• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Dana Reizniece-Ozola un Māris KučinskisLatvijas dižākā finansiste un tulkotāja no marsiešu valodas Dana Reizniece-Ozola ar savu galveno šefu, Ministru prezidentu Māri Kučinski fonā. Foto: LETA

Latvijā paliks tikai «tīra» nauda. Bet varbūt vispār nepaliks!

Par maz miljardu valdošā koalīcija ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu no Latvijas ir izraidījusi, ai, par maz! Ārzonās apmetušies sabiedrotie un partneri tikai tagad sāk “sajust drēbi”, tāpēc noteikti pieprasa “netīrās” naudas plūsmas intensificēšanu. Un valdība cenšas! – Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Finanšu sektora attīstības padome ir atbalstījusi īpašu pasākuma plānu.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Nē, protams, šā plāna mērķis nav naudas izdzīšana no Latvijas: oficiāli tas paredzēts, lai “stiprinātu Latvijas spējas cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu”.

Ui, cik solīdi skan! Neviens taču neiebildīs, ka finansēt teroristus un neitronbumbu mētātājus ir slikti, ļoti slikti! Tāpēc Eiropas Padomes “Moneyval” komiteja savā 5. kārtas novērtēšanas ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) sistēmas efektivitāti ir atzinusi, ka “Latvijai īsā laika periodā jādemonstrē būtisks progress efektivitātes paaugstināšanā”.

Tas nekas, ka, piemēram, Eiropas centrālā banka (ECB) tikai tagad sāk gatavot bāzi “naudas atmazgāšanas” izskaušanai. Latvijas isteblišments jau ir tik ļoti pieradis braši joņot ratiem pa priekšu, ka vairs pat nejūt vezuma smagumu.

Tā, raugiet, ir vieglāk iedomāties, ka esi nevis “glups ēzelītis”, kurš “netīro” naudu mētā uz visām pusēm, negūdams sev nekādu labumu, bet gan “līdzvērtīgs partneris”, kurš rūpējas, lai nauda nenonāktu pie “ļaunajiem”.

ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī (Daniele Nouy), komentējot šā gada “naudas atmazgāšanas skandālus”, kuros iesaistīta “ABLV Bank” Latvijā un “Danske Bank” filiāle Igaunijā, intervijā ziņu aģentūrai LETA ir uzsvērusi: sak, lai “sekmīgi cīnītos ar naudas atmazgāšanu eirozonā, ir nepieciešams vienots Eiropas regulējums un kopīga institūcija, kura šo procesu pārraudzītu”. Iegaumēsim: Nuī uzskata, ka naudas atmazgāšanas novēršanai ir nepieciešams “vienots Eiropas regulējums, tātad, regula nevis direktīva”. Pašlaik tāda nav! Raudiet vai dziediet, bet nav!

Šobrīd ECB tiešā veidā uzrauga tikai eirozonas lielāko banku darbību, bet naudas atmazgāšanas apkarošana ir katras atsevišķas dalībvalsts dienestu ziņā. Pašlaik ECB sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzrauga pēc aktīviem lielākās bankas, kas , kā par brīnumu, visas pieder skandināviem,– “Swedbank”, “SEB banka” un “Luminor Bank”. 12. jūlijā ECB anulēja Latvijas pilsoņiem piederošajai “ABLV Bank” izsniegto licenci – arī šī banka iepriekš atradās ECB uzraudzībā, bet, kad sabiedrotie pieprasīja ABLV likvidēt, ECB uzraudzība to neglāba.  Starp citu, vienotajā banku uzraudzības mehānismā piedalās visas eirozonas valstis, bet pārējās Eiropas Savienības valstis var brīvprātīgi pievienoties. ABLV gadījums diezin vai var kalpot kā pamudinājums to darīt.

Galu galā no Latvijas šogad izdzītie miljardi mierīgi noguļas citu Eiropas Savienības valstu bankās un tiek iesaistīti šo valstu ekonomikas attīstībā.  

Nuī atzīst, ka “bankas, caur kurām tiek īstenoti naudas atmazgāšanas darījumi, var būt pat visai grūti identificēt, jo parasti tās ir labi kapitalizētas, tām nav ienākumus nenesošu riska darījumu un tām ir laba likviditāte”. “Ja tās vērtētu automāts, nevis uzraugs, šīs bankas saņemtu vislabāko vērtējumu. Tāpēc šis ir samērā sarežģīts jautājums uzraudzības iestādei,” atzīst Nuī. Latvija šajā ziņā, kā rādās, ir izņēmums, jo mūsu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai un viņas ieroču nesējam, FKTK šefam Pēteram Putniņam ir vajadzīgais “čujs, ņuhs un poņa”, lai viņus nemocītu nekādas šaubas.  

Tāpēc Latvijas valdība ir izstrādājušas papildu pasākumu plānu, lai “būtiski stiprinātu spējas cīnīties ar iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu un ieviestu “Moneyval” ziņojuma rekomendācijas līdz 2019. gada beigām”. Plānā iekļauti pasākumi, kas saistīti ar “Moneyval” ziņojuma visiem 11 efektivitātes rādītājiem: NILLTFN risku novērtējums, politika un koordinācija, starptautiskā sadarbība, uzraudzība, preventīvie pasākumi, juridiskās personas un veidojumi, finanšu izlūkošana, izmeklēšana un kriminālvajāšana, konfiskācija, terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana, terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas, mērķētas finanšu sankciju proliferācijas finansēšanas apkarošanai.

Ieviešot plānā iekļautos pasākumus, skaidro valdības runascilvēciņi, plānots “būtiski stiprināt iesaistīto institūciju un privāta sektora izpratni par Latvijai piemītošiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, palielināt uzraudzības iestāžu kapacitāti un veikt uzraudzības iestāžu mērķtiecīgas pārbaudes, piešķirot lielāku prioritāti saimnieciskās darbības veidiem, kas pakļauti augstākam riskam”. Pasākumu plāns paredzot arī “pilnveidot preventīvos pasākumus un to efektivitāti, uzlabot klientu izpētei nepieciešamās informācijas pieejamību un pārskatīt neparasto un aizdomīgo darījumu ziņošanas sistēmu”, kā arī “izstrādāt vadlīnijas vienotas pieejas nodrošināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanai un nepieciešamo pierādījumu apjoma nodrošināšanai, izstrādāt ziņojumu par terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas riskiem, kā arī uzlabot iestāžu un privātā sektora informētību par mērķēto finanšu sankciju jautājumiem”.

Un – te nu mēs esam nonākuši pie praktiski galvenā punkta: pasākumu plāna ieviešanai apzināti papildu nepieciešamie valsts budžeta resursi. Kad pasākumu plānu izskatīs un apstiprinās Ministru kabinets, veiklā meitene Dana no savas burvju šūplādes izvilks dažus miljonus eiro, lai varētu apmaksāt... Ko īsti – tam vairs nav lielas nozīmes, jo nodokļu maksātājiem nav piedāvāta opcija izsekot, kā īsti šī nauda tiks izlietota.

Tas tas nav galvenais – “Moneyval” ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo “Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem”. “Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Nudien, šermuļi skrien pār kauliem!

Tāpēc ļausim Danai rosīties: viņa tak zina, ko dara! Nav šaubu, ka arī citās ES valstīs pamazām tiks ieviesta daļa no tiem naudas "izdzīšanas" pasākumiem, ar kuriem tik dzedzīgi kopš 2018. gada sākuma eksperimentē Latvijas un ECB finanšu ģēniji. Taču ir aizdomas, ka ieguvējas būs tās valstis, kas nesteigsies. Pirmkārt, nauda, kā saka amerikāņi, nesmird. Otrkārt, daļa eksperimentu izrādīsies neveiksmīgi, un prātīgākie varēs no tiem atteikties.

Tavs komentārs par rakstu: