• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Divas dakteres operācijāVarbūt beidzot dakteri varēs dakterēt bez ikdienas rūpēm? Foto no: med.news.am

Kompromiss starp sabiedrības vajadzību, ministrijas nevarību un koalīcijas negribību

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu izskatīšanai pēdējā lasījumā. Projektā joprojāmir paredzēts, ka,  sākot ar 2020. gadu, veselības aprūpei tiks piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ir ietverti vairāki labojumi, kuri šo to padara konkrētāku. Vēl gan nav skaidrs, kā pret šiem labojumiem izturēsies koalīcijas partijas, no kurām atkarīga tā likuma redakcija, kura tiks pieņemta Saeimā un stāsies spēkā .

Dzintars Zaļūksnis

Līdz šim lielākās domstarpības ir raisījuši tieši jautājumi par finansējuma pieaugumu un mediķu algu palielināšanu. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vēlējās, lai likumprojektā skaidri un gaiši tiktu ierakstīts, ka, izstrādājot budžeta projektu, 2018. gadā nepieciešams paredzēt valsts finansējuma pieaugumu veselības aprūpei ne mazāku par 227 miljoniem eiro, 2019. gadā – ne mazāku par 341 miljoniem eiro, bet 2020. gadā – ne mazāku par 442 miljoniem eiro. Savukārt koalīcijas partijas – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), “Vienotība” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – konsekventi “ravēja ārā jebkuru konkrētību, šo dokumentu uzkrītoši padarot par tipisku priekšvēlēšanu papīrīti (sīkāk par to šeit).

Proti, koalīcijas politiķu aizstāvētais variants bez konkrētajiem skaitļiem faktiski pieļāva, ka veselības aprūpes finansējums nākamgad gan tiek palielināts par 26% jeb līdz vairāk nekā miljardam eiro, bet nākamajos divos gados nevis tiecas uz Ekonomiskās sadarbības un atttīstības organizācijas/Organization for Economic Co-operation and Development (OECD) rekomendētajiem 4%, bet gan strauji slīd atpakaļ uz pašreizējiem 3% (precīzāk šeit).  

Valdošās koalīcijas pārstāvis iz “Vienotības”, pats pēc profesijas dakteris Romualds Ražuks to skaidroja tā: sak, par skaitļiem komisijā bijušas ilgstošas debates, tomēr likumos precīzus skaitļus ierakstīt nevarot, tāpēc finansējuma pieaugums tikšot norādīts procentuāli. Komisija likumprojektā ir atstājusi vienu, taču būtiskāko procentskaitli: 4% no IKP 2020. gadā. Vai valdošajām partijām beigu beigās neizdosies šo “pārlieko” konkrētību strīpot, to mēs visi varēsim vērot, visdrīzāk, 14. decembrī, kad Saeima ķersies pie likumprojekta pieņemšanas galīgajā lasījumā.

Projektā pašlaik ir paredzēts noteikt, ka, pieaugot valsts budžeta finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, tas tiek sadalīts neatliekamās medicīniskās palīdzības, primārās, sekundārās un terciārās veselības aprūpes pakalpojumiem. Vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018., 2019. un 2020. gadā ne mazāk par 40% no veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētā finansējuma tiek novirzīti darba samaksai mediķiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Pašlaik projektā ir ierakstīts, ka no 2021. gada ne tikai pirmās un otrās, bet arī trešās grupas invalīdiem valsts segs obligātās veselības apdrošināšanas maksājumus.

Atgādinu citas būtiskas lietas, kas pašlaik atrodamas likmprojektā. Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta, kā arī veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti. Par to, kādi veselības apdrošināšanas maksājumi būs tiem, kas nemaksā nodokļus, jau informējām (šeit).

Kopumā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts pirms pēdējā lasījuma Saeimā vērtējams kā kompromiss starp sabiedrības un mediķu vajadzībām, Veselības ministrijas nespēju garantēt pietiekami racionālu un caurspīdīgu līdzekļu izlietošanu un koalīcijas politiķu spītīgo nevēlēšanos veselības aprūpei atvēlēt naudu kaut vai pārējo Baltijas valstu līmenī. Pēc ilgajiem “gavēņa” gadiem finansējuma palielināšana – lai arī par vairāk nekā ceturtdaļu – nav pietiekama, lai atrisinātu Latvijas veselības aprūpes sistēmas asākās problēmas, tomēr ļauj cerēt, ka nākamgad gan pacientiem, gan dakteriem dzīve būs nedaudz vieglāka. Un ka ik dienu priekšlaicīgi mirs vairs ne 17, bet, teiksim, 12 cilvēki. Jau tas šādas koalīcijas laikos būs milzu sasniegums.    

(Materiālā izmantota LETA informācija)

Tavs komentārs par rakstu: