• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Pussagruvušās ēkas laukosMiris ciems Latgalē. Ektānšāviņš no: youtube.com

Latvija strauji izzūd, bet Īrijā atvēries kārtējais «sēņu vergu» tirgus

Ar Valsts nodarbinātības aģentūras (VNA) palīdzību Īrijas sēņu plantāciju īpašnieki vervē strādniekus vairākās Latgales un Pielatgales pilsētās. Jau tas vien, ka netiek prasītas angļu valodas zināšanas, liecina, ka gaidīti tiek nevis vienkārši strādnieki, bet gan vergi: tādi, kas nespēj nedz sazināties ar vietējiem, nedz izlasīt papīrus, ko tiem liek priekšā.

Dzintars Zaļūksnis

Tie, kas “īru sēnes” jau piedzīvojuši, brīdina par plantatoru paradumu pateikt tikai puspatiesību vai sasolīt, bet neizpildīt, par šausmīgajiem sadzīves apstākļiem un smago darbu. Taču sēņu īpašnieki šajā pokerā izspēlē džokeri. Proti, 1850 eiro arī pirms Īrijas nodokļu nomaksas ir daudz vairāk nekā Latvijā pieņemts maksāt kvalificētiem speciālistiem ar augstāko izglītību. Kur nu vēl sēņu večiem un sēņu sievām! Šie 1850 eiro daudziem potenciālajiem vergiem aizmālē acis tā, ka viņi pat nejūt, ka vergo. Nevajag lolot ilūzijas: nolaižot komforta prasības pietiekami zemu (jeb, kā būtu formulējusi mūsu finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, “izejot no komforta zonas”, ko tak varot veiksmīgi izdarīt arī Latvijā), cilvēks bieži vien “saaug” ar šo jauno līmeni, pat jūt mazohistisku prieku, par to, cik pieticīgi izdodas dzīvot. Bet mūžs aiziet, un vēl viena paaudze izrādās dzīvojusi “gaišās nākotnes” vārdā.    

Tajā pašā laikā šeit, Latvijā gaišās nākotnes cerības kļūst arvien miglainākas. 27 gadus valdošie politiķi – tagad jau redzams, ka pildīdami no ārpuses nākušu uzdevumu – ir konsekventi un mērķtiecīgi nīdējuši iespēju, ka Latvijā varētu rasties ar politiku nesaistīts (neoligarhisks), finansiāli patstāvīgs nacionālās buržuāzijas (jeb, kā mūsdienās pieņemts teikt, darba devēju) slānis. No kurienes Latvijā radīsies konkurētspējīgu algu maksātāji, ja uzņēmējam, kas nupat visu sācis no nulles, valsts tūdaļ, pat vēl īsti nesākot darbu, ne tikai “noslauc” nenormālus nodokļus činavnieku varzas algošanai, bet arī liek konkurēt ar ārvalstu un starptautiskiem konglomerātiem, kuri svilpojot spēj ieguldīt simtiem miljonu eiro dempingā, lai pēc tirgus “attīrīšanas” no vietējiem konkurentiem paceltu cenas un “dempinga investīcijas” kompensētu ātri un ar uzviju.  

Sociālais rezultāts ir acīmredzams. Pirms desmit gadiem Latvijā bija 7724, pirms pieciem gadiem – 7006, bet šobrīd palikuši 6319 ciemi. Vairāk nekā 18% apdzīvotu vietu vairs neeksistē. Procentuāli – gandrīz tikpat daudz, cik cilvēku Latviju pametuši uz visiem laikiem. Ja aizbraukušos cilvēkus “pārrēķinām pilsētās”, konstatējam, ka ātri vien esam zaudējuši Daugavpili, Liepāju un vēl Jēkabpili piedevām.

Un nekāds “Latgales īpašais statuss” jeb Latgales vai kādas citas teritorijas specializētā ekonomiskā zona te nelīdz un nelīdzēs: pirmkārt, nepietiek uzņēmēju, kam tā dod kaut cik jūtamu labumu. Otrkārt, šādi pasākumi mūsu valstī tiek sākti pārāk vēlu, kad “mironis jau ir atdzisis”. Vai ne, pašpasludinātā nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK? Jūs taču praktiski visus šos gadus esat bijuši valdošajā koalīcijā, jūs ne tikai zināt, bet arī darāt...

Demogrāfs Ilmārs Mežs brīdina: līdz 2030. gadam pierobežā un Latgalē iedzīvotāju skaits samazināsies vēl par 32 līdz 34%.

Jā, arī činavniekus, kam algas nodrošina izzūdošie nodokļu maksātāji, situācija neiepriecina: viņiem rodas lieks darbs: svītrot zaudētos ciemus no kartes. Bet tas nozīmē, ka jāpaceļ dibens un jādodas ārā no siltās Rīgas, tā teikt, no savas komforta zonas.

Vai, vai! Nav viegli rosīties Latvijas valsts pārvaldē!    

(Materiālā izmantota lsm.lv informācija)

Tavs komentārs par rakstu: