• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Zvejnieki ar lomu.Zvejot vai likties mierā – tāds ir jautājums. Foto no: antikor.com

Latvijas mencu zvejas kuģi: kurss uz cukurfabrikām

InfoTOP.lv jau rakstīja (šeit) par to, ka Eiropas Komisija no šā gada 1. jūlija kā pagaidu risinājumu zivju resursu saglabāšanai Baltijas jūras austrumu daļā noteica pilnīgu aizliegumu mencu nozvejai.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Būtībā jau pašlaik, kad Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome Luksemburgā ir pieņēmusi regulu par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2020. gadā, paredzot sarukumu Latvijas zvejas iespējām attiecībā uz mencām, brētliņām un lašiem, būtu bezmaz jāpriecājas. Vēl vasarā nozares speciālisti ar bažām prognozēja, ka nākamgad mencu kvota Latvijas zvejniekiem varētu tikt samazināta līdz apaļai nullei. Tomēr – jāatzīst, arī pateicoties Zemkopības ministrijas pūlēm – tik radikāls lēmums nav pieņemts.

Jā, specializēta mencu zveja Baltijas jūras austrumu daļā 2020. gadā netiks atļauta (un tas radīs lielas problēmas vismaz pieciem Latvijas zvejnieku uzņēmumiem). Tomēr EK atļāvusi mencu paturēt lomā tad, ja tā nejauši tiks noķerta citu sugu zvejā kā neizbēgama piezveja. Maza, bet uzvara.  

Mencu nozvejas kvotu samazinājums piemeklēs arī Baltijas jūras rietumu daļu. Arī tur tas būs ievērojams – 60% –, tomēr teorētiski latvju jūras arājiem no šīs kvotas kaut kas var atlekt. Taču baidos, ka tikai teorētiski, un to atzīst arī Zemkopības ministrija, kura aprēķinājusi, ka Latvijas zvejas iespēju izmaiņas 2020. gadam, salīdzinot ar 2019. gadu, būs šādas:

          ● Rietumu daļas menca (22-24. apakšrajons) –138 tonnas (-60%);

          ● Austrumu daļas menca (25-32. apakšrajons) – 171 tonnas tikai piezvejai (-92%);

          ● Reņģe Baltijas jūrā – 4253 tonnas (-10%);

          ● Reņģe Rīgas jūras līcī – 18 539 tonnas (+11%);

          ● Brētliņa – 29 219 tonnas   (-22%);

          ● Lasis – 11 411 gabali (-5%);

Tātad grūtības gaidāmas ne tikai mencu, bet arī brētliņu zvejniekiem – zvejas iespēju samazinājums viņiem būs 22%. Lasis Latvijas zvejniekiem nav īpaši interesants. Savukārt reņģu kvotai Rīgas jūras līcī, kurā zvejo tikai Latvijas un Igaunijas zvejnieki būs 11% pieaugums. Tiesa gan, latvji sen vairs nav reņģēdāju tauta: reņģes cena pēdējo gadu laikā ir krietni cēlusies, un šī zivs vairs nav pa kabatai ikvienam.

ZM informē, ka Latvijas pamatjautājumi, kurus nācās nopietni aizstāvēt, bija saistīti ar zveju pavadošajiem noteikumiem un sociālekonomisko krīzes risinājumu mencu zvejniekiem. Galu galā tika panākts, ka zvejas kuģiem, kuru garums ir virs 12 metriem, nebūs prasību par novērotāju izvietošanu vai video kameru uzstādīšanu uz kuģiem, lai nepārtraukti sekotu mencu iespējamai piezvejai citu sugu zvejā. Tāpat tiks svītrotas prasības par laivu elektronisko uzraudzību piekrastes zvejā, kas Latvijā attiektos uz Nīcas un Rucavas novadu un Liepājas pilsētas piekrasti.

Pastāv cerības (tomēr galīgais risnājums vēl nav panākts!), ka 2020. gadā kuģu īpašnieki un zvejnieki varēs saņemt atbalstu par mencu zvejas apturēšanu. Jūrlietu, zivsaimniecības un vides komisārs Karmenu Vella (Karmenu Vella, Malta) padomes sēdē esot apliecinājis savu apņemšanos nekavējoši nākt klajā un iesniegt attiecīgos grozījumus. Gaidīsim, vai un kad tas notiks – neko citu diemžēl mēs darīt nejaudājam.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits samazinājumu vērtē kā ļoti nopietnu: “Skatoties no zaļās politikas, tas ir pareizi mēģināt saglabāt bioresursus, lai tie būtu izmantojami ilgtspējīgāk. Ja skatās no zvejnieku viedokļa, protams, tas ir nepareizi. Ko darīt zvejniekiem?” No zvejnieku skatupunkta raugoties, jāpiekrīt Voitam: samazinājums tik tiešām ir “traģisks”. Latvijas mencu zvejas kuģiem tas nozīmē dīkstāvi (lasiet: sarūsēšanu).

Šogad par to bija iespēja saņemt kompensācijas. Kā būs nākamgad, tas atkarīgs no maltiešu komisāra Vella uzskatiem un apsviedības. Taču cerēt, ka Latvijas mencu zvejnieku kurss uz cukurfabriku pusi Vellam būs nopietns arguments, ir pagalam naivi.

Tavs komentārs par rakstu: