• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
1991. gada barikāžu siena pie Saeimas namaVai varat iedomāties? Toreiz šī siena nevis šķīra, bet vienoja! Foto no: Wikipedia

«Kovidlaika» sapnis par Barikādēm

“Par jūsu un mūsu Brīvību!” tolaik skandējām, ticēdami, ka tas notiks. “Par jūsu un mūsu veselību!” līst lipīgi liekulīgs medus ausīs tagad, 30 gadu vēlāk. Tolaik mums nebija šaubu, ka Brīvība vērtību hierarhijā stāv visaugstāk, viss pārējais ir pakārtots.   

Dzintars Zaļūksnis

Šodien mūsu labieši stāsta, ka Brīvība ir jāupurē veselības labā. Pat ne veselības, bet tikai iedomu par veselību labā.

Pirmo reizi kopš kovidpanikas sākuma es sapņoju – nevis par brīdi, kad mēs atgūsim ārējo un iekšējo Brīvību, jo, godīgi sakot, šis brīdis var arī nepienākt, bet par Barikādēm. Barikādēm ar lielo burtu. Par brīdi, kad mūsu labieši bijājās mūsu, jo bija atkarīgi no tā, vai mēs ziedosim sevi – tostarp savu veselību un dzīvību – nākotnes vārdā.

Tās nākotnes vārdā, kas ir pienākusi. Nākotnes, kurā es negribu dzīvot – pat ja salīdzinu ar tiem tumšajiem laikiem.

Es sapņoju par to, ka Barikādēs mani ir sameklējis sargeņģelis un atklājis, kā mēs dzīvosim trejus gadu desmitus vēlāk, 2021. gada janvārī –, baidoties no saviem līdzcilvēkiem, aizmirstot ne tikai svētkus, bet arī vienkāršus ikdienas priekus, neredzot smaidus, ievērojot komandantstundu, klausoties, ko mums stāsta Latvijas vadoņi – ārvalstu pilsoņi...

Es to uzzinu un uzdodu sev jautājumu: vai es palikšu šeit, Barikādēs?

Un es palieku. Jo svarīgākais, ko Barikādes mums deva, ir – ticība, mīlestība un cerība.

Ticību daudzi jau ir zaudējuši, tā ir vienkārši izplēnējusi ikdienas rūpēs un pāridarījumos.

Mīlestību mēs pašlaik zaudējam – aiz maskām, aiz distancēšanās, aiz paranojas.

Cerība vēl paliek, un par to mans lielais paldies Barikādēm.

Barikādēm, kuras arī kovidlaikā rakstāmas ar lielo burtu.   

1 Komentāri


  1. Ješka
    2021-01-20

    Būtu zinājuši, vispār nebūtu PSRS brucinājuši

Tavs komentārs par rakstu: