• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
sasista krājkasīteNav ar ko maksāt rēķinus! Foto: Shutterstock

«Kodīgie» kredīti: Saeima piepūš vaigus, lai neko nemainītu

Priekšvēlēšanu karstumā deputātnieki sarosījušies, lai radītu iespaidu, ka nu tiks “dedzināta kārtējā mājā”: šoreiz – māja, kurā pilsoņiem izsniedz kredītus. Var jau būt, ka šāda svilināšana nāktu par labu. Vismaz tiem biedriem, kas iekļuvuši parādu “sniegbumbā” bez cerībām no tās izkļūt. Taču piepūstie vaigi nenozīmē, ka kaut kas jēdzīgs patiešām notiks.

Dzintars Zaļūksnis

Kapitālisms cita starpā ir arī milzīga kreditēšanas sistēma. Ko nu par cilvēkiem! Nupat Starptautiskā valūtas fonda SVF (International Monetary Fund, IMF) vadītāja Kristīne Lagārda (Christine Lagarde) Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam (Владимир Путин) pārmeta, ka viņa vadītā valsts ņem pārāk maz kredītu. Tā jau ir: uz citu lielāko valstu fona Krievija ar savu 525 miljardu ASV dolāru ārējo parādu, kas ir tikai 33% no šīs valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), izskatās pagalam slinks parādnieks.

Salīdzinājumam: Lielbritānijas ārējais parāds patlaban ir sasniedzis 7,5 triljonus USD, Francijas – 5 triljonus, Vācijas – 4,8 triljonus USD. Visu eirozonas valstu kopējais ārējais parāds ir 14 triljoni USD. Bet tas ir mazāk nekā ASV, kuru parāds pašlaik ir vairāk nekā 21 triljons dolāru, un tas ir 105,4% no amerikāņu IKP.

Taču tas pats SVF daudz labprātāk aizdod ASV vai Krievijai nevis Latvijai ar tās nieka 10 miljardu parādu, kas ir 25% no IKP. Kāpēc tāda “netaisnība”? Jautājums ir interesants, taču ļaušu uz to meklāt atbildi jums pašiem, jo šā raksta tēma ir cita – par kredītu pieejamību privātpersonām.

Mūsu parlamentārieši ij negrasās kredītus padarīt “draudzīgākus” : koalīcijas “troikas” iesniegtajos likuma grozījumos, ko vērtē Saeima, paredzēts, ka turpmāk kredītdevējiem – gan bankām, gan nebankām – būs pienākums pārliecināties par potenciālo aizņēmēju ienākumiem un spējām atdot aizņēmumu. Vai kāds var pateikt, ko tas grozīs?

Turklāt dzīve ir dinamiska padarīšana. Tas, ka cilvēkam šodien ir darbs un stabili ienākumi, nenozīmē, ka tā būs arī rīt. Un otrādi. Tāpēc, lai izvairītos no “bezatbildīgu kredītu izsniegšanas”, bankas drīzāk vēl vairāk pastiprinās sistēmu, kuras rezultātā kredīti tradicionāli tiek izsniegti tikai cilvēkiem, kas bez tiem var iztikt. 

Tas būtu vienkārši lieliski, ja vien arī nabagam nevajadzētu ēst, apģērbties, pārvietotis, maksāt komunālos rēķinus, izglītot bērnus, ārstēties utt. “Veiksmes stāsta” piemeklētā Latvijas ekonomika  vēl ilgi nespēs nodrošināt vidējam pilsonim pietiekamus ienākumus, lai nevajadzētu apgrozīt katru centu un rēķināt, kam samaksāt pirmajam un kurš rēķins “var pagaidīt”. Ja “var pagaidīt” sakrājas kaudzē, nekas cits neatliek, kā: 1) meklēt rokā aizdevēju vai 2) pamest valsti. Kas labāk: braukt prom no valsts ar vai bez parādiem – arī par to jūs brīvā brīdī varat pafilozofēt paši. Laika pietiks – koalīcijas partijas tik un tā neko nedarīs.   

Pie vienas ieskriešanās Saeimā izskatīšanai komisijās gan ir nodoti arī opozīcijas partijas – Latvijas Reģionu apvienības (LRA) – rosinātie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Šie grozījumi paredz ierobežot patērētāju kredītu procentu likmes, nosakot par “samērīgām un godīgai darījumu praksei atbilstošām” procentu likmes līdz 0,07% jeb aptuveni 25% gadā. Augļotājiem tas, protams, nepatiks. Taču diezin vai tas patiks arī koalīcijas partiju “troikai”, kura šoreiz noteikti atcerēsies, ka tirgum jābūt “brīvam”. Tāpēc LRA un muļķa kredītņēmēji varēs pastāvēt pie ratiem, kuros sēdēs kreditori un “apstrādās” personu datus. Tieši tāpat, kā šobrīd.

Tavs komentārs par rakstu: