• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
PTC ēka parkāPašreizējā PTC ēka parka ainavu īpaši nebojā. Foto: VNĪ

Koncertzāle: mūzika, ainava un pilsētvide

“Iedegušies” sen solīto Rīgas akustisko koncertzāli būvēt Elizabetes ielas galā, Pasaules tirdzniecības centra jeb, kā tiek īpaši uzsvērts, bijušās Latvijas kompartijas Centrālās komitejas (CK) ēkas vietā, politiķi ir pilnīgi un, jādomā, galīgi aizmirsuši no pilsētvides un finanšu viedokļa vismaz tikpat riskanto ideju par AB dambi.

Igors Meija, uzņēmējs

Cekas kvalitāte

Atmetot visu nepārliecinošo retoriku par tēmu kāpēc tieši tur?, Elizabetes projekta aizstāvjiem cekas arguments paliek vienīgais trumpis. Ar vēsu galvu spriežot – vai tas vispār ir arguments? Nu jau gandrīz 30 gadu nav ne cekas, ne pašas Kompartijas. Ir ēka, kura pārdēvēta par Pasaules tirdzniecības centru. Tā pašlaik piekrīt valstij, un to pārvalda valsts aciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Politisks bonuss ir tas, ka ēkas nojaukšana potenciāli var dot impulsu attiecību uzlabošanai ar Ķīnas Tautas Republiku, jo Elizabetes ielā 2 jau vairākus gadu desmitus  atrodas Taipejas diplomātiskā misija, kurai ēkas nojaukšana, protams, radīs zināmas problēmas. Taču tas, piekritīsiet, uz laiku var iepriecināt tikai Ķīnu.

Šobrīd potenciāli iznīdējamajā ēkā biroju telpas īrē 258 uzņēmumi, bet Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets 2017. gadā nolēma uz to pārcelt Ekonomikas ministriju kopā ar tās pakļautībā esošajām iestādēm. Tas, ka šie 200+ uzņēmumi būs spiesti meklēt citas telpas, nevienu īpaši neinteresē – sevišķi jau politiķus. Gan atradīs un turpinās maksāt nodokļus! Jo vairāk, ja turpat netālu, Hanzas ielā 4b, Rīgas domes pagaidu administrācija jau ir saskaņojusi jauna biroju centra būvniecību. Tas plānots gandrīz divreiz plašāks nekā bijusī cekas māja (30 000 kvadrātmetru pret 16,7 tūkstošiem), tā ka teorētiski vietas pietiks visiem, kas varēs maksāt.

Par Ekonomikas ministriju, kura pašlaik atrodas Brīvības ielā 55, politiķi izvēlas paklusēt. Ministrs Jānis Vitenburgs vien bilst, ka pārcelšanās līdzekļi budžetā nav paredzēti.

Tomēr galu galā nebūs citas izejas, kā šai ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm – tās ir vairākas, daļa atrodas EM ēkā, citas “izbārstītas” dažādās Rīgas vietās: piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA, atrodas Pērses ielā 2) Centrālā statistikas pārvalde (Lāčplēša ielā 1), Konkurences padome (Brīvības ielā 55), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (Brīvības ielā 55), Būvniecības valsts kontroles birojs (Krišjāņa Valdemāra iela 157), Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (Krišjāņa Valdemāra iela 157) – kaut kad būvēt vēl vienu ēku. Bet tas jau būs kaut kad un, visdrīzāk, sāpīgais lēmums par šā objekta finansēšanu būs jāpieņem citai Saeimai un citai valdībai. Ir cerība, ka tad sabiedrība būs aizmirsusi, ka Ekonomikas ministrijai savulaik bija pielemta ēka Elizabetes ielā 2. Būtībā paliek tikai jautājums, cik izmaksātu šīs ēkas renovācija. 30 miljoni, ko pašlaik nosauc politiķi, izskatās pēc uzpūsta skaitļa. Savukārt 75-85 miljoni, kas tiek saukti koncertzāles būvniecībai, varētu būt mazāk nekā vajadzēs realitātē. Būvniecības skaitļus – kaut vai aptuvenus – bez tehniskā projekta nosaukt vispār ir mazliet dīvaini.

Lai nu kā, VNĪ mājas lapā atrodams (šeit) šāds šobrīd jau politnekorekts vērtējums: “Pēc VNĪ veiktajiem provizoriskajiem aprēķiniem, ja EM un tās padotības iestādes izvietotu kopīgās telpās Elizabetes ielā 2, Rīgā, kopējās izmaksas būtu iespējams samazināt par aptuveni 510 000 eiro gadā. Papildu līdzekļi pēc ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, attīstības projekta īstenošanas valstij varētu tikt rasti arī no patlaban EM lietoto ēku Lāčplēša ielā 1, Lāčplēša ielā 3, K. Valdemāra ielā 32 un K. Valdemāra ielā 31, Rīgā, piedāvāšanas citām valsts iestādēm vai komercnomniekiem.”

Savukārt koncertzāles projekta izmaksas neviens nav nopietni rēķinājis – un kālab gan, ja nav šāda pasūtījuma? Ēka Elizabes ielā 2 savulaik tika būvēta ļoti rūpīgi. Nesošās konstrukcijas ir labā stāvoklī, un to atzīst būvniecības eksperti!

Tomēr pati ēka atbilst tā laika standartiem un tai piemīt visi tā laika trūkumi. Piemēram, plaši un apkurināmi koridori, modernajām prasībām neatbilstoša ventilācijas sistēma. Arī padomju laika santehnika parasti ir traģiska. Tāpat ēkai nepieciešama logu nomaiņa, iespējams, kosmētisks remonts. Nav šaubu, ka tas viss izmaksās vairākus miljonus. Taču šī summa noteikti ir salīdzināma ar nojaukšanas izmaksām. Neticu, ka tik kvalitatīvi būvētu ēku kāds varēs nojaukt par politiķu piesauktajiem trim miljoniem. 

Ainaviskais risks

Dzīve vienmēr ievieš korektīvas gan optimistiskos, gan pesimistiskos, gan arī reālos plānos. Šobrīd koncertzālei Elizabetes ielā 2 nav pat projekta skices, nav Pasaules tirdzniecības centra ēkas nojaukšanas projekta un tāmes. Gribu uzsvērt: vērtējumā izšķiroša nozīme būs tieši šiem projektiem, sevišķi pirmajam, kurš ļaus vizualizēt objektu, iedomāties, kā tas izskatīsies dabā un kā iekļausies pilsētvidē. Pieļauju iespēju, ka arhitekti pacentīsies un veiksmīgi atrisinās visas problēmas, kas saistītas ar tik liela kultūras objekta infrastuktūras (tostarp satiksmes plūsmu un stāvvietu) risinājumiem, mērogiem un ārējo izskatu (tam noteikti jābūt pastkartiskam, Rīgai raksturīgam un vienlaikus starptautiski nolasāmam!). Funkcionalitāte te pat nebūs vissvarīgākais jautājums – pieņemsim, ka mūsu arhitekti un būvinženieri savu darbu māk, bet būvnieki to nesabojās.   

Būtībā vienīgais, ko pašlaik, idejas līmenī, jēga apspriest, ir pilsētbūvnieciskais aspekts. Vēl ne īsti gads nav pagājis, kopš viens no starptautiski atpazīstamākajiem Latvijas kultūras cilvēkiem, komponists Pēteris Vasks pauda: "AB dambis ir brīnišķīga vieta, un mēs atradīsim simtiem paraugu, ka celtnes pie vai uz ūdens šodien nav nekas īpašs.”

Un cienījamajam komponistam ir pilnīga taisnība – ūdens var būt lielisks “papildinājums” šāda tipa būvēm. Lai atceramies kaut vai Sidnejas opernamu (mūziķi gan mēdz klusu bilst, ka akustika un funkcionalitāte šai ēkai ir tālu no ideāla) vai Elbas koncertzāli Hamburgā. Rīgas domes savulaik apstiprinātais Anda Sīļa arhitektu biroja risinājums koncertzālei uz AB dambja bija kvalitatīvs. Iespējams, pārāk mūsdienīgs, tāpēc daudziem nepatika. Taču uzsvēršu: mēs nezinām, kāds tas izskatītos realitātē.

Lai nu kā, pat cilvēkam ar ierobežotu fantāziju nav grūti pamanīt, ka šis projekts – un to nosaka jau pati atrašanās vieta – radikāli un neatgriezeniski mainītu Rīgas ainavu gan no Daugavas labā, gan kreisā krasta. Bet Vecrīgas ainava ir viens no atpazīstamākajiem Latvijas galvaspilsētas zīmoliem. Es nesaku, ka ainava noteikti tiktu sabojāta. Vienkārši risks, ka tā notiktu, bija pārāk liels.

Turklāt jau sākotnēji bija skaidrs, ka milzu naudu nāksies ieguldīt dambja nostiprināšanā. Cik lielu – grūti pateikt, jo nopietni, visaptveroši aprēķini politisku iemeslu dēļ nav veikti – vēl pavisam nesen politiķu degšana par AB dambi bija ne mazāk kvēla kā šobrīd par Elizabetes ielu 2.

Rezumē

Tāpēc drīzāk labi vien ir, ka AB dambja projekts tagad izskatās nogrimis vēstures muklājā. Arhitekti man noteikti nepiekritīs, jo viņi savu darbu paveica godam, bet, cik zinu, nesaņēma pienācīgu atalgojumu. Un tas var izrādīties papildu riska faktors, kad tiks rīkots jauns projektu konkurss koncertzālei: atceroties nejauko pieredzi, arhitekti to var neuztvert pietiekami nopietni.

Rezumējot vēlos atzīties – Elizabetes ielas variantu neuzskatu ne par matu labāku kā AB dambja versiju. Interesanti, ka no pilsētbūvniecības viedokļa pārāku variantu netrūkst – te ir gan Būvinženieru savienības ieteiktā pašlaik degradētā teritorija iepretim Latvijas Zinātņu akadēmijai, gan Uzvaras parks, gan teritorija ap Skanstes ielu.

Jebkurā no šiem variantiem nebūtu jāmaksā dubulti vai pat trīskārši – vēl arī par dambja stiprināšanu, vecās ēkas nojaukšanu un jaunu ēku Ekonomikas ministrijai. Jā, labai, pilsētvidi uzlabojošai arhitektūrai nevajadzētu taupīt naudu. Bet nevajadzētu arī to šķiest apšaubāmiem papildu projektiem.

Visbeidzot, ņemot vērā, cik neparasti veicīgi būtībā vajadzīgs un perspektīvs projekts ir pārspēlēts uz Elizabetes ielu 2, bet jebkuriem pretargumentiem politiķi brauc virsū kā ar asfalta rulli, pašreizējā koalīcija tajā noteikti saskata savtīgas intereses. Kā nu ne, ja gaidāmas veselas trīs naudas upes – nojaucot veco ēku, projektējot un būvējot koncertzāli un vēl arī ēku, kur apmesties Ekonomikas ministrijai.

Patiešām, īsts zelta projekts, un tikai tehnikas jautājums ir, kā nodokļu un kārtējās aizņemtās naudas plūsmas novirzīt politbiznesa nepiepildāmajās kabatās.

Vērojot notiekošo ap šo  ēku, manuprāt, ir tikai divi varianti – vai nu tas ir koalīcijas politiķu  īslaicīgs prāta aptumsums, vai arī viņi par mums vienkārši ņirgājas.   

Tavs komentārs par rakstu: