• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Plastilīna figūras birojāEs mīlu nodokļus! Foto no: poradnikpracownika.pl

Latvija – 2023. Dzīres un paģiras III

(Nobeigums. Sākumu sk. šeit)

Vēl viens mīts kas pēdējā laikā tiek izplatīts: algas valsts pārvaldē, raugiet, jāpaaugstina tāpēc, lai spējīgākie neaizietu uz privāto sektoru. Pieļauju, ka šāda problēma pastāv vairāk formas nevis satura pēc. Varu saderēt: ja veiktu šīs “emigrācijas” padziļinātu izpēti, atklātos ka daļa talantīgāko bijušo ierēdņu ir izveidojuši uzņēmumus, kas veiksmīgi uzvar bijušo darba vietu izsludinātajās iepirkumu procedūrās. Vai dara vēl “viltīgāk”: ar bijušo kolēģu palīdzību “rada problēmas” klientiem, lai pēc tam paši tās risinātu. Par samaksu, protams.

Igors Meija, uzņēmējs

Ja privātais bizness apsīks vēl vairāk, kā Latvija spēs samaksāt kaut vai tikai 10 miljardu ārējā parāda procentus, kas pašlaik ir ap 1 miljons eiro dienā? Nerunāsim nemaz par pamatsummu, kuru segt šādos apstākļos laikam gan nav nekādu cerību.

Kas ražos nodokļus?

Tajā pašā laikā politiķi atļaujas tērēt 500 miljonus eiro gadā citās NATO dalībvalstīs norakstīta militārā aprīkojuma iegādei un grūst vairāk nekā miljardu eiro gadā no valsts budžeta viedokļa visnoslepenotākajā un tajā pašā laikā pilnīgi nesakārtotajā nozarē – veselības aprūpē.

Savukārt mazajā biznesā, kas ir visjūtīgākais pret ierēdņu radīto “uzņēmējdarbībai labvēlīgo vidi”, tendence ir acīmredzama. Gluži kā 2016. gadā, arī 2017. gadā likvidēto uzņēmumu skaits ir krietni pārsniedzis jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu. Analizējot datus par 2017. gadu, redzams, ka pērn reģistrēts zemākais jauno uzņēmumu skaits kopš 2009. gada, savukārt likvidēto uzņēmumu rādītājs uzrāda absolūto rekordu pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas.

Atbilstoši “Lursoft” datiem pērn likvidēti 16 479 uzņēmumi Tas ir par 34,78% vairāk nekā 2016. gadā! Pieņemsim, ka daļa no tiem  reālu darbību neveica, bet kā tad ar pārējiem? Kopā ar 16,5 tūkstošiem uzņēmumu ir likvidēts vismaz tikpat daudz darba vietu – ja pieņemam, ka tajos visos , kā jau fikcijās, ir strādājis viens pats valdes loceklis. Varbūt tieši te ir meklējama atbilde uz jautājumu, kāpēc darbaspēks no valsts izbrauc, tomēr bezdarbs īpaši nesamazinās?

“Lursoft” aprēķinājis, ka pērn likvidēto uzņēmumu vidējais vecums ir 10,3 gadi. Es neticu, ka visu šo uzņēmumu vadītāji un darbinieki bija neprašas. Domāju, ka  iemesls ir cits – nevēlēšanās strādāt tikai tamdēļ, lai valstij samaksātu nodokļus, pēc kuriem pašiem pāri nekas nepaliek. 

Cita scenārija gaidās

Visbeidzot, parunāsim, ar ko politiķi grasās Latvijas sabiedrību “izklaidēt” nākamajos četros gados.

Esmu pārliecināts, ka ceturdaļgadsimtu koptās tradīcijas netiks lauztas. Galvenās meinstrīma mediju tēmas būs tās pašas, kas šobrīd – čekas maisi, oligarhi, krievu skolas, nepilsoņu jautājums un “krievi nāk”. Neskatoties uz šiem “smagajiem un neatrisināmajiem” jautājumiem, informatīvajā telpā turpinās dominēt “pajoliņu optimisms” – sak, turpinās “veiksmes stāsts”, IKP aug griezdamies, mūs ļoti augstu vērtē mūsu stratēģiskie partneri utt. Runājot par pēdējiem, jāatzīst, ka viņu apmierinātībai ir reāls pamats – saņemt 1 miljonu eiro ik dienu tikai kā mūsu procentu maksājumus par “starptautisko aizdevumu” kādam tik tiešām ir veiksmes stāsts.

Slēpjoties aiz šā dūmu aizsega, valdošā elite turpinās darījumus, kādos iesista roka, pārdodot “Citadeles” banku, meklējot investorus “air Baltic” un “Liepājas metalurgam”, iepērkot apšaubāmu militāro aprīkojumu, gādājot par OIK biznesa uzplaukumu, nacionalizējot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un atkal palielinot (tā teikt, pārfinansējot) ārējo parādu. Un, protams, saistībā ar to visu atkal un atkal ceļot nodokļus un pastiprināti iznīcinot vēl atlikušo, ārpus ierēdniecības esošo vidusslāni.

Jā, šo gadu mēs pavadīsim valsts simtgades zīmē, ar kulmināciju 18. novembrī. Pēc tam iestāsies smagas paģiras...

Vai nākamajos četros gados ir iespējams cits valsts politiskās un ekonomiskās dzīves scenārijs?

Manuprāt, radikālas izmaiņas  ir iespējamas tikai strauji pasliktinoties valsts ārējai vai iekšējai maksātspējai. Šādā gadījumā, daļa Latvijas ekonomiskās un politiskās elites,  var izrādītie pilnībā nespējīga vadīt valsti.

Kas nāks viņu vietā, šobrīd neņemos prognozēt. 

1 Komentāri


  1. ggg
    2018-02-20

    TAisniba medicina vel aiz vien nekartiba ,tas neatrisina neko ka dazas slimnicas medikiem palielinatas algas ,,,DAZAS!

Tavs komentārs par rakstu: