• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Puskaila lelle logāEs pacietīšos, galvenais, ka IKP un ekonomika aug un inflācija turas līmenī! Foto: Shutterstock

Latvijas iedzīvotāji ilgojas pēc jauna nodokļu paaugstinājuma

Gadiem ilgais propagandas spiediens nav palicis bez rezultāta: cilvēki apliecina, ka ir noilgojušies pēc jaunas nodokļu “reformas”, t.i., esošo nodokļu paaugstināšanas un jaunu ieviešanas. Bez šaubām, tas nebūtu bijis tik eleganti iespējams bez latvietim raksturīgās alošanās, ka viņš ir paštaisīts ekonomists.

Dzintars Zaļūksnis 

Pēdējo tēzi apliecina, piemēram, Wikipēdijas šķirklis Andris Vilks (ekonomists), kurā skaidri un gaiši ierakstīts: “augstāko izglītību ieguvis ģeogrāfa pasniedzēja specialitātē”. Ar vēlāku norādi uz to, ka mūsu “veiksmes stāsta” līdzautors ir izgājis dažus ekonomiska rakstura kursus. Ja Vilks var, kāpēc lai nevarētu latvietis vienkāršais?

Un rezultātā šīs valsts politiskie trubadūri iegūst pateicīgu materiālu visu savu izgudrojumu netiešam, tomēr spēcīgam atbalstam: cilvēku, kurš gatavs uzstāties pret savu labklājību, tāpēc ka jāgādā par “IKP pieaugumu” un “fiskālajām interesēm”. Tiesa, ap pusmiljons no tiem, kas nojautuši, ka te “kaut kas nav kārtībā”, šo teritoriju ir pametuši. Toties pārējiem kopumā nekas nav pret jaunu “nodokļu reformu”.   

To parāda aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati: proti, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju vēlas valsts budžetu ar pārpalikumu. Pērn oktobrī iedzīvotājiem ticis lūgts vērtēt, kādam, viņuprāt, vajadzētu būt Latvijas budžetam. Gandrīz trešdaļa jeb 29% aptaujāto norādījuši, ka viņi vēlētos budžetu ar pārpalikumu. Šis rādītājs ir augstākais novērojumu vēsturē. Apstākļos, kad trešo gadui pēc kārtas ir piekrāpti pedagogi, kad “veselības reforma” arvien vairāk samazina iespēju saņemt savlaicīgu medicīnisko palīdzību, kad pamazām sagrūst autoceļi, bet bērnu pabalsti ir kauna nevis ienākumu avots? Un šādos apstākļos budžetu ar pārpalikumu vēlējušies par vienu procentpunktu vairāk iedzīvotāju nekā 2017. gadā? Nudien, mēs laikam to esam pelnījušo!

Budžetu bez deficīta un pārpalikuma vēlas 39% aptaujāto, un šo cilvēku īpatsvars pēdējos gados ir nemainīgs. Un, protams, pērn atkal samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kas “vēlas budžetu ar deficītu” (pieļauju, ka kategoriskais vārdiņš “vēlas” te būtu nomaināms ar elastīgāko “saprot, ka nav iespējams iztikt bez”). Pērn šādu “vēlmi” izsakošu iedzīvotāju īpatsvars sabiedrībā bija vairs tikai 9%, un tas ir zemākais rādītājs mērījumu vēsturē.

Nopietni, dāmas un kungi? Vai jūs saprotat, kā iespējams iegūt “bezdeficīta budžetu” vispār un Latvijā konkrēti? Ja saprotat, tad noteikti apzināties, ka pašreizējo nodokļu ietvaros to izdarīt ir sarežģīti. Un, ja kaut kas ir sarežģīti, tautas priekšstāvji, ko paši esat savēlējuši 13. Saeimā, izvēlēsies vienkāršāko iespēju. Tauta, tā teikt, pieprasa!

Ak jā, vai atminaties, kad mūsu politiķi pēdējo reizi skaļi runāja par “bezdeficīta budžetu”? Kā tad, akurāt 2007.-2008. gadā. Tāpēc gatavojieties. Ko gribējāt, to dabūsiet!

Tavs komentārs par rakstu: