• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Iesākts pīrāgs un lāpstiņaŠo pēcpandēmijas pīrāgu sadalīs "deep state". Vai Latvijai tiks piešķirts kaut kriksītis? Foto: Shutterstock

Latvija pēc «kovidpandēmijas». Par ko cīnāmies un ko dabūsim

Lai arī propaganda joprojām sabiedrības galvās uztur baiļu režīmu, tomēr nu jau pat skeptiskākie ļaudis noteikti ir pamanījusi, ka saceltajai kovidpanikai agri vai vēlu pienāks gals – vai Latvijā pēdējais ārkārtas stāvokļa datums būs 9. jūnijs, vai varbūt valdība nolems paeksperimentēt vēl kādu laiku, to mēs redzēsim pavisam drīz. Tāpēc pienācis brīdis, kad jāsāk domāt: ko es darīšu, atkal pamodies kā brīvs cilvēks brīvā valstī?     

Igors Meija, īpaši InfoTOP.lv

Lai runātu par pandēmijas sekām – ekonomiskajām, sociālajām, psiholoģiskajām –, vispirms derētu atbildēt uz galveno jautājumu – vai sociālajai eksperimentēšanai izmantotais vīruss ir mākslīgi radīts un vai to pārnēsātāji ir sikspārņi? Ja sērgas izplatība tiešām sākusies no Ķīnas pilsētas Uhaņas tirgus, un vēlāk strauji iekarojusi visu pasauli, kā sākotnēji tika apgalvots, tas ir pamats vieniem secinājumiem un apgalvojumiem. Tādā gadījumā tēma ir tīri medicīniska, un pasaule, zobus sakodusi un kādu triljonu tam ziedojusi, tiks ar to galā – vienalga, vai tās būtu vakcīnas, vai sabiedriskās imunitātes veicināšana vai dabiskā atlase. Tā nebūs pirmā medicīniska rakstura problēma, ar ko cilvēce saskārusies un veiksmīgi atrisinājusi.

Citādi būs, ja izrādīsies, ka vīruss ir radīts laboratorijā un vēlāk apzināti “palaists” dažādās pasaules vietās. Tā, protams, ir pavisam cita situācija, kurā medicīniskais aspekts ir tikai viens no, turklāt ne vissvarīgākais. Un tas būs pamats pavisam citiem secinājumiem un citādām nākotnes prognozēm.

Cik es zinu, Latvijā ir ļoti spēcīgi mikrobiologi, un par vīrusa iekšējo struktūru un raksturu (Vai dabā tāds var rasties? Kādas ir tā īpašibas? Vai cilvēka organisms spēj to identificēt un izstrādāt antivielas?) jautāt vajadzētu viņiem.

Izcili svarīgs šajā sakarā ir jautājums, kāpēc jaunais koronavīruss dažādās pasaules vietās atšķiras un vai Latvijas zinātne ir gatava izstrādāt pati savu, Latvijas apstākļos efektīvu pretlīdzekli. Tas ir būtiski, tostarp runājot par iespējamo vakcīnu. Vai viena veida vakcīna spēs neitralizēt atšķirīgus vīrusus? Vai katrai valstij tomēr būs vajadzīga sava, īpaša vakcīna? Pēdējā gadījumā, protams, loģiskas grūtības rodas lielai daļai ar globālo vakcinēšanu un čipošanu saistīto sazvērestības teoriju (pret kurām, piebildīšu, drošības pēc labāk neizturēties ar aprioru sarkasmu).

Manī rada bažas prognozes, ka rudenī sākšoties pandēmijas otrais vilnis. Cik zinu, šis apgalvojums nāk no Ķīnas. Atceramies, ka “Covid-19” epidēmija sākās tieši Ķīnā, pēc tam pārcēlās uz Eiropu vēlāk – uz ASV. Tagad tās epicentrā ir Brazīlija.

Ķīnieši nodemonstrēja dzelžainu operativitāti, turpretim Spānija un Itālija parādīja savu veselības aizsardzības sistēmu nespēju sākotnēji tikt galā ar radušos situāciju. Tas pats notika ASV. Tikai neizdariet sasteigtus secinājumus par komunisma un totalitārisma priekšrocībām – tas var novest pie tīri orvelisku “Covid-1984” sociālo struktūru akceptēšanas. Un tas ir bīstami.

Tāpēc šodien jebkuras pozitīvas varas uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājus ar uzticamu informāciju nevis barot ar primitīvu propogandu. Ja pasaule aizies pa propagandas ceļu,– personīgi es tādā pasaulē dzīvot negribētu, vienalga, vai tajā valda humānais vai mākslīgais intelekts.

Taču bažas, ka izvēle notiek par labu propagandai, vieš reālā situācija Latvijā.  

Kāda tā ir? 2020. gada 20. maijā bija veikti 94621 izmeklējumi.

Trīs mēnešu laikā bija atklāti 1025 ar “Covid-19” saslimušo (turklāt lielai daļai šo slimnieku kovids norisinās bez simptomiem). No tiem 694 pacienti ir atzīti par atlabušiem. Miruši 22 cilvēki, no kuriem lielākā daļa vecumā no 50 līdz 60 gadiem un sirguši ar citām, hroniskām kaitēm. Otra daļa bija vecumā pāri 70 gadiem.

Tātad kopumā “Covid-19” skāris ne vairāk, kā 0,06% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tiekoties ar cilvēkiem, allaž pavaicāju, vai viņi personīgi pazīst kādu inficētu kolēģi, draugu, radinieku? Līdz šim neesmu saņēmis nevienu pozitīvu atbildi.

Ko šajā situācijā ir izdarījusi Latvijas valdība? 1) globālajos tirgos aizņēmusies vismaz 4 miljardus eiro; 2) noteikusi ārkārtas situāciju valstī, ieviešot konkrētus ierobežojumus, kas skar cilvēku pamattiecības; 3) ap 25 miljonus (no 4 miljardiem) izmaksājusi uzņēmumiem un iedzīvotājiem, izvirzot virkni birokrātisku prasību (tātad iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstam novirzīti apmēra 0,5 % no aizņemtās summas); 4) sākusi sagatavot augsni Satversmes 81. panta iedarbināšanai (t.i., hierarhiski samainot vietām likumdevēju un izpildvaru); 5) paziņo par karantīnas pasākumu mīkstināšanu, tomēr no ārkārtas stāvokļa ierobežojumiem neatsakās pilnībā, lai gan no tā ir atteikušās Slovēnija, Čehija un Igaunija, bet šajās valstīs kovidstāvoklis nepavisam nav labāks kā Latvijā.

Tātad fiksējam interesantākos skaitļus: ap 0,06% pandēmijā cietušo sabiedrības locekļu, paņemti 4 miljardi, ieviesti ierobežojumi un izmaksāti kā dīkstāves pabalsti – ap 25 miljoniem. Protams,  ir veikti arī masku un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi (tostarp 11 tonnas dezinfekcijas līdzekļu uzdāvinātas brālīgajai Itālijai), kā arī 250 miljoni piešķirti lidsabiedrībai “airBaltic”.

Bet reālās prognozes ne visai atbalsta tieši šādu rīcību. Kas krīzē cietīs visvairāk? Visvairāk cietīs vietējais mazais un vidējais bizness, kuram nav rezervju. Ārvalstu uzņēmumi, kuru mātes atrodas ārzemēs un kuriem ir rezerves, cietīs ievērojami mazāk. Turklāt tādas valstis kā Vācija, Francija, ASV un Lielbritānija savu valstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem sniedz ievērojamu palīdzību.

Kas krīzē iegūs visvairāk? Visvairāk iegūs tie, kuri situāciju izmantos, lai iegādātos reālas vērtības par samazinātu cenu. Nekustamos īpašumus, lidmašīnu un vispār transporta līdzekļu būves uzņēmumus, energo kompānijas u.c. vērtīgus aktīvus.

Manuprāt, situācija atgādina pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu gadu nogali, kad par 20 000 rubļiem (tobrīd tā bija liela nauda!) varēja nopirkt labu māju. Pēc dažiem gadiem pircējs palika ar māju, bet pārdevējs ar 100 latiem uz rokas.

Līdzīgas paralēles nāk prātā, vērojot norises pasaules akciju un finanšu tirgos, uz kuriem tiek novirzīti triljoni ASV Federālo rezervju sistēmas (The Federal Reserve System) un Eiropas Centrālās bankas emitētās naudas.

Vārdu sakot, arī šī kapitāla pārdale notiks ne mums par labu.

1 Komentāri


  1. Vilšanās
    2020-05-25

    Izlasīju, vairāk nelasīšu. Ļoti viduvējs vispārzināmu lietu atgremojums

Tavs komentārs par rakstu: