• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
V.Dombrovskis un baņķieriAr FKTK savulaik lielas cerības saistīja arī Valdis Dombrovskis un valsts vadošie baņķieri. Foto no: Wikipedia

Latvijas Banka + FKTK = 700 izcili apmaksātu «balto apkaklīšu»

Šeku reku, un piečuku koalīcijai uzšķīlusies jauna ideja: Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas bankai. Aiz taupības, Horācio, aiz taupības! – kā būtu teicis Hamlets. Skan literāri un pat skaisti, bet vai Latvijas nodokļu maksātāja slogu šāda simbioze tiešām samazinās?

Dzintars Zaļūksnis 

Pēc Latvijas pievienošanās eirozonai un nacionālās valūtas lata aizceļošanas vēsturē Latvijas Bankas vienīgais atraktīvais pasākums palicis eiro mazsērijas monētu kaldināšanas pasūtināšana numismātu priekam. Taču arī tā, salīdzinot ar oriģinālajām lata monētām, ir gluži vārga. Citādi Latvijas banka ierindas pilsonim pašlaik rada garlaikotu, pat bezjēdzīgu iespaidu. Pat nacionālās bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vajāšana sakarā ar aizdomām kukuļņemšanā izskatās tāda laiska, neinteresanta, neiederīga vispārējā politiskajā diskursā. Sak, kas tas Rimšēvičs iar? Sīka vienība!

Toties Latvijas Bankas darbinieku algas joprojām ir vienas no augstākajām valstī – pat neraugoties uz to, ka pērn par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums (šeit).Lielākoties tas noticis paša Latvijas bankas vadītāja “pieticības” dēļ: 2017. gadā Rimšēviča alga bija 143 614 eiro (jeb vidēji gandrīz 12 000 eiro mēnesī), bet 2018. gadā – nieka 33 184 eiro jeb 2765 eiro mēnesī. Toties prezidenta vietnieces Zojas Razmusas atalgojums pērn auga par 20 784 eiro – no 106 732 eiro 2017. gadā līdz 127 516 eiro 2018. gadā. Atalgojums audzis arī atsevišķiem Latvijas centrālās bankas padomes locekļiem. Vitas Pilsumas atalgojums auga 104 426 līdz 106 039 eiro, Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa alga – no 103 834 līdz 105 402 eiro u.c.

Atminos, kā kādreiz Latvijas Bankas šefs regulāri stājās publikas priekšā un nopietnu ģīmi apgalvoja, ka “lats būs stabils”. Nu tas raisa nostalģiju: kuru vairs interesē, cik stabils ir un būs eiro? Kaut vai tāpēc, ka ne jau no mums un mūsu pieticīgās nacionālās bankas tas atkarīgs.

Gribot negribot rodas priekšstats, ka dzīvība Latvijas bankā it kā ir, taču tāda pavisam kusla. Iespējams, tāpēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir uzdevusi Finanšu ministrijai triecientempos – līdz nākamā gada vidum – apskatīt iespējas pievienot Latvijas Bankai vēl vienu hroniski vārguļojošu institūciju – FKTK. Jāpiebilst, ka vārguļošana nav vienīgā Latvijas bankas un FKTK kopīgā īpašība: arī FKTK darbinieki saņem “baltajām apkaklītēm” piedienīgas – Latvijas apstākļos izcilas – algas pat par spīti tam, ka FKTK, būsim taisnīgi, smagi izgāžas savu tiešo pienākumu pildīšanā (šeit). Jaunākais piemērs – “PNB bankas” krahs.

Saeimas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars atgādināja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001. gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

Saeimas Juridiskais birojs atzīst, ka FKTK un Latvijas Bankas apvienošanai neesot nekādu juridisku šķēršļu. Nav jau arī! Turklāt diezin vai šodien vairs kāds precīzi atcerēsies, kāpēc savulaik FKTK tika izveidota.

Latvijas Bankas padomes loceklis Sautiņš komisijas sēdē par priekšlikumu pievienot FKTK Latvijas Bankai nebrīnījās, vien norādīja: “ja iestādes apvienotu, efektivitāte un resursu ekonomija būtu. Patlaban Latvijas Bankā nodarbināti ap 500 cilvēki, bet FKTK – ap 200 cilvēku...” Vai štatu samazināšana notiks, tas vēl ir ar dakšām ūdenī rakstīts, jo, kā piebilda Sautiņš, “nav pamata domāt, ka FKTK darba apjomi samazināsies”.

Tātad, visdrīzāk, varam sagaidīt, ka, apvienojot divas aumež “efektīvas” iestādes, rezultātā iegūsim 700 lieliski apmaksātu “balto apkaklīšu”. Nelaime tikai tāda, ka komercbanku klienti varēs turpināt zīlēt, kurai bankai var droši uzticēt savus naudu.

Tavs komentārs par rakstu: