• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Medicīnas darbinieks ar rokām rāda sirsniņuTā ir medicīnas viena, labākā puse... Foto: Shutterstock

Lai arī finansējums veselības aprūpei audzis, pozitīvas izmaiņas nemana

Eiropas Komisija ir norādījusi, ka pērn daļēju progresu Latvija sasniegusi veselības jomā, tomēr, neskatoties uz finansējuma palielināšanos, veselības budžets Latvijā joprojām ir mazāks par 40% no ES vidējā rādītāja. Piebildīšu: un pacienti joprojām nekādus būtiskus uzlabojumus nejūt, vietām pat otrādi – piemēram, Rīgā pie valsts apmaksāta zobārsta bērniem (!) nākas stāvēt rindā pat pusgadu, un pat akūtos gadījumos gaidīt nedēļu.

Dzintars Zaļūksnis

Diemžēl ir piepildījušās bažas par to, ka lielāks finansējums nepavisam nenozīmē kvalitatīvākus pakalpojumus: pašlaik pēcdzemdību atvaļinājumā esošā veselības ministre Anda Čakša savu “kantori” nav sagatavojusi finansējuma apgūšanai, un visas ķibeles un ķezas palikušas savās vietās gan mediķu, gan pacientu pusē. Pat 10 gadu mocītā un šā gada sākumā “palaistā” e-veselības sistēma ne vienmēr pilda savu galveno sociālo uzdevumu – atvieglot medicīnas darbinieku un pacientu dzīvi, kur nu vēl ietaupīt laiku! Taisnības labad jāatzīst, ka e-veselība pamazām tomēr ir nostiprinājusies un kļūdu daudzums tuvojas “pieļaujamajam līmenim”, tomēr tas ir par maz vairāk nekā 15 miljonus eiro vērtai sistēmai.

Valstī politiski iedzīvinātā shēma “kam ir daudz, būs vēl vairāk, kam ir maz, maz arī paliks” diemžēl deformē arī medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanas projektu. Jaunās algas mediķi jau ir saņēmuši, un lielākā daļa šķiet apmierināta – vispirms tas attiecas uz ārstiem un citiem augstākā līmeņa speciālistiem, kuru ienākumi patiešām palielinājušies par 35-50%. Arī no vidējā medicīnas personāla, māsiņu puses vilšanās nav dzirdēta.  

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Slimnīcu biedrība kopumā pauž apmierinājumu ar mediķu atalgojuma pieaugumu, lai arī ir pamatoti nobažījušies par turpmāku finansējuma pieaugumu.LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris atzīmē, ka ārstiem un medicīnas māsām atalgojums vidēji pieaudzis par apmēram 200 eiro, tomēr šis pieaugums katram mediķim ir atšķirīgs, ņemot vērā, ka atšķiras nostrādāto stundu apmērs, diennakts dežūru skaits un citi faktori.

Savukārt Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs atgādina par nepieciešamību mediķiem nodrošināt arī turpmāku atalgojuma palielināšanu, kā arī uzsver, ka vajadzētu “sākt domāt par finansējuma pieaugumu slimnīcām kopumā”, jo pagaidām papildu finansējuma pieticis tikai mediķu atalgojuma palielināšanai bet izmaksas turpina pieaugt gan medikamentiem, gan slimnīcas apsaimniekošanai un citām funkcijām. Kalējs atzīst, ka slimnīcām izdevies nodrošināt minimālo, Ministru kabineta noteikumos noteikto atalgojuma palielinājumu, tomēr dažām slimnīcām finansējuma trūkuma dēļ to nācies darīt par saviem līdzekļiem.

Bet realitātē jaunākais medicīnas personāls algu paaugstinājumu daudzviet nav sagaidījis vispār. Sevišķi aizvainoti jūtas māsu palīgi, un tam ir nopietns pamats. Par saviem līdzekļiem ieguvuši izglītību, izgājuši sertificēšanas procesu, māsu palīgi šobrīd atsevišķās slimnīcās saņem faktiski minimālo algu, un atalgojuma līmeņa pieaugums (bieži vien tie ir daži eiro) viņiem ir saistīts drīzāk ar minimālās algas palielināšanu valstī nevis ar lielāku finansējumu veselības aprūpes nozarei. Vai Veselības ministrijai nešķiet, ka būtu taisnīgi māsu palīgus vai nu ievietot atsevišķā kategorijā, vai arī šīs pašas jaunākā medicīnas personāla kategorijas ietvarā tomēr vērtēt kā īpašu grupu un attiecīgi tomēr atrast tai naudu normālam, šo cilvēku darbam un sociāli ekonomiskajiem apstākļiem atbilstošam atalgojumam? Atvainojiet, bet argumentu “tu taču saproti, ka māsas palīgs tomēr ir zemāks līmenis nekā māsa,” es neuzskatu par nopietnu, lai attaisnotu māsu palīgu “apiešanu”. Labojot šo netaisnību, ministrijas klerkiem būtu iespēja kaut nedaudz kompensēt pēc palielinātā finansējuma saņemšanas nozarē “savārīto ķīseli”.

Māsu palīgu atalgojuma kontekstā varen jancīgs izskatās Saeimas atbalstītais deputāta Inta Dāldera priekšlikums publiskot visu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību – tātad arī medicīnas darbinieku algas. Protams, ir taisnība LVSADA, paužot bažas par to, ka šis priekšlikums “nav atbilstošs Satversmei un  Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi”.

No otras puses: ja slimnieks zinās, cik bezkaunīgi slikti valsts atalgo cilvēkus, kas šā vārda vistiešākajā nozīmē palīdz viņam nodzīvot vēl dažus gadus, varbūt attiecības starp mediķiem un pacientiem uzlabosies un sabiedrība kopumā kļūs kaut maķenīt vienotāka.

Visbeidzot, atgādinu, ka veselības nozares finansējums šogad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018. gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem jeb vairāk nekā 24% ir lielākais veselības nozares finansējuma palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. No papildu finansējuma gandrīz puse novirzīta medicīnas personāla darba samaksas palielināšanai. Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, ārstu un funkcionālo speciālistu darba vidējā samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī, un realitātē nav lielāka par valstī noteikto minimālo algu.

19 Komentāri


  1. m,p
    2018-03-09

    Paldies,Dzintar,!

  2. Masa
    2018-03-09

    Labdien,Prieks bija lasit! Paldies

  3. Medmasa
    2018-03-09

    Sveicinati ,Izlasiju rakstu un raksts tiesam iedvesmoja pardomam ,es piem medicina stradaju jau vairak ka 30 gadus ,ari musu slimn,alga nebija pielikta cik solija masam,,bet zel ir ari masu paligi ,kuri macijas ieguva sertifikatu ,un viniem tapat ka mums sertufikats ik pec 5 gadiemir jaatjauno ,tas nozime kajabrauc uz lekcijam ,kuras maksa naudu ,nauda celam ,.un stundu skaits vinam tads pats ka mums vajadzigs 100st . Un cik esmu dzirdejusi ,pa slimnicam ka ir slimnicas kuras masu paligiem pamatalga esot septini eirovairak ka minimala alga ,ja saprotu ka bus kautkada nauda par nakts stundam klat ,bet cik tas cilveks sanems uz rokas ,pec atvilkumiem ,tas nevienu neinterese?Starp citu loti labi ka tagad ir tadi paligi ,vini ir zinosi ,un var daudz palidzet masam. Vajadzetu padomat par vinu algam ari,savadak neviens vairs negribes macities par masu paligu ,,bet slimnicas vajag zinosus cilvekus !Paldies par rakstu !

    • jA!
      2018-03-15

      Labdien ! Medmasai pilniga taisniba ,ir slimnicas kur masas nav novertetas kauns par naudas pielikumu! bet ja runa par masu paligiem ,tas ur sausmigi cik lasu domaju 7eiro vairak ka min,alga ,,m,p.,ir macijies tie nav no ielas panemti nezinosi cilveki .maSU PALIGS IR SLIMNICAM LOTI NEPIECIESAMI ,vini ir macijusies un daudz var palidzet masu darba ,,masu paligi ir jaatbalsta ,un pamatalgai jabut lielakai !

  4. gaida
    2018-03-09

    Ja ,javel butu pamatalga tie 450 eiro ,,bet tie nav,masu paligiem ,jo mazaka summa bija 437 eiro ka pamatalga ,butu mineta vel mazaka ,tad butu ta summa !!!

    • Atbilde GAIDAI!
      2018-03-15

      Vai tiesam ,nevar samaksat normalu algu ,vai vienmer jamaksa ta mazaka >?Naudu tacu iedalija ,kam vienmer vajag vairak?!

  5. karlis
    2018-03-09

    Sveiks ,Esmu dzirdejis ka Riga masu paligiem ,esot labas algas ,jau pagajusaja gada bijusas ,Vai tas ir tik loti atskirigs ,kura slimnica strada?Bet darbs ar slimiem cilvekiem ir visur ,,vai ne ta?

    • ATbilde Karlim! vvvv
      2018-03-15

      REdzi ka ta ir mazas slimnicas ,ka grib ta maksa ,,algas dara slimnicas spicais gals ,un vienmer ieliks mazakas algas ko var!

      • ZAne
        2018-03-31

        Vai v,m par to nebutu jaatbild ? Pamatalgai jabut lielakai ....500 eiro!

Tavs komentārs par rakstu: