• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēks ar tukšu makuSulaiņu teritorija. Foto no: ntnews.com

Latvija kā «izredzēto» teritorija

13. jeb velnaduča Saeima un tās apstiprinātā valdība nostrādājusi jau gadu. Tās darbības laikā uzsākts banku kapitālais remonts, ATR (administratīvi teritoriālā reforma), kā arī Rīgas un Ventspils ostu pārņemšana, izslēdzot no tām pašvaldības.

Igors Meija, uzņēmējs

Šo darbu veikšanā valdošās koalīcijas dalībnieku starpā redzams izteikts pienākumu sadalījums. Par banku sektoru, kā arī ASV un Moneyval direktīvu izpildi rūpējas Jaunā Vienotība (Finanšu ministrija), par ATR – Attīstībai/Par! (VARAM), par ostu iespējamo privatizāciju – Jaunā konservatīvā partija (JKP, Satiksmes ministrija). Pārējām divām partijām – nacionālajai apvienībai Visu Latvijai/Tēvzemei un brīvībai-LNNK un KPLV šajā koalīcijā ir paredzēta vairāk statistu nevis aktīvu dalībnieku loma.

Lai minētās partijas izrādītu pienācīgu interesi minēto uzdevumu pildīšanā, to saimnieki tām ir žēlīgi atļāvuši jau esošās Saeimas pilnvaru laikā uz nodokļu maksātāju rēķina septiņkāršot savu finansējumu. Turklāt ir radīta apziņa, ka to vara būs mūžīga, jo neviens politiskais konkurents tās nespēs apdraudēt.

Koalīcijā parādoties specdienestu partijai (JKP), Latvijas politikas sejā ir redzami līdz šim nebijuši vaibsti.  Džordža Sorosa (George Soros) organizāciju un viņa ietekmē esošo partiju retorikā un  uzvedības stilā sāk pazust akadēmiskuma iepakojums.  Tā vietā redzama agresīva brutāla, likumu necienoša, koloniālai administrācijai piemītoša uzvedība.

Amerikāņiem politikā un biznesā ir raksturīgs piegājiens – it works, or it doesn’t work (tas vai nu strādā vai nestrādā).

Izskatās, ka īstenie Latvijas saimnieki ir nolēmuši mainīt uzvedību no politkorektas uz brutālu, jo lokālā politiskā elite, manuprāt, muļķo ne tikai savus iedzīvotājus, bet daļēji arī savus saimniekus. Iemesls ir saprotams. Līdzko visi uzdevumi būs paveikti, vietējie izpildītāji – tajā skaitā milzīgā ierēdņu armija – vairs  nebūs vajadzīgi. Neviens vairs nevēlēsies to uzturēt, un darbarokas būs nepieciešamas citur. Bet nedz pārkvalificēties, nedz strādāt vispār nav nekādas vēlēšanās!

Kāpēc šāda uzvedības maiņa? Tāpēc ka minēto uzdevumu izpildei palicis pārāk maz laika. Viss jāpaspēj šīs Saeimas laikā. Arī vietējiem režisoriem katrās nākamajās vēlēšanās ir arvien grūtāk izdomāt jaunus oligarhus, suņa būdas, bezkompromisa tiesiskuma aizstāvjus. Un lozungs krievi nāk, izskatās, iedarbojas vairs tikai uz daļu vecākās paaudzes. Situācijā, kad pat Polija paziņojusi, ka ar Krieviju runāt ir grūti, bet tā nevienu neapdraud, šīs valsts demonizēšana kļūst arvien komiskāka.

Tuvojoties globālajai krīzei, Latvija, manuprāt, ir noskatīta kā viena no vietām kur pārcelties migrantiem no citām valstīm. Tieši migrantiem, nevis bēgļiem. Tāpēc, lai sagatavotu tiem pienācīgu uzņemšanu, Latvijas finanšu (banku) un ekonomiskā telpa jāatbrīvo no nevajadzīgiem tirgus dalībniekiem un „izredzēto” rokās jāpārņem palikušie pagaidām vēl valsts īpašumā esošie aktīvi. Faktiski uzdevums ir panākt tādu visu sfēru  pārvaldi, lai no viena centra sūtītā pavēle ātri sasniegtu visus līmeņus un tiktu nekavējoties izpildīta, ārpus kontroles nepaliekot nevienai iestādei, organizācijai vai indivīdam.

Lieki piebilst, ka šādā valstī nebūs vietas ietekmīgai nacionālai buržuāzijai. Tieši pretēji – pastāv reāls risks, ka tiem, kuriem kaut kas būtisks vēl piederēs, tas tiks atņemts. Ar vietējo pilsoņu nedalītu atbalstu.... Pirmais tests ir Aivara Lemberga sievas bankas konta bloķēšana – tāpēc ka vīrs ir iekļauts Magņitska sankciju sarakstā. Vietējo neaizskaramo vairs nebūs.

Tā arī ir atbilde, kāpēc koalīcija un tai pakļautās institūcijas savas darbības veic, izmantojot tik neslēptu spiedienu.

Protams, politiskā ziņā šādi var funkcionēt tikai totalitāra valsts. Tāpēc par demokrātijas kripatām būs jāaizmirst. Lai gan formāli viena diktatora nebūs, tā funkcijas pildīs Ministru Kabinets.

Tieši jauno migrantu drošībai ir nepieciešama arī NATO karaspēka klātbūtne. Runas par Liepājas ostas pielāgošanu militāriem mērķiem lieliski ierakstās šajā programmā. Tā teikt, lai jūras  robeža pret Krieviju būtu drošībā. Pa vidu gan ir vēl Lietuva, kurai blakus Kaļiņingradas apgabals.

Varētu rasties jautājums, par kādiem migrantiem ir runa? Domāju, ka  tie varētu būt pietiekami turīgi indivīdi no dažādām valstīm (gan austrumiem, gan rietumiem), kas bēgs no  finansiāla, ekoloģiska vai militāra apdraudējuma savās mītnes zemēs.. Latvijā jau varam aplūkot dažus šāda dzīves veida piemērus  – J.Šeflera īpašums „Šiški”, P.Avena saimniecība,  J.Karlsona Rūmenes muiža, Jūrmalas un Pierīgas villas.

Vietas valstī ir diezgan, bet Latvija ar tajā vēl palikušajiem iedzīvotājiem var atgriezties tajos laikos, kad šeit valdīja vācu baroni,– tikai modernākā versijā. Sevišķi tas attiecināms uz lauku rajoniem. Proti, šeit būs  sava veida teritorija izredzētajiem ar pietiekamiem resursiem sava [feodālā] dzīvesveida nodrošināšanai.

Vērojot indiešu un pakistāniešu jauniešu skaita palielināšanos Rīgas restorānu virtuvēs, nākotnē apkalpojošo darbaspēku no ārzemēm ievest  nebūs problēma.

Protams,  pastāv arī cita iespēja, kad Latvija paliks vēl neapdzīvotāka un par šo zemi nevienam nebūs intereses. Es gan par to šaubos, jo kāda tad ir jēga visām valdošās koalīcijas darbībām? Atbildi uz to, manuprāt, sniegs jau tuvākie pieci gadi. Iespējamās  izmaiņas Eiropas Savienībā un NATO var ietekmēt mūsu dzīvi tikpat lielā mērā kā savulaik PSRS sabrukums.

Nobeigumā gribu piebilst, ka visi šie secinājumi  izdarīti, vērojot valdošās koalīcijas darbību un modelējot no tās izrietošo nākotnes perspektīvu. Paliek gan jautājums – vai šāda perspektīva apmierina lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju?

Tavs komentārs par rakstu: