• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
DĀR sieviešu cietumāSadzīves ainiņa no DĀR sieviešu cietuma. Vai Iļģuciema "zonā" būs labāk tikai tāpēc, ka tā ir dzimtenē? Foto: r4womeninprison.net

Kristīnes Misānes odiseja. Priecāties vai raudāt?

Latvijas pilsones un metafiziskās māmuļas Kristīnes Misānes aizstāvji, rādās, pašlaik atrodas mērenā eiforijā: pieņemts uzskatīt, ka sabiedrības spiediena rezultātā Latvijas prokurori pēkšņi nokaunējās, pamodās un pieprasīja izdot Misāni viņas dzimtenei. Un Dānijas tiesa atviegloti nopūtās un izdeva ar’! Taisnība trumfējusi! Hip, hip, urrā!?

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Taču patiesībā karināt sev pie krūtežas medaļas ir stipri pāragri: „izglābtās” sievietes tiesiskais statuss pašlaik nebūt nav apskaužams.

Vispirms visiem viņas aizstāvjiem ir jāapzinās – Misāne atgriezās dzimtenē tikai tāpēc, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes atzina: jā, viņa Dienvidāfrikas Republikā ir sastrādājusi tādus pekstiņus, par ko arī Latvijā nāksies atbildēt tiesas priekšā. Un tiesa būs nevis virtuāla, bet reāla, un tās piespriesto sodu nāksies izciest. Vai Misāne varēs justies kā uzvarētāja,– tas, nudien, ir smags jautājums.

Ne jau par sava bērna izvešanu no DĀR Misāne tiks tiesāta. Lai gan arī šim it kā vienkāršajam jautājumam ir dažādi aspekti. Afrikāņi, rau, to traktē kā DĀR pilsoņa nelegālu izvešanu no valsts. Un šādam uzskatam ir pamats, lai kā mums negribētos to pieņemt.

Uzreiz pēc aparteīda politikas izbeigšanas Dienvidāfrikas Republika radikāli pārrakstīja savu pilsonības likumu, izbeidzot pilsoņus dalīt „šķirās” atkarībā no ādas krāsas. Atbilstoši DĀR 1995. gada Pilsonības likuma (South African citizenship act) 2. pantam bērns, kas dzimis DĀR teritorijā, automātiski iegūst šīs valsts pilsonību (citizenship by birth). Misāne var stāstīt, ka viņa to nezināja, bet likuma nezināšana nekādi neatbrīvo no atbildības. Turklāt, lai kā man gribētos savai tautietei ticēt, to darīt nākas grūti, zinot, ka viņa DĀR un citās Āfrikas valstīs ir nodarbojusies ar biznesu. Domājams, legālu, likumiem atbilstošu biznesu. Bet šoreiz, protams, ne par komerciju.

Kāda mūsdienās ir cilvēktiesību un drošības situācija DĀR? Bez šaubām, aparteīda politika, kuras dēļ DĀR ilgu laiku bija izstumta no civilizētās sabiedrības, tur ir jau ceturtdaļgadsimtu sena pagātne. Taču tas nenozīmē, ka viss ir kārtībā! Pēc baltā aparteīda sekoja itin saprotams, bet ne attaisnojams melnā aparteīda posms, tomēr pamazām situācija izlīdzinājās, lai gan nepavisam nav iespējams apgalvot, ka baltais cilvēks DĀR var soļot augstu paceltu galvu. Tā nav! To var apliecināt gan pati Misāne, gan viņas nu jau bijušais faktiskais dzīvesbiedrs, DĀR (baltādainais) pilsonis Johans Groblers.

Taču, kā apgalvo DĀR diplomāts Šeldons Moltons (Sheldon Moulton), pašreiz kārtība DĀR principā ir liberāla. Jaunajai valdībai esot absolūti vienaldzīga emigrantu un DĀR strādājošo uzņēmēju ticība, ādas krāsa vai politiskā pārliecība. Valsts pamazām kļūstot arvien atvērtāka.

Nav noliedzams, ka DĀR pašlaik ir ekonomiski attīstītākā Āfrikas valsts, tā pat ietilpst G20 valstu grupā, lai gan atbilstoši globālās ekonomisko datu bāzes CEIC informācijai DĀR (šeit) makroekonomiskie rādītāji daudzos parametros atpaliek no tādiem pašiem rādītājiem Latvijā (šeit). Piemēram, iekšzemes kopprodukts uz vienu DĀR iedzīvotāju 2018. gadā bija ap 6500 USD ar prognozi, ka 2024. gadā tas palielināsies līdz 6850 USD. Savukārt IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2019. gadā bija 17 700 USD. Inflācijas deflators Latvijā 2019. gada septembrī bija mīnus 2,2%, DĀR – mīnus 3,4%. Tas it kā ļauj uzdot retorisku jautājumu: kura valsts tad ietilpst G20 grupā, DĀR vai Latvija? Bet nebūsim nu formālisti – DĀR teritorijā atrodas pasaulē lielākās dimantu raktuves, un šai valūtai mēs neko nevaram likt pretī.

Taču aizmirsīsim dimantus: šajā gadījumā gan tie, gan makroekonomiskie rādītāji ir mazsvarīgi, runa lielākoties ir par tiesisko situāciju. Tāpēc labāk parunāsim par eiropeisko solidaritāti un humānismu, kas Misānes lietas sakarā tik bieži tiek piesaukts. Ja  runa būtu par to, ka viņa ir atbrīvota no vairāk vai mazāk pelnīta soda, viņas aizstāvji jau tagad varētu būt gandarīti. Taču tā nav! Ģenerālprokuratūra, lai panāktu sievietes izdošanu Latvijai, ir atzinusi, ka viņas nodarījumi atbilst arī Latvijas Krimināllikumā paredzētajam nozieguma sastāviem. Tātad Misāne, varat būt droši, stāsies Latvijas tiesas priekšā. Tā kā šai prāvai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība – ne tikai no Latvijas sabiedrības, bet arī no DĀR, Dānijas un Interpola puses – pat ļoti ticams, ka viņa saņems visai bargu sodu. Domāju, ka afrikāņu tiesai šajā gadījumā būtu iespēja izrādīt lielāku mīkstsirdību. Diezin vai Misānes fani no tiesas zāles viņu varēs iznest uz rokām.

Šajā gadījumā cerēt uz nosacītu cietumsodu ir naivi, bet tas nozīmē, ka „izglābtajai” Misānei nāksies izbaudīt Latvijas cietumu „jaukumus”. Un, baidos, viņai būs iemesls nožēlot, ka pati tik uzstājīgi prasījās uz dzimteni. Lai gan cietumi DĀR nav no bagātākajiem un labiekārtotākajiem, salīdzinot ar attīstītajām valstīm, tomēr tie ir cilvēcīgāki kā citur Āfrikā, un arī cilvēktiesību ievērošana tajos tiek pastāvīgi kontrolēta (sk., piemēram, šeit

Bet tiem, kas brīnās, kāpēc Dānija ar savu karalieni priekšgalā ignorēja Latvijas Satversmes normas, uzdošu pavisam vienkāršus jautājumus: vai Latvijas teritorijā darbojas Dānijas konstitūcija? Vai Margrētei Otrajai (Margrethe II) ir pienākums Dānijas teritorijā ievērot svešas valsts likumus? Turklāt dāņiem, kas gadsimtiem audzināti dzīvot demokrātiskā sabiedrībā, noteikti ļoti dīvaina liktos Latvijas bāleliņu un tautumeitu prasība viņu karalienei iejaukties neatkarīgas tiesas kompetencē.

Labi, ka dāņi nesaprata, ko mēs prasām,– šāda spoža ideja var ienākt prātā tikai totalitāras valsts pilsoņiem. Un mēs taču gribam ticēt, ka tādi neesam, vai ne? Tāpēc gaidīsim, kas notiks tālāk – cerībā, ka šajā pasakā visi dabūs pēc nopelniem. 

Tavs komentārs par rakstu: