• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Nikolajs KropačevsSanktpēterburgas Valsts universitātes rektors Nikolajs Kropačevs. Foto: Daniels Simičs

Krievija: Siltumuztvērējs un dators pret koronavīrusu

Daudzās pasaules pilsētās patlaban tiek veikti īpaši pasākumi koronavīrusa izplatīšanās apkarošanai. Izņēmums nav arī Krievija. Piemēram, Maskavas metropolitēnā pasažieriem attālināti mēra ķermeņa temperatūru. Savukārt augstskolu studenti daļēji pāriet uz mācībām neklātienē.

Māris Kļava, īpaši InfoTOP.lv

Saslimušo Krievijā pagaidām nav daudz. Saskaņā ar 17. marta datiem, rēķinot uz vienu miljonu iedzīvotāju, saslimušo cilvēku skaits ir desmitiem reižu zemāks nekā Latvijā. Ar Itāliju vai dažām citām ES valstīm pat nav vērts salīdzināt. Neraugoties uz to, Krievija ievieš preventīvus pasākumus: tiek slēgtas robežas, inficētajiem tiek piešķirtas atsevišķas ēkas slimnīcās, veikts simtiem tūkstošiem koronavīrusa testu utt.

Ieviesto pasākumu vidū ir arī diezgan neparasti. Piemēram, Maskavas metropolitēnā pasažieriem attālināti mēra ķermeņa temperatūru, izmantojot siltumuztvērējus. Kameras ar siltuma uztvērējiem ir pavērstas pasažieru virzienā pie ieejām metropolitēna stacijās. Uztvērēji ir absolūti nekaitīgi veselībai, taču ar to palīdzību iespējams atklāt gan koronavīrusu, gan arī, piemēram, sezonālo gripu.

Vēl viens drošības pasākums – studentu pāreja uz attālinātām mācībām. 13. martā Krievijas augstskolas saņēma Izglītības ministrijas (Министерство образования и науки Российской Федерации) rekomendācijas par daļēju pāreju uz šāda veida studijām. Krievijā sākušās pat runas par to, ka augstskolas var... gūt labumu no šīs situācijas, jo vīruss mudina meklēt inovatīvākas mācību metodes.

Iedzīvotāju skaita ziņā otrajā lielākajā Krievijas pilsētā – Sanktpēterburgā – pārejai uz mācībām tiešsaistē visnotaļ atzīstami sagatavojusies Sanktpēterburgas Valsts universitāte (Санкт-Петербургский государственный университет). Jau pirms koronavīrusa epidēmijas pēc rektora Nikolaja Kropačeva (Николай Кропачев) iniciatīvas tur tika paveikts liels darbs šādas mācību sistēmas izstrādē.

Krievijas Zinātņu akadēmijas (Российская академии наук) korespondētājloceklis Nikolajs Kropačevs ir pazīstams kā cilvēks, kurš demonstrēja veselo saprātu, kad sākās runas par koronavīrusa apkarošanu. Jau februārī daži panikas cēlāji piedāvāja sūtīt karantīnā ķīniešu studentus, kuri mācās Krievija. Taču Kropačevs toreiz aizstāvēja savus studentus, uzdodot vienkāršu un īsu jautājumu: kā ķīniešu studenti, kuri kārtoja sesiju Sanktpēterburgā, varēja vienlaikus inficēties ar koronavīrusu Uhaņā? Un tik tiešām, nevar taču vienlaikus atrasties eksāmenā Krievijas "ziemeļu galvaspilsētā" un uzturēties Uhaņā!

Runājot par mācībām Sanktpēterburgas Valsts universitātē, pievērsīsim uzmanību kādam faktam: šīs augstskolas stratēģija ir – sagatavot speciālistu paaudzi, kura spēj ērti strādāt jaunās industriālās revolūcijas apstākļos. Ar to ir saistītas gan jaunās mācību programmas, gan virzība uz starptautisku sadarbību. Tā Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viens no Starptautiskā darba foruma (Международный форум труда) organizatoriem. Šis forums tradicionāli notiek Sanktpēterburgā februāra beigās.

Un, lūk, kas ir īpaši zīmīgi. Foruma laikā, kad koronavīrusa izplatība Eiropā vēl nebija sasniegusi tik baisu mērogu, kāds tas ir šobrīd, universitātes pārstāvji runāja par digitalizācijas tuvošanos un straujajām izmaiņām sabiedrībā, kuras notikušas pēdējo 10 gadu laikā. Sanktpēterburgas Valsts universitātes pirmā prorektore Jeļena Černova (Елена Черновa) toreiz norādīja tieši: "Nevis cilvēks digitālajai transformācijai, bet digitālā transformācija cilvēkam – tikai šāda uzsvara gadījumā digitalizācija patiešām dos rezultātus."

Atzīmēsim, ka saruna par digitalizāciju toreiz notika faktiski ārpus epidēmijas apkarošanas problēmas konteksta. Taču tagad, kā jau bija teikts, situācija var stimulēt tiešsaistes mācību attīstību. Krievijā federālajās izglītības platformās (piemēram, šeit) jau ir ievietota virkne kursu, kuri cita starpā ir sagatavoti, līdzdarbojoties Sanktpēterburgas Valsts universitātes pasniedzējiem. Bet Starptautiskajā darba forumā saruna par izglītības digitalizāciju tika rosināta vairākas reizes. Turklāt Nikolajs Kropačevs konstatēja, ka viņa augstskola ir līderis tiešsaistes kursu un tālmācību izstrādes jomā.

Šobrīd, ņemot vērā to, ka augstskola var doties "pretvīrusa brīvlaikā", Sanktpēterburgas Valsts universitātē steigšus tiek veidots tālmācību algoritms, tostarp ārzemniekiem. Ieskaitot tos, kas atbraukuši uz gadu vai diviem un mācās angļu un citās valodās. Tādejādi, pat ja koronavīrusa epidēmija ievilksies, studenti nepazaudēs semestri vai divus, bet varēs pilnvērtīgi komunicēt ar pasniedzējiem pie datoru ekrāniem.

Turklāt, kā zināms, Sanktpēterburgas Valsts universitāte atrodas Sanktpēterburgas senāko akmens ēku kompleksā, tostarp ēkā, kas tika uzcelta drīz pēc pilsētas dibināšanas – 18. gadsimta sākumā. Kropačevs plāno daļu mācību auditoriju no senlaicīgā kompleksa izvest, izveidojot telpās vairākus muzejus, kas būs veltīti Krievijas vēsturei un dižākajiem Krievijas zinātniekiem. Pāreja uz mācībām tiešsaistē var veicināt šā projekta īstenošanu.

Tātad, lai īstenotu labas pārmaiņas, Krievijā cenšas izmantot pat ārkārtīgi negatīvu situāciju. Protams, pagaidām ir grūti prognozēt notikumu attīstību, turklāt, kā atzīmē Krievijas plašsaziņas līdzekļi, vētra, kas šķērsoja Maskavu, pilsētas ierasto dzīvi traucēja daudz vairāk nekā koronavīruss.

Tavs komentārs par rakstu: