• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Vīrietis ar aizsargvairogu sejaiDarbs tagad ir saistīts ar permanentām šausmām. Un par tām jāsaņem atlīdzība. Ilustratīvs foto: Face shields

«Kovidpanika»: gāzi grīdā! – un gaidām «budžeta konsolidāciju»

Latvijas valdošo labiešu propaganda sabiedrības galvās joprojām uztur baiļu režīmu. Tam nav racionāla iemesla, bet arī pati kovidpanika nav racionāla. Tāpēc nebrīnīsimies, ka Pasaules veselības organizācijas (World Health Organization, WHO) mājas lapā valdošās koalīcijas propagandisti ir sameklējuši tieši to informāciju, kas ļauj uzturēt paniku: sak, “Covid-19” pandēmija esot “iegājusi jaunā un bīstamā fāzē” (sk., piemēram, šeit

Dzintars Zaļūksnis

Vai tā ir? Varat pameklēt paši: WHO vietnē šī arhisvarīgā ziņa nav pašā augšā. Lai atrastu informāciju, uz kuras pamata iespējams izdarīt šādu secinājumu, ir jāpapūlas. Un pēc tam vēlreiz jāpapūlas, lai šo informāciju attiecīgi interpretētu.

Nezinu, kā jums, bet manī īpašu uzticību neraisa plašsaziņas līdzekļi, kas aktīvi ignorē, piemēram, WHO ieteikumus medicīnisko masku lietošanā/nelietošanā, ne ar pušplēstu vārdu neapšaubot mūsu labiešu no griestiem grābtos apgalvojumus par maskām kā varenu aizsardzības līdzekli. Un šie paši mediji tagad cenšas uzturēt kovidpaniku, izmantojot pašu apšaubītās WHO amatpersonu izteikumus.    

Tātad ārkārtas situācija nav beigusies, tā tiek uzturēta joprojām, tikai vairs netiek saukta par ārkārtas situāciju. Labiešu propagandistito ir pārdēvējuši par ierobežojumiem, bet attālināti (lasiet – pusratā) strādājošie Saeimas deputāti ir piešķīruši Krišjāņa Kariņa valdībai pilnvaras tādā garā turpināt, vairs neprasot parlamenta apstiprinājumu.    

Tikām Fiskālās disciplīnas padome (FPD) ir izplatījusi viedokli, ka “ņemot vērā valsts īstenotos atbalsta pasākumus “Covid-19” krīzes mazināšanai” (pirmām kārtām droši vien domāti tie gandrīz 4 miljardi eiro, par kuriem valdība šogad palielinās valsts ārējo parādu – aizņēmuma grafiks paredz, ka pēdējā daļa tiks aizņemta 2020. gada septembrī), 2022. gadā (kāpēc ne nākamgad? – vai politiskās aprindas aizņemtos miljardus vēl nebūs notērējusi?) esot sagaidāma “budžeta konsolidācija” (kā jūs lieliski saprotat, tas ir eifēmisms vārdam samazināšana) 175,8 miljonu eiro apmērā. Tā teikts FDP viedoklī par Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Latvijas Stabilitātes programmu. Šajā programmā ir ierakstītas makroekonomiskās prognozes, ko valdība iesniedz Eiropas Komisijai. Un tajās (jāsaka, visai optimistiski) teikts, ka 2020. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies par 7%, iepriekš prognozētā 2% kāpuma vietā, valdības parāds varētu pieaugt līdz 51,7% no IKP (iepriekš prognozēto aptuveni 40% vietā), savukārt “Covid-19” krīzes dēļ neiekasēto nodokļu apmērs prognozēts (atkal jāsaka – optimistiski) 1,5 miljardu eiro apmērā. Arī pati FPD atzīst: ministrijas fiskālās prognozes esot “optimistiskākas par makroekonomikas dinamiku”.

Bet FDP atzinuma sāls slēpjas atzinumā, ka, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, 2020., 2021., 2022. gadā ir vērojams izdevumu pieaugums 53,5 miljonu eiro apmērā (gāzi grīdā! – turpinām tērēt, it kā nekas nebūtu noticis!). Lielā mērā tieši tāpēc 2022. gadā sagaidāma minētā “budžeta konsolidācija”. FDP gan steidz piebilst: tā liecinot – ne vairāk un ne mazāk – par “valdības apņemšanos stimulēt ekonomikas attīstību “Covid-19” krīzes laikā un strauji samazināt izdevumus krīzes posmam noslēdzoties”.

Bet visumā FDP rakstudarbs liek pamazām iespringt: strauja ekonomikas atveseļošanās pēc “Covid-19” krīzes nebūšot sagaidāma. Tātad padome zina, ka šo mākslīgi radīto un uzturēto krīzi mūsu labieši grasās paildzināt?

Atkarībā no krīzes dziļuma un ilguma varot nopietni mainīties Latvijas tautsaimniecības struktūra: nostiprināšoties IT uzņēmumi (kā gan citādi, ja visa sabiedrība pārcēlusies uz virtuālo telpu), zāļu ražotāji (dabiski, jo kovidpanikas laikā ir saasinājušās hroniskās slimības un bez svaiga gaisa un psihiskās atslodzes bedrē iegāzies cilvēku veselības stāvoklis), inovatīvo tehnoloģiju līderi (kas tie tādi?).

Visbeidzot, notikšot “sabiedrības uzvedības maiņa, tajā skaitā e-pakalpojumu plašāka izmantošana, attālināta darba iespēju izmantošana”.

Tā viņš ir, pasaule (un Latvija kā pasaules daļa) strauji pāriet jaunā darba disciplīnas līmenī: darbinieks tagad var prasīt īpašu samaksu tikai par to, ka noteiktās stundās atrodas darbam piemērotā vidē (pat ne darba vietā). Tie, kas to nav sapratuši – paši vainīgi.

Tie nav vienīgie ieilgušās kovidpanikas pārsteigumi. Turiet acis vaļā! 

Tavs komentārs par rakstu: