība un kurai iepriekšējā sasaukumā arī bija astoņi mandāti.

Tavs komentārs par rakstu: