• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Bērna kājas pastalāsKam pastalniekiem skolas? Lai tik danco politiķiem par prieku! Foto: AFI

Kopš 1997. gada «pastalu valstī» slēgtas 332 skolas

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir publiskojusi datus par saviem un savu koalīcijas partneru kauna darbiem – kopš 1996./1997. mācību gada jeb 21 gada laikā no Latvijas kartes ir pazudušas kopumā 332 skolas (vidējais temps: 15-16 skolas gadā), vēl 29 tiks likvidētas šovasar (šeit), par godu valsts simtgadei. Pašlaik Latvijā ir palicis kopumā 780 skolu.

Dzintars Zaļūksnis

Īstenojot neoliberālā naudas kulta diktēto politiku un no tās izrietošo principu “nauda seko skolēnam”, kopš 1991./1992. mācību gada skolu skaits Latvijā ir samazinājies par piektdaļu, bet salīdzinājumā ar 1996./1997. mācību gadu, kad Latvijā bija visvairāk skolu, to skaits ir samazinājies pat par 30%. Taču IZM turpina paaugstināt slieksni skolas statusa saglabāšanai, “optimizācijas” procesam pakļaujot arvien jaunas un jaunas izglītības iestādes. Ministrijas galvenais klauns Kārlis Šadurskis izliekas nesaprotam, ka vecāki, kuru bērniem ceļš uz skolu kļūst arvien tālāks un dārgāks, arvien vieglāk pieņem lēmumu aizbraukt no šīs antisociālās valsts, kuras lauki nu jau mērķtiecīgi tiek atbrīvoti no cilvēkiem.  

Šis ir gadījums, kad sausa statistika ir daiļrunīgāka par jebkādiem komentāriem. 1991./1992. mācību gadā Latvijā darbojās 986 pašvaldību, valsts, privātās, dienas, vakara un speciālās skolas; Latvijā tolaik mācījās 340 273 skolēni. Līdz 1996./1997. mācību gadam skolēnu skaits palielinājās, līdz sasniedza 354 474; izglītības iestāžu togad bija visvairāk – 1112. Taču tajā brīdī Latvijas politikāņi jau šķielēja uz 1993. gadā Māstrihtā dibinātās Eiropas Savienības (ES) pusi un klusītēm sāka tai pielāgoties.

Lai gan 1997./1998. mācību gadā Latvijā skolēnu bija vēl nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, sākot ar šo gadu skolu skaits ir konsekventi samazinājies. Turklāt jau pirmo desmit gadu laikā temps bija ievērojams: līdz 2008./2009. mācību gadam skolu skaits samazinājās par 130 (vidēji 13 slēgtas skolas gadā); atlika 982 mācību iestādes. “Latvijas veiksmes stāsta” gados skolu likvidēšanas temps mazliet pieauga, bet “ražīgākais” šajā ziņā bija 2009./2010. mācību gads, kad vienā rāvienā tika slēgtas 105 skolas. Pakāpeniski samazinājās arī skolēnu skaits – 2009./2010. mācību gadā Latvijas skolās mācījās 234 845 bērni, 2013./2014. mācību gadā – vairs tikai 209 130. Pēdējos gados gan skolasbērnu kļuvis nedaudz vairāk – šajā mācību gadā viņu ir 215 109 –, tomēr, pateicoties IZM klaunādes arvien šerpākajiem noteikumiem, skolu slēgšanas ātrums pat palielinās. Pašlaik Latvijā darbojas 780 skolas. Nākamgad būs palikusi 751.

Iespējams, vienu otru mazo skoliņu uz īsu brīdi glābs sešgadnieku ierašanās. Uz pavisam īsu brīdi. Jo valdošās trejpartijas – Zaļo un zemnieku savienību, “Vienotību” un tā dēvēto nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – interesē nevis bērni un pat ne Latvija, bet gan nauda, nauda un vēlreiz nauda. Jā, un iespēja finansējumu “sadalīt” pēc sava balagāna principiem: mums nauda – jums pastalas. Paši taču gribējāt!

2 Komentāri


  1. Noriss
    2018-05-05

    Nav věrts uzturět tukšas skolas,bet latvietim ir visas iespějas kaut ko mainīt savā valstī.Latvietim(visiem) aktīvi jāņem dalība politikā,bet patreiz no latviešiem tikai puse aiziet uz vělěšanām...Tad ko gan var gribět ar to komunistu bariņu Saeimā !?

  2. Noriss
    2018-05-05

    Sākot no Saskaņas un beidzot ar sud rabas kompāniju viņu galvenais sauklis ir "Sava kabata"

Tavs komentārs par rakstu: