• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ārsts pārplēš uzrakstu "Covid-19"Pret "Covid-19" cīnās zinātnieki visā pasaulē. Foto: Shutterstock

Koronavīruss: kad aizsardzība izrādās smagāka par slimību

Ar jauno koronavīrusu inficēto cilvēku skaits pasaulē sasniedzis jau vairākus miljonus, bojāgājušo skaits pārsniedzis 200 000, un turpinās palielināties, ja netiks izstrādāta vakcīna.

Māris Kļava, īpaši InfoTOP.lv

Tikai ASV, kas pēc inficēto skaita ierindojas pirmajā vietā, bojā gājuši vairāk nekā 50 tūkstoši, savukārt Apvienotajā Karalistē – vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Tajā pašā laikā Krievijā, ņemot vērā salīdzinoši nelielo bojāgājušo skaitu, ir diezgan liels saslimušo skaits: šajā rādītājā Krievija jau ir apsteigusi milzīgu Ķīnu, no kurienes nāk šī pandēmija.

Latvijā jau saslimuši apmēram 900 cilvēku, 17 nomiruši. Citās Baltijas valstīs situācija ir ievērojami bēdīgāka. Igaunijā ir miruši 50 cilvēki, Lietuvā bojā gājuši virs 40 cilvēku. Tādējādi Baltijas valstīs kopumā mirušo skaits pārsniedz simt cilvēku.

Nav brīnums, ka gan Latvijas, gan pasaules plašsaziņas līdzekļiem teju vai visaktuālākā ir ziņa, kā rit darbs, izstrādājot vakcīnu pret koronavīrusu, un prognozes, kad tā beidzot parādīsies.

Vakcīnu izstrādā dažādās valstīs. Piemēram, 23. aprīlī Lielbritānijā vakcīnu pret koronavīrusu sāka testēt uz cilvēkiem. Pārbaudījumos piedalās vairāk nekā 500 brīvprātīgo. Oksfordas Universitātes (The University of Oxford) profesors Endrū Polārds (Andrew Pollard) ir noskaņots diezgan optimistiski un uzskata: ja neradīsies neparedzēti apstākļi, kas spēj sarežģīt vakcīnas izstrādāšanu, tad jau līdz rudenim tiks saražots miljons vakcīnas devu.

Taču šo devu pasaulē nepieciešams neizmērojami vairāk. Un, kā norāda profesors Polārds, vajadzīgas milzu pūles, lai sasniegtu rezultātu (proti, nodrošināt cilvēkus ar vakcīnu) kaut vai līdz šā gada beigām. Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums.

Tiesa, Lielbritānija nav vienīgā valsts, kurā jau notiek vakcīnas testēšana. Dažādu valstu zinātnieki apmainās ar informāciju par tās izstrādāšanas gaitu. Tas pats profesors Polārds stāsta: “Izveidojusies ļoti laba izstrādātāju koalīcija, ko koordinē Pasaules veselības organizācija (PVO, World Health Organization).” Ir informācija par to, ka jau martā Ķīnā esot sākti izmēģinājumus uz cilvēkiem, un vakcīnu cerot iegūt jau šomēnes, maijā. Vakcīna tiek izstrādāta arī Krievijā.

Tomēr ir ne vien cerīgi, bet arī pesimistiski jaunumi. PVO bažīgi brīdina, ka koronavīrusa apkarošanu var sarežģīt tā mutācijas: jau pastāv dažādas tā modifikācijas. Proti, vakcīnas radīšana un jo vairāk tās plaša izmantošana ir nākotnes lieta. Un zinātniekiem ir jāpēta, ko var darīt šodien, lai palīdzētu saslimušajiem. Atkarībā no tā, kā norit slimības gaita. Piemēram, kāpēc vieniem cilvēkiem koronavīrusa infekcija izpaužas vieglā formā, bet citi diemžēl mirst.

Interesanti, ka ne tik sen visai neparastu informāciju par šo problēmu sniedzis Sanktpēterburgas Valsts universitātes profesors (Санкт-Петербургский государственный университет) un Telavivas Universitātes (angl.: Tel Aviv University) goda profesors Jehuda Šenfelds (Иегуда Шенфельд), kurš, starp citu, vada Sanktpēterburgas Valsts universitātes Autoimunitātes mozaīkas laboratoriju (лаборатория мозаики аутоиммунитета). Šenfelds ir atradis vienu no iemesliem, kāpēc dažiem cilvēkiem – pirmām kārtām sirmgalvjiem – vīrusa infekcija norit smagā formā.

Šenfelds uzskata, ka slimības norise smagā formā var būt saistīta ar augstu feritīna līmeni. Feritīns ir olbaltumvielu komplekss, kas veic nozīmīgu funkciju mūsu organismā. Tas spēj aktivizēt makrofāgus – nespecifiskās imunitātes šūnas, kas nodrošina aizsardzību pret svešajiem aģentiem. Makrofāgi savukārt sāk izdalīt citokīnus – īpašas signālmolekulas, lai pārvietotu informāciju no vienas šūnas uz citu.

“Nelielā daudzumā citokīni nekaitē organismam un palīdz aizsargāt to no vīrusiem un baktērijām. Bet, ja to uzkrājas pārāk daudz, attīstās tā saucamā citokīna vētra, kas aptuveni pusē gadījumu var novest pie nāves, it īpaši, ja pacients ir vecāka gadagājuma cilvēks,” skaidro Jehuda Šenfelds.

Tādejādi iznāk, ka konkrētajā situācijā “aizstāvis” var novest pie letāla iznākuma. Citiem vārdiem sakot, liels feritīna daudzums ļauj paredzēt, ka slimības gaita būs smaga, un, kā norāda profesors Šenfelds, “mūsu uzdevums ir atrast veidu, kā cīnīties ar hiperferitinemiju”.

Sakarā ar to Sanktpēterburgas Valsts universitātes Autoimunitātes mozaīkas laboratorijas zinātnieki meklē veidus, kā samazināt feritīnu asinīs, kā arī pēta makrofāgu molekulu bloķēšanas metodes ar antivielu palīdzību. Uzdevums ir ļoti aktuāls, jo, kā liecina Sanktpēterburgas zinātnieku dati, hiperferitinemiskais sindroms pusē gadījumu noved pie letāla iznākuma.

Šenfelds un viņa kolēģi strādā arī pie koronavīrusa vakcīnas radīšanas. Kā vakcīnas pamatelementu viņi paredz izmantot vīrusu olbaltumvielas. “Vīrusu olbaltumvielas nav sastopamas cilvēka organismā, proti, nevar radīt nevēlamu imūnu atbildi. Imunitāte nevēršas pret fragmentu, padarot vakcīnu perspektīvāku,” skaidro profesors, dodot cerību, ka tiks radītas daudziem cilvēkiem nepieciešamās zāles.

Tavs komentārs par rakstu: