• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Kariņš un koalīcijas deputātiK.A.Kariņa vadītās koalīcijas padome apspriež nodokļus. Foto: Saeimas kanceleja

Koalīcija «nokrāso mauzoleju zaļu» jeb Nodokļus mēs mierā neliksim!

Latvijā valdošo šaurpierīšu nodokļu politika izpaužas vienkārši: vispirms izštukojam, kāds valsts budžets mums ērtāks, tad štukojam, kā piepildīt sili, un viens no galvenajiem instrumentiem siles pildīšanai ir nodokļi, kuri tad nu katru gadu tiek pakārtoti kārtējā valsts budžeta projekta (siles) vajadzībām. 

Dzintars Zaļūksnis

Bez šaubām, tas IR tiesiskais nihilisms, ko koalīcija mīkstina, reizē ar valsts nākamā gada budžetu arvien pieņemot nodokļu likumu paketi. Būsim taisnīgi: tas nav Krišjāņa Artura Kariņa, nedz viņa vadītās koalīcijas izgudrojums. Latvju politiķi tā sāka rīkoties jau “Latvijas ceļa” valdīšanas laikos, un šādas tradīcijas ir noturīgas –, jo ļauj nopietniem ģīmjiem un gludām smadzenēm pamatot jebko. Un publika ir pieradusi un neiebilst.

Latvijas politiķi nevis izpēta likumus un nodokļu sistēmu, nevis aprēķina, cik daudz naudas nākamgad varētu ienākt un tad lauza galvu, kā salikt kopā budžetu no tā, kas ir, bet gan dara to visu pilnīgi pretēji: vispirms saliek budžetu, un tad lūko, ko vajadzētu mainīt...

Politiķiem tā ir īsta medus maize, ko nevarētu teikt par valsti apdzīvojošajiem cilvēkiem, it īpaši uzņēmējiem, kuru viedoklis tā sauktajā Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē (NTSP), protams, ir pārstāvēts, lai neviens nevarētu pārmest koalīcijai, ka tā neko nedzird.      

Lai nu kā, nav nekāda pamata domāt, ka šī mašinērija pēkšņi tuvosies realitātei un viss sagriezīsies atpakaļ no galvas uz kājām. Kāpēc lai politiķi tajā mainītu kaut skrūvīti, ja tas viss būvēts un pastāv viņu ērtībai un viņu attaisnošanai? NTSP darbojas gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvji, un atliek tikai apiet šīm abām pusēm kopīgi svarīgo jautājumu – nodokļu sloga stabilitāti –, lai iegūtu iespēju allaž spēlēt uz vienu pusi: pārējos jautājumos darba devēju un darba ņēmēju intereses var būt pat diametrāli pretējas.

Piemēram, ja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš uzmanību uz to, ka Veselības ministrija informatīvajā ziņojumā Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu, ir, maigi izsakoties, samelojusies (sīkāk par to lasiet šeit), politiķi var vienkārši pateikt, ka jaunā darba samaksas kārtība ir saskaņota NTSP – un viss štokos! Likums pēc tam tiks pievilkts aiz ausīm vai, ja tas nebūs iespējams, vienkārši aizmests pie citām grabažām, kas traucē strādāt.

Tieši tāpat ir ar nodokļu sistēmu, kura tiek ja ne reformēta, tad grozīta katru gadu (kurš vairs pateiks, kur beidzas grozījumi un sākas reformas!), bet nezin kāpēc kļūst arvien neefektīvāka jeb arvien attālinās no reālās situācijas valstī. Vismaz mikroekonomiskajā līmenī noteikti!

Šoreiz K.A.Kariņa vadītā koalīcija, gods godam, kā vecajā padomju anekdotē ir nokrāsojusi mauzoleju zaļu – apsolījusi, ka no nākamā gada 1. janvāra minimālā alga tiks paaugstināta līdz 500 eiro mēnesī. Tas ir kaut kas tāds, kam liela daļa godātās publikas netiks pāri. Urrā, 500 eiro! Un neskatāmies nedz uz neapliekamo minikumu, nedz uz to, cik naudas tādam minimālajam paliks pēc nodokļu nomaksas, nedz vispār uz to, vai no pielikuma kaut kas atliks, godīgi nomaksājot visus nodokļus.

Turklāt ir izdarīts reveranss tiem, kas pēc Eiropas standartiem vispār dzīvo nezin no kā: pildot Satversmes tiesas lēmumu par garantētā minimālā ienākuma reformu, koalīcija apsolījusi to palielināt no 64 eiro uz 109 eiro.

Tālāk vairs nav tik vienkārši. Koalīcija sola no 1. janvāra par 1% pazemināt sociālo nodokli, kā arī no 1200 eiro uz 1800 eiro celt diferencētā neapliekamā minimuma slieksni. Lieliski! Kas par labdarību! Taču zaudējumi silei (un pieņemu, ka ar uzviju) tiek kompensēti, no 1. jūlija ieviešot minimālo obligāto sociālo iemaksu un tādejādi apliekot ar nodokli tos, līdz kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) garā roka neaizsniedzās – pašnodarbinātos, autoratlīdzību saņēmējus, sīkuzņēmējus, gadījuma darba veicējus.

Labā ziņa ir tāda, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) un tās līderis Jānis Bordāns vēl nav ticis skaidrībā ar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reformu. Savukārt sliktā ziņa: ja JKP+Bordāns tā arī nespēs ar to tikt galā, visdrīzāk, maksāt nāksies mums visiem, jo kadastrālās vērtības celsies, bet NĪN aprēķināšana paliks tāda, kāda tā ir pašlaik.  

Es nešaubos, ka “nodokļu politikas mērķis ir taisnīgums un vienkāršība”, kā to deklarē koalīcija. Nelaime tā, ka taisnīgums te noteikti būs politiķu izpratnē, bet vienkāršības mērķis ir panākt, lai maksātu visi – un tik, cik jaudā.   

Tavs komentārs par rakstu: