• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Aprautas dzelzceļa sliedesUn tomēr interesanti, kāpēc citur pasaulē dzelzceļš ir i gana ekonomisks, i videi draudzīgs. Foto no: miestas.lt

«Latvijas dzelzceļš» vairs nespēj «pacelt» elektrifikācijas projektu

Latvijas politikāņu uzsvērti vienaldzīgā attieksme pret tranzīta nozari izraisījusi kravu pārvadājumu apjomu krasu kritumu, kura dēļ valsts AS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) nolēmusi neturpināt 441 miljonu eiro vērto dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Tas vēlreiz apliecina „diagnozi”, ko InfoTOP.lv jau noteica (šeit) Latvijas tranzīta nozarei – kolapss.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu, dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs 2020. gadā ir samazinājies par 52,2%, tostarp starptautisko pārvadājumu apmērs – par 54%, bet  dzelzceļa tranzīta kravu apmērs caur ostām šogad janvārī ir bijis par 57,5% (!) mazāks nekā pērn, kad, salīdzinājumā ar 2018. gadu, dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājās par 15,8%.Vai gan  vajadzīgi vēl citi argumenti, lai parādītu, ka dzelzceļš vairs nav tālu no agonijas (atvainojiet par medicīniskajām alegorijām)?

LDz atzīst, ka strauja lejupslīde sākusies 2019. gada pirmajā pusē. Patiesībā gan krietni agrāk – tiesa, ne tik uzkrītoši, tāpēc tolaik vēl Māra Kučinska valdība varēja izlikties neko nemanām. „Neko neredzu, neko nedzirdu – un man galu galā vienalga” taktiku turpina arī Krišjānis Kariņš un viņa komanda. Dzirdamas pat runas, ka tranzīta izzušana esot dabiska un pat pozitīva, jo sakari ar Krieviju, kas tradicionāli ir lielākais Latvijas tranzīta uzturētājs, esot kaitīgi.         

LDz vairs nespēj nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildus finansējuma no valsts budžeta. Būtībā runa ir par to, vai netālā nākotnē dzelzceļa sliedes Latvijā vispār tiks saglabātas. Pašlaik svitra tiek pārvilkta dzelzceļa attīstībai vitāli svarīgiem projektiem, un viens no pirmajiem, protams, ir vismaz 441 miljonu eiro vērtais elektrifikācijas projekts.  

LDz Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa „Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti” ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – „Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība” un „Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija”. Nu ir skaidrs, ka otrais – un galvenais – nenotiks! Un tas ir bēdīgi ne tikai ekonomiskajā un LDz attīstības, bet arī vides uzlabošanas skatījumā. Kaut gan – ja dzelzceļa pārvadājumu Latvijā vairs nebūs, var būt, ka arī apkārtējā vide būs kādu nieku tīrāka.

Lai nu kā,  LDz valde ir pieņēmusi lēmumu izbeigt Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu, un LDz padome šo lēmumu ir apstiprinājusi.

Tajā pašā laikā LDz vadība apzinās, ka „dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana pašreizējā kvalitātes un drošības līmenī nav iespējama bez tās turpmākas attīstīšanas un ka ilgtspējīgas infrastruktūras darbības nodrošināšanai ir stratēģiski svarīgi īstenot mazāk apjomīgus projektus”. Taču tranzīta vietā pārorientēties uz pasažieru pārvadājumiem šobrīd rādās pagalam naivi. Un galu galā var izrādīties, ka arī to modernizēšanai būs vajadzīga ne mazāka nauda, kā bija rēķināta elektrifikācijai. Tikai, protams, pārvadājot pasažierus tā „atpakaļ nāks” krietni lēnāk. Ja nāks vispār.

Pērn oktobrī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) noslēdza līgumu ar LDz par Kohēzijas fonda līdzekļu – vairāk nekā 318 miljonu eiro – piešķiršanu elektrovilcienu infrastruktūras attīstīšanai. Projektam bija plānots piesaistīt arī Eiropas Investīciju bankas līdzekļus.

Iespējams, LDz vadības un Satiksmes ministrijas drusku komiskais optimisms izrādīsies pamatots un šo naudu tiešām būs iespējams ieguldīt citos, mazākos projektos. Bet vai kādam no tiem – vai pat visiem kopā –attīstības efekts būs kaut cik tuvs elektrifikācijas projektam? Godīgi sakot, uz šā fona pat mazliet debila izskatās kašķēšanās ar Lietuvu, kuras rezultātā esam piespieduši dienvidu kaimiņus tērēt prāvus līdzekļus dzelzceļa posma Reņģe–Mažeiķi atjaunošanai.

Ja atmetam gribēšanu un tukšas ambīcijas – kam mums tas? Arvien skaidrāka top Latvijas politisko aprindu noraidošā attieksme pret tranzīta nozari kā tādu. Bet pasažieri jau sen pieraduši, ka šajā posmā dzelzceļa satiksmes nav. Nu, nav – un viss!

Tavs komentārs par rakstu: