• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
ĶekatniekiĶekatas varētu būt tas elements, kas samierina latviskumu ar jaunā laika prasībām: ij maskas, ij 2 metri, ij Nāvīti var iesaistīt. Publicitātes foto no: la.lv

«Kovidcipariņi» pret 2023. gada Dziesmu svētkiem: kurš kuru?

Latvietim nav daudz tādu lietu, no kurām viņš bez īpašas stīvēšanās varētu atteikties. Vai pie tādām pieder arī Dziesmu svētki? Ja šo jautājumu uzdotu pirms 3-4 gadiem, bez šaubīšanās atbildētu apstiprinoši. Tagad ir šaubas. Pērn jaunatne taču iztika ar virtuāliem pekstiņiem.

Dzintars Zaļūksnis

Jaunieši ir tie, kas dzīvos jaunajā pasaulē, kura patlaban top,– vienalga, vai tā būs švābiska vai kovidiska, vai varbūt neko daudz neatšķirsies no tās, kurā pašlaik dzīvojam. Droši zinu tikai vienu – man tajā negribētos dzīvot, tāpēc pateicos Dievam/Providencei/Debesīm, ka mūsu paaudze, piedzīvojusi kārtējos laika griežus, diezin vai sagaidīs brīdi, kad šī jaunā pasaule būs iestājusies pilnīgi un neatgriezeniski – kā komunisms vai Trešais reihs.

Šaubos, vai šajā nākamībā būs vieta Dziesmu svētkiem,– un nešaubos, ka tādā formā, pie kādas esam pieraduši, tie vairs nenotiks nekad. 

Jā, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki plānoti 2023. gadā laikā no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, jā, Dziesmu un deju svētku padomes sēdē to apliecināja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte. Taču, kā jaunajā realitātē pieņemts, svētkus var izjaukt kovidcipariņi.   

Atbilstoši Dziesmu svētku likumam, gan datumi, gan norises kārtībā ir jāapstiprina Ministru kabinetam jeb, vienkāršāk sakot, stratosfērā dreifējošajai lidojošajai silei. Ir sākta gatavošanās svētkiem – koru nozare un latviešu skatuviskās dejas nozare ir uzsākušas koprepertuāra apguves procesu. Taču tas notiek “ievērojot epidemioloģiskās drošības noteikumus”, ko izgudrojusi tā pati lidojošā sile. Tiesa, latvietis ir pietiekami radošs un dzīvelīgs, lai izštukotu, kā Dziesmusvētkiem sagatavoties arī attālināti, virtuāli, distancēti un atbildīgi.  

Taču lidojošās siles rīcībā ir absolūtais ierocis – kovdcipariņi. Un silē virs pārējo tautiešu galvām plivinās tādi paši radoši un dzīvelīgi latvieši, kuri, ja vajadzēs, cipariņus samālēs tādus, ka paši lūgsimies svētkus norakt. Kam vajadzēs? Nu, visādā ziņā ne latviešu tautai. Teiksim tā: tiem, kam savu dvēseli ir atdevusi mūsu tautiešu vagariskākā daļa.

Lai cik augstvērtīgu sniegumu šajos apstākļos uzrādītu kori un deju kolektīvi, tas nebūs prioritārs arguments, kad mūsu vagari spriedīs, vai tautai ļaut uzraut kādu dziesmu un vēl uzdancāt.   

Ne jau velti Pujāte atzīst: lai gan pandēmija esot ieviesusi ievērojamas izmaiņas amatierkolektīvu darbībā, vasarā reģionos un Rīgā notikuši vairāki nozīmīgi Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumi un iniciatīvas un arī šajos apstākļos kolektīvu sniegums esot augstvērtīgs. BET!!!! Ja 2022. gada pirmajā pusē tiks konstatēts, ka kolektīviem nav iespējas kvalitatīvi sagatavot svētku repertuāru, tad līdz nākamā gada maijam jautājums tiks aktualizēts Dziesmu un deju svētku padomē, lai lemtu par iespējamu svētku pārcelšanu. Jaunvalodā pārcelšana droši vien ir sinonīms atcelšanai vai likvidēšanai.

Un vēl – tas, ka saujiņa reakcionāru mēģina saglabāt kaut kādas arhaiskas tradīcijas, nenozīmē, ka vēstures purvā aizejošās tradīcijas nevar izmantot, lai dotu iespēju lidojošajai silei progresīvi izrīkoties ar kopīgajām finansēm. Tāpēc, lai “veiksmīgi sagatavotos XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem”, līdz šā gada beigām LNKC plāno izveidot 2023. gada Dziesmu un deju svētku nodrošinājuma nodaļu, izsludinot atklātu konkursu šīs nodaļas vadītāja amata vietai.

Līdz ar to varam būt droši, ka svētki tiks nodrošināti braši un dārgi. Kultūras ministrs Nauris Puntulis, iezīmējot plānoto budžeta pieaugumu kultūras nozarei 2022. gadā jau ir informējis, ka nākamajā gadā 4 miljonus eiro paredzēts piešķirt Dziesmu svētku sagatavošanai un “svētku tradīcijas kā vērtības stiprināšanai”.

Tiesa, vai šos svētkus mums atļaus rīkot,– tas ir pavisam cits jautājums. Bet neatkarīgi no tā Puntuļa minētie 4 miljoni tiks sprauni izlietāti un nonāks tur, kur/kam vajag.

Tak mani kā vecu atpakaļrāpuli neliek mierā kāda doma: varbūt jau savlaicīgi pārbīdīt Dziesmu svētkus uz gadumijas laiku, kad kārtīgs latvietis iet ķekatās? Tā latviskumu varētu savietot ar koviddrošību. Ij tauta priecātos, ij lidojošajai silei savs kumāsiņš atlektu, turklāt neradot problēmas attiecībās ar lielkungiem.

Tavs komentārs par rakstu: