• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Dana Reizniece-Ozola un Māris KučinskisDana Reizniece-Ozola un Māris Kučinskis: Mēs zinām, kāpēc nav naudas, bet tautai to nedrīkst teikt! Foto: Evija Trifanova/LETA

«Konsolidācija» vai «negatīva fiskālā telpa» – naudas nav!

Pēdējos divus gadus spaidījuši un nīcinājuši nodokļu maksātājus, bet šā gada sākumā pēc ASV Valsts kases (Department of the Treasury) direktora vietnieka norādījuma “piesmējuši” ABLV banku un pārējām radījuši “čaulas kompāniju” problēmu, mūsu “suverēnās” valsts vadītāji nu ir spiesti atzīt, ka “naudas ta nav!”

Dzintars Zaļūksnis

Ja Dana Reizniece-Ozola mēģinātu paskaidrot, kāpēc Latvijai uz savu nodokļu rēķina ir jārūpējas par svešu valstu ienākumiem, diezin vai viņa to spētu izdarīt. Nu pilnīgi loģiski atklājies, ka no bankām neiegūto nodokļu “robu” tik vienkārši vis aizvērt neizdosies, tāpēc koalīcijas trejpartijas – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), “Vienotība” un apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – pasludinājušas kārtējo “konsolidāciju”. Protams, šis apzīmējums vairs lietots netiek, jo “budžeta konsolidācijai” ir nelaba smaka kopš Valda Dombrovska “veiksmes stāsta” laikiem.

Tāpēc finanšu ministre ir izgudrojusi jaunu eifēmismu – “fiskālā telpa būs negatīva”. Tā pati Lāčukiņa komandas izgudrotā “konsolidācija” vien būs, tikai citādi nosaukta. 

“2019. gadā un 2020. gadā fiskālā telpa būs negatīva”, teikts Ministru kabinetā iesniegtajā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021. gadam. Ko tas nozīmē praksē? To, ka atkal būs “jāsavelk jostas”, jo nekam nepietiks naudas. Un pirmām kārtām, kā jau Latvijā ierasts,– veselības aprūpei, sociālajām programmām, pensiju indeksācijai, demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem, kas pašu politiķu labklājību maz ietekmē.

Taču tā vietā, lai teiktu: “Pilsoņi, saturieties! Esam uzdāvinājuši naudu mūsu stratēģiskajiem partneriem, tāpēc dažus turpmākos gadus jums visiem klāsies sliktāk!”, koalīcijas lakstīgalas ir izvēlējušas citu retoriku: “Viss ir kārtībā, attīstāmies, ka rūc, tikai, ziniet, “fiskālā telpa” nezin kāpēc sarukusi, velns parāvis!”  

FM prognozē, ka šī sasodītā, no politiķu lēmumiem “nekādi neatkarīgā fiskālā telpa” 2019. gadā būs mīnus 45,2 miljoni eiro, 2020. gadā – mīnus 37,8 miljoni eiro, bet pozitīva – 3,2 miljoni – tā būšot 2021. gadā. Nav gan paskaidrots, kas liek domāt, ka divu gadu laikā izdosies atrast kādu “nodokļu masas ģeneratoru”, bet lai paliek!

Tomēr starp “konsolidāciju” un “fiskālo telpu” ir divas radikālas atšķirības. Pirmkārt, “konsolidācija” bija saistīta ar globālo krīzi, bet “negatīvā fiskālā telpa” – tikai ar mūsu politiķu iztapību “lielajiem draugiem”. Otrkārt, “konsolidācijas” vajadzība radās PIRMS radikālas nodokļu un valsts parāda paaugstināšanas, turpretim “negatīvā fiskālā telpa” – PĒC. Un tas diemžēl nozīmē, ka, visdrīzāk gaidāms jauns nodokļu paaugstināšanas vilnis. Un, iespējams, vēl pāris miljardi valsts ņemta kredīta.   

Kā skaidro FM, “fiskālā telpa tiek aprēķināta, lai varētu piešķirt papildus finansējumu vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī finansēt neatliekamus pasākumus”. Mīnuss šajā telpā nozīmē, ka naudas nākamā gada budžetā nepietiks pat akūtām vajadzībām. Kurš var paskaidrot, kā tas motivēs maksāt nodokļus? Sevišķi komplektā ar valsts galvenā ierēdņa Jāņa Citskovska atziņu, ka pērn valsts pārvaldē likvidētas tikai 500 darba vietas, kas, visdrīzāk, ir ilgstošās, gadu gadiem neaizpildītās vakances.

Patlaban jau notiek darbošanās ap nākamā gada valsts budžetu, un valdība noteikti pa kluso rēķina, kā 2019. gadā un 2020. gadā samazināt vispārējās valdības budžeta izdevumus un/vai palielināt ieņēmumus, attiecīgi par 0,15% no IKP un 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tikai dumjajiem vēlētājiem politiķi to neteiks, cik vien ilgi iespējams. Pēc vēlēšanām, tad gan!

Interesanti, ka, atbilstoši FM aprēķiniem, sākotnējais fiskālās telpas apjoms vispārējās valdības budžetā šogad bija pozitīvs – 63,2 miljonu eiro apmērā. Nākamgad tas “nobrūk” par gandrīz 110 miljoniem eiro – apmēram to pašu summu, par kādu samazinās ABLV (sakarā ar likvidāciju) un citu banku (sakarā ar “čaulas kompāniju” izdzīšanu) maksāto nodokļu masa. Sagadīšanās, vai ne?  

Turklāt 2020. gadā šī “delta” ir vēl lielāka: pērn FM plānoja, ka fiskālā telpa jau 2020. gadā būs pozitīva – 107,3 miljoni eiro. Skatīsim nu, kādus “budžeta ieņēmumus un izdevumus koriģējošus pasākumus” piedāvās Reizniece-Ozola. Un cerēsim, ka viņa to izdarīs pirms 6. oktobra – lai sabiedrībai ir iespēja tos pienācīgi novērtēt.

Īsāk sakot, žmiedz un žmiedz, arvien ciešāk un ciešāk nodokļu maksātājus Latvijas valdība, bet naudas mazāk un mazāk. Tad varbūt pienācis laiks pievērsties birokrātiskā aparāta samazināšanai un savas valsts kases pildīšanai nevis, izdzenot no Latvijas “čaulas kompānijas” un aplaupot bankas un nodokļu maksātājus, altruistiski risināt citu valstu problēmas? Gan amerikāņi paši tiks galā, bez mūsu ziedojumiem!

1 Komentāri


  1. laine .med darb,
    2018-04-12

    Redzesim kas notiks medicina, ka bus uz prieksu ,tagad kartibas nav! Tikkai solijumi ,.PAEDUSAIS NEPAEDUSO NESAPROT! Pareizs teiciens!

Tavs komentārs par rakstu: