• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Elektrība star divām rokāmKaut kur tur starp diviem stabiem notiek brīnumi. Attēls no: imgur.com

«Latvenergo» un biedru konkurentu alkatība liedz samazināt elektrības cenas Latvijā

Eiropas Komisija (EK) savā 2017. gada 1. ceturkšņa ziņojumā par Eiropas elektroenerģijas tirgiem (Quarterly Report on European Electricity Markets: pilns teksts angļu valodā šeit) informē, ka Baltijas valstīs elektroenerģijas vairumtirdzniecības jeb NordPoolSpot biržas vidējie tarifi ir bijuši starp zemākajiem Eiropas ekonomiskajā zonā – Igaunijā 33, Latvijā 34, Lietuvā 34,9 eiro par megavatstundu. Vēl zemāki tarifi ir bijuši tikai Somijā (33), Zviedrijā (32), Dānijā 31) un Norvēģijā (30,6). Pērnajam gadam un šā gada pirmajam ceturksnim Ziemeļu reģionā, kurā mēs ietilpstam, ir bijis raksturīgs elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu kritums – kopumā par 7%.

Dzintars Zaļūksnis

Vai priekā sitīsim plaukstas un leksim pastalniekus? Ja paskatāmies savos rēķinos – nav ne mazākā iemesla: elektroenerģijas tarifi Latvijā stāv nesatricināmi kā klints un ij nemēģina svārstīties atbilstoši iedzīviotāju un uzņēmumu pirktspējai, kura arvien samazinās.

Lietuvā un Igaunijā elektroenerģijas tarifi ir slīdējuši lejup atbilstoši biržas tendencēm, turpretim Latvijā cenu taisne ir tik stingri horizontāla, ka neviļus nāk atmiņā pērnā “Latvenergo” ecēšanās ar “Latvijas Gāzi” (LG), kura negribēja ļaut energokompānijai pa savām caurulēm transportēt “lēto” amerikāņu-lietuviešu gāzi. Galu galā šā gada 2. aprīlī LG monopols krita, un “Latvenergo” sapirkās kāroto “pareizo” gāzi. Tikai patērētājiem no tā ne silts, ne auksts.   

Minētais EK ziņojums liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas mājsaimniecības par elektroenerģiju maksājušas vidēji 16,18 centus kilovatstundā (kWh) – precīzi tikpat, cik 2016. gada 1. ceturksnī! EK norāda, ka tā ir gala cena (tajā iekļautas nodevas un nodokļi), kura attiecas uz klientiem, kas iegādājas 2500-5000 kWh gadā jeb 208-415 kWh mēnesī. Mazākiem elektrības patērētājiem cena parasti ir augstāka.

Lietuvā un Igaunijā šajā laikā elektrības cenas lietotājiem ir samazinājušās: Lietuvā vidējais tarifs ir sarucis par 9,4% (no 12,23 uz 11,08 centi/ kWh), bet Igaunijā – par 5,6% (no 12,96 uz 12,23 centiem par kWh). Latvijā tas ir kā klintī iecirsts – 16,18 centi/kWh un ne centa mazāk!

Akmensstabilās elektroenerģijas cenas Latvijas mājsaimniecībām varam uzskatīt par fenomenu, kuram racionālu skaidrojumu diezin vai kāds atradīs, un to nav izdarījusi arī EK. Bet “Latvenergo” jeb “Elektrum” un šā uzņēmuma draugu-konkurentu aprēķinos arī nav daudz racionāla, jo alkatība drīzāk piedienas ētiskam nevis ekonomiskam vērtējumam. Energoapgādes uzņēmumu aizstāvji var melst, cik uziet, par to, ka Latvijā ietaupījums no zemākām biržas cenām elektroenerģijā esot tikai tām mājsaimniecībām, kas enerģiju patērē samērā daudz, vai ar to, ka cenu palielina salīdzinoši augstie nodokļi un obligātā iepirkuma komponente (OIK), kura elektrības lietotājiem Latvijā pieliek 3,24 centus par katru kilovatstundu.

Tas viss ir nieki, ja palūkojam, par kādu cenu elektroenerģiju patērētājiem piedāvā it kā nāvīgie konkurenti (šeit) – tā ir praktiski vienāda un nemainīgi stabila. Hei, atsaucieties tie ekonomisti, kas no tiesas uzskata, ka konkurence samazina cenas! Elektroenerģijas tirgus Latvijā jūsu teorijas gāž apkārt sprakšķēdams.

Tavs komentārs par rakstu: