• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Divas alus glāzes uz bāra letesLatvijas patērētājs par alus cenu celšanos nebēdā! Foto no: foodandwine.com

Latvijas ekonomika turpina «rāpot» uz priekšu

Par spīti acīmredzamajām problēmām Latvijas finanšu sektorā un grūtībām nodokļu naudas iekasēšanā, valdošajai koalīcijai tīk plātīties ar “Latvijas ekonomikas izaugsmi”. Politikāņu slengā ar to domāta viena vienīga makroekonomiskā rādītāja – iekšzemes kopprodukta (IKP) – palielināšanās.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Un jā! – tik tiešām, 2018. gada pirmajā ceturksnī – atbilstoši sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrā novērtējuma datiem – IKP esot pieaudzis par vareniem 4,3%, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu. Bet atbilstoši sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, “Latvijas ekonomika” (t.i., tas pats IKP) esot augusi par 5,2%. Varat trīsreiz minēt, no kurienes tāda varena “augšana”. Tieši tā! – tā vistiešākajā veidā saistīta ar “nodokļu reformu”. Jo nodokļi, kā mēs zinām, arī tiek ieskaitīti IKP. Un vispār IKP viss tiek pārrēķināts naudā, tāpēc ekonomisti vairāk mēdz uzticēties IKP deflatoram – vienkāršoti izsakoties, starpībai starp IKP un inflācijas rādītājiem.

Tā pati CSP ziņo, ka šogad aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenas pieaugušas par 0,2%, bet gada inflācija sarukusi līdz 2%! Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī audzis par 2,5%. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Tas nozīmē, ka IKP deflatora aptuvenais skaitlis aprīlī ir bijis 1,8%. Nu, ko, arī tā formāli ir attīstība, lai arī ne “auļojoša”, tomēr vismaz “rāpojoša”.

Taču cāļus, kā saka, skaita rudenī. Gribētos tomēr pagaidīt un paskatīties, kā oficiozajiem statistiķiem izdosies “iekombinēt” ekonomikas “izaugsmē”, piemēram, degvielas, alkoholisko dzērienu un dažu piena produktu cenu celšanos, ko mēs pašlaik varam novērot ar neapbruņotu aci. Un, protams, “pretčaulu” cīņas rezultātā no valsts izraidīto naudas masu.

Tāpēc nesapriecāsimies un pagaidīsim pāris mēnešus. IKP pieauguma prognozes pirmā mēdz koriģēt Latvijas Banka. bet var jau būt, ka pirms vēlēšanām viss tiks “kontrolēts” un ierastās prognožu korekcijas uz leju nenotiks. Oktobrī, tad gan...  

Tavs komentārs par rakstu: