• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Divi maisi ar eiroViens maiss Ivaram, otrs Valdiņam... Sic transit gloria mundi. Ekrānšāviņš no: Youtube.com

Lai pārfinansētu 3,7 miljardus ārējā parāda, Valsts kase aizņemas 4 miljardus

2018. gada maijā Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmās 650 miljonus eiro. Šogad starptautiskajos tirgos plānots aizņemties vēl 350 miljonus, tātad kopā 1 miljardu. “Bāzes scenārijs” esot tāds, ka nākamgad Valsts kase “piesaista” vēl vienu miljardu, bet 2020. gadā – jau divus miljardus. To ir apliecinājis Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Aizņemšanās esot nepieciešama, lai vēlreiz pārfinansētu Laimdotas Straujumas valdības ārkārtīgi “veiksmīgi” pārfinansēto ārējo parādu: valdošā koalīcija ir panākusi, ka valsts ārējais parāds pašlaik aug pats no sevis, turklāt ievērojamos tempos (lasiet šeit). Par spīti tam (vai tieši tāpēc – kā nu jūs vēlaties traktēt šos notikumus) turpmākajos divos gados iecerēts aizņemties vēl lielākas summas. Rezultātā, lai pārfinansētu 3,7 miljardus ārējā parāda, Valsts kase aizņemies 4 miljardus! Turklāt, atzīst Āboliņš, pieaugot spriedzei starptautiskajos finanšu tirgos, iespējas veiksmīgi pārfinansēt valsts parādu “varot būt apgrūtinātas”. Tas dara ļoti uzmanīgu: savulaik Straujuma plātījās, ka parāds esot “refinansēts ļoti izdevīgi”. Ja tā, tad bail pat domāt, ko nozīmē “apgrūtinātas iespējas pārfinansēt veiksmīgi”.

Tak Starptautiskais valūtas fonds SVF (International Monetary Fund, IMF) brīdinot, ka aptuveni 10 miljardus eiro lielā valsts parāda apkalpošana un pārfinansēšana varot kļūt dārgāka. Tad jau tiešām jāņem vēl, kamēr dod! Nauda naudai naudu nesa, kā saka. Tikai to naudu mazie cilvēciņi nezkāpēc nes ārā no Latvijas, praktiski neko nedodot pretī: miljons dienā aiziet tikai par ārējā parāda “apkalpošanu”, bet parāda samazināšanai naudas nepietiek. Nu gan jāaizņemas vēl!

Tāpēc Āboliņš lepni stāsta, ka maijā, kad Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmās 650 miljonus eiro, procentu likmes bijušas “visai izdevīgas”, un tas ļaušot “krietni ietaupīt”. Tomēr neesot noliedzams, ka lielie investori ir kļuvuši nervozāki un atrast īsto brīdi, kad aizņemties, kļuvis sarežģītāk.

Plānojot mūžīgas aizņemšanās ķēdi, lai secīgi atdotu un pietaisītu jaunus parādus, Valsts kase turpinot pieturēties pie “tā dēvētās priekšfinansēšanas stratēģijas”, skaidro Āboliņš. Proti, aizņemšanās, lai atdotu parādu, kam beidzas termiņš, notiekot krietni iepriekš – “skatoties, kad ir tirgū labvēlīgāka situācija un var fiksēt zemākas likmes”. Malači, ko vēl te piebilst! Neko lielu neražojam, dzenam ārā no valsts “netīro naudu” un tik aizņemamies, lai atdotu, aizņemamies, lai atdotu...

4 miljardi 3,7 miljardu vietā – tie ir 8% trijos gados papildus tiem procentiem, kas tiek maksāti par Ivara Godmaņa un Valda Dombrovska laikos notērētas naudas “apkalpošanu”. Ko citu darīsi, nabaga nodokļu maksātāj? –  “Nākamajos trīs gados mums ir jādzēš obligācijas 3,7 miljardu eiro apmērā,” atzīstas Valsts kases pārvaldnieks.

Gadījumā, ja Eiropas finanšu tirgos aizņemšanās kļūtu pārlieku dārga, nākšoties “lūkoties pēc alternatīvām iespējām” – šādas tādas iestrādes Valsts kasei jau esot Japānas un Šveices finanšu tirgos, taču līdz šim aizņemšanās tajos būtu “pārāk dārgs prieks”. Taču drīzumā stāvoklis varētu būt tik čābīgs, ka “dārgs” var pārvērsties par “pieņemams”.

Ņemot vērā, ka Valsts kase būtībā ir iekļuvusi daudziem pilsoņiem pazīstamajā “ātro kredītu” karuselī (tiesa, ar miljonreiz lielākām summām un ne savu, bet mūsu visu naudu), tas ir tikai laika jautājums.

Un tad, kas zin, Straujumas pārfinansētie kredīti patiešām sāks likties kā medusmaize.

1 Komentāri


  1. nātre
    2018-07-17

    Kredīta ņēmēji paņems sadalīs un neievēlēšanas gadījumā pazudīs vai aizies pensijā, kas maksās, visi, kas vēl palikuši Latvijā un nav aizbraukuši.

Tavs komentārs par rakstu: