• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēks uzvalkā ar galvu smiltīsKredītu nav! Un arī naudas nav! Bet turos! Foto no: debtcc.com

Latvieši labprātāk aizņemas no draugiem un izmanto «ātros» kredītus

Vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata kredītu ņemšanu par “principiāli nepareizu”. Mūsu kaimiņi nav tik noraidoši: Igaunijā tāds viedoklis ir piektajai daļai iedzīvotāju, un arī Lietuvā attieksme pret aizņemšanos ir daudz pozitīvāka.

Pēteris Kurpnieks, īpaši InfoTOP.lv

Par to liecina aptauja, ko šogad Baltijas valstīs veikusi socioloģisko pētījumu firma "Kantar Emor". Latvijā no visām trim valstīm ir vismazāk cilvēku – 39%, kas tuvāko divu gadu laikā plāno ņemt kredītu. Lietuvā potenciālo kredītņēmēju ir 56%, bet Igaunijā – 42%.

Vai aizņemties līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei? Arī uz šo jautājumu Latvijas iedzīvotāji atbild nepārprotami – no tiem aptaujātajiem, kas gatavojas ņemt kredītu jau nākamā gada laikā, Latvijā to šim nolūkam to plāno izmantot tikai 16%, kamēr Igaunijā – piektā daļa, bet Lietuvā – trešā daļa respondentu.

Par ko tas liecina – latvieši ir prātīgāki? Varbūt tikai pieticīgāki? Vai varbūt vieglāk samierinās ar mūžīgo naudas trūkumu? Šķiet, uz šo jautājumu atbilde nebūs tik vienkārša.

Diezin vai varam runāt nav par saprātīgu aprēķinu: izrādās, Latvijā cilvēki daudz vieglprātīgāk izturas pret patēriņa kredītiem: Latvijā ilglaicīgas lietošanas preces par aizņemtu naudu gatavojas pirkt trešā daļa respondentu, vēl 24% – aizņemies auto iegādei vai tā remontam.  

Turklāt 22% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem savu finansiālo problēmu risināšanai ir izmantojuši ātros kredītus, kamēr Lietuvā un Igaunijā šādu respondentu īpatsvars ir tikai attiecīgi 13% un 6%.

Igauņi krietni retāk nekā mēs aizņemas naudu no draugiem un paziņām – tā rīkojušies tikai 12%, kamēr Latvijā un Lietuvā to darījuši attiecīgi 27% un 22% respondentu. Vai mūsu patērētāji “ātros” kredītus zemapziņā uzskata par “draudzīgākiem” nekā bankās ņemtos? Diezin vai! Drīzāk Latvijā strādājošās bankas fiziskām personām un mājsaimniecībām aizdod krietni smagāk nekā kaimiņvalstīs, un tad jau nekas cits neatliek...

Igaunijā kredītsaistības, rēķinot uz vienu iedzīvotāju – no zīdaiņa līdz sirmgalvim, ir vairāk nekā divas reizes lielākas nekā Latvijā vai Lietuvā. Proti, Igaunijā tās ir 7500 eiro, Latvijā – 3600 eiro. Manuprāt, tas vēlreiz apliecina nevis latviešu “prātīgumu”, bet gan to, ka igauņi daudz vairāk pietuvojušies pārtikušu cilvēku psiholoģiskajam stāvoklim.

Pērn Latvijā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 926 eiro, Lietuvā – 836 eiro Igaunijā – 1221 eiro. Uzkrājumi? Vairāk nekā puse latviešu (55%) neuzskata, ka naudas uzkrājumi ir ļoti svarīgi. Turklāt 26% respondentu Latvijā atzīst, ka krāj naudu tikai noteiktam mērķim, savukārt 14% aptaujāto uzkrājumu veidošanu neuzskata par nepieciešamu. Turpretim Igaunijā un Lietuvā uzkrājumu svarīgumu novērtē divas trešdaļas aptaujāto.

Secinājums: mūsu nabadzība acīmredzot “sēž” mūsu galvās.

Tavs komentārs par rakstu: