• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ventspils ostas termināļi.Ventspils osta vēl pavisam nesen spēja palielināt apjomus. Foto no: ventspils.lv

Latvijas tranzīta nozarē iestājies kolapss

Satiksmes ministrijas apkopotā informācija  liecina, ka, salīdzinot ar pērnā gada sākumu, Latvijas ostas 2020. gada janvārī pārkrāva par 28,8% mazāk kravu. Savukārt dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms, salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo mēnesi, janvārī samazinājies par 52,2%.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Tie ir ļoti būtiski zaudējumi un bez īpašas šaubīšanās varam secināt, ka tranzīta nozarei mūsu valstī jau tagad ir faktiski iestājies kolapss. Šai tendencei turpinoties arī šogad, Latvija riskē pazaudēt nozari, kuru mūsu politiķi allaž ir uztvēruši kā pašu par sevi saprotamu valsts ģeogrāfiskā stāvokļa izpausmi. Stāvokli gan vēl iespējams glābt, veicot atbalsta pasākumus valsts līmenī, taču neviens no valdošajām partijām līdz šim nav pat ieminējusies, ka tai būtu kaut cik jēdzīgs plāns Latvijas ostu starptautiskās konkurētspējas palielināšanai un dzelzceļa pārvadājumu attīstīšanai. Politiskā līmenī notiek vien čīkstēšana un bimbāšana. 

Tieši pretēji: joprojām spēkā ir pirms dažiem gadiem pieņemta ostu koncepcija, kurā pasaludināts, ka Latvijas ostas konkurē savā starpā – it kā jau kopš 2014. gada to apjomi nesamazinātos galvenokārt arvien asākās starptautiskās konkurences dēļ.

Savukārt dzelzceļa nedienas potenciāli vēl vairāk saasina (par laimi, šobrīd bremzētais, bet tas var arī atdzīvoties) „Rail Baltica” projekts, kura galvenie ieguvēji ir Tallina, Varšava un NATO.      

Latvijas ostu apgrozījums visvairāk samazinājies ķīmisko beramkravu segmentā – par 46,2%. Otrā vietā šajā bēdīgajā reitingā ir kokmateriāli, kas pārkrauti par 18,7% mazāk nekā pērn. Un diezin vai te vainīga ļaunā Putina politika.

Rīgas osta no savām kādreizējām Baltijas austrumpuses līdepozīcijām attālinās arvien vairāk – šogad tā ir zaudējusi jau 25% no pērnā gada apjomiem. Vēl straujāks regress vērojams vadošo politiķu melni nīstajā Aivara Lemberga barotavā Ventspilī – tajā ostas apjomi samazinājušies gandrīs uz pusi (par 42,8%). Vienīgi Liepājas osta uzrāda lai arī niecīgu (0.5%), tomēr pieaugumu. Un jāatgādina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2019. gadā Latvijas lielāko ostu apjomi samazinājās kopumā par 5,7%.  

Taču nesalīdzināmi smagāk cieš VAS „Latvijas Dzelzceļš”, un, bez šaubām, šo lejupslīdi nespēs apturēt nekādas pārmaiņas uzņēmuma vadībā –, bet mūsu politiķi to acīmredzot uzskata par vienīgo panaceju.

Salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo mēnesi dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šā gada janvārī ir samazinājies par 52,2%, tostarp starptautisko pārvadājumu apmērs – par 54%, bet  dzelzceļa tranzīta kravu apmērs caur ostām šogad janvārī ir bijis par 57,5% mazāks nekā pērn, kad, salīdzinājumā ar 2018. gadu, dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājās par 15,8%.

Iekšzemes pārvadājumu apmērs gan braši audzis – par 33%, tomēr tas ir piliens jūrā: starptautisko  pārvadājumu kopējais apjoms janvārī bija 2,012 miljoni tonnu, bet iekšzemes – 115 800 tonnu.

Šķiet, nav jābūt ekonomikas profesoram, lai sapratu, ka politiskā bezdarbība un bezatbildība Latvijas tranzīta nozari kapā kā ar smagu zobenu. Taču – kuš! – nesakiet to Krišjānim Arturam Kariņam – viņa komandai galva sāp par partiju finansējumu, naudas mazgāšanu, teritoriālo reformu un sasodīto Rīgas domi. Salīdzinot ar šiem globālajiem uzdevumiem kaut kāda tur tranzīta nozare tāds štrunts vien ir!

1 Komentāri


  1. BEGINSKIS
    2020-02-15

    MAN STIPRI DOMĀT KA TAGAĒJĀ VALDĪBA NEKAVĒJOTIES JĀIZGĀDĀ UZ PRIEKŠLAICĪGAS IZMEKLĒŠANAS IZOLĀTORA.TURPAT IR NOGĀDAJAMI UZ IZOLATORU SAEIMAS KOOLĪCIJA.PARK KO??? PAR LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS ĻAUNPRĀTĪGU IZNĪCINĀŠANU UN PAR VALSTS INTREŠU NODEVĪBU !!!

Tavs komentārs par rakstu: