• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Patukšā Rīgas ostaRīgas ostā vairs nav kādreizējās kuģu drūzmas. Foto: Kārlis Dambrāns/sputniknewclv.com

Latvijas tranzīts nīkuļo, dzelzceļš raustās drudzī

Propagandas saceltā lielā brēka ap Ķīnas vilcieniem, kas varētu plašā straumē plūst pāri naidīgās Krievijas plašjām ārēm akurāt uz Latvijas varenajām ostām, ir izrādījusies tukša muca. Latvijas Dzelzceļš turpina beigties. Un arī ostu apgrozījums strauji sarūk. Īstermiņā ieguvēji gan ir autopārvadātāji, taču – cik ilgi?

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Tāda ir Latvijas īstenotās politikas ekonomiskā cena. Taču to laikam gan nav vērts apspriest, jo mēs taču nebūsim tie, kas “izkritīs no Briseles konteksta”, vai ne? Sabiedroto intereses allaž ir pirmajā vietā!

Tāpēc klusējam un noraugāmies, kā valstī, kurā savulaik vadošie politikāņi ar nopietniem ģīmjiem runāja par “tiltu starp Rietumiem un Austrumiem” un “tranzītu kā prioritāru ekonomikas nozari”, notiek tieši pretējais.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms 2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ir samazinājies par 2,3 miljoniem tonnu jeb 7,7 %, bet kravu apgrozība – par 10,4%.

Un lauvas tiesa šī samazinājuma jāiztur tieši dzelzceļam: kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājušies par 2,2 miljoniem (!) tonnu jeb 15,4%, bet kravu apgrozība – par 10,5%.

Uz šā fona autopārvadātājiem klājas pat ļoti labi: ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms ir palielinājies par 0,4 miljoniem tonnu jeb 3%. BET! – kravu apgrozība arī šajā segmentā samazinājusies par 5,4%. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu jau tā niecīgais apjoms ir samazinājies par 38,5%.

No Latvijas ostām 2018. gada 1. ceturksnī nosūtīja un ostās saņēma 15,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,9% (!) mazāk nekā 2017. gada 1. ceturksnī. Laikam gan tas ir spilgtākais apliecinājums tam, ka Krievija, draudēdama attīstīt savas ostas, lai nav jāizmanto mūsējās, savus draudus sākusi īstenot.

No Latvijas ostām šā gada sākumā nosūtīti 13,5 miljonu tonnu kravu, kas ir par 20,3% mazāk nekā šajā laikā pērn. Nosūtīto kravu apjoma samazinājumu noteica ogļu iekraušanas kuģos apjoma kritums par 1,6 miljoniem tonnu jeb 26,9% un naftas produktu samazinājums par 2 miljoniem tonnu jeb 36,9%.

Iepriecina tas, ka palielinājusies mūsu pašu uzņēmumu eksporta rosība, lai gan tā vēl ne tuvu nespēj segt zūdošā transporta nestos zaudējumus. Palielinājies kuģos iekrautās labības un labības produktu apjoms – par 45,2% un kokmateriālu apjoms – par 31,9%. Attiecīgi par 4,6% un 17,8% pieaudzis apjoms nosūtītajām kravām konteineros un mobilajām kravām.

Ostās saņemto kravu apjoms pieauga par 33,2%. No kuģiem izkrauto kravu konteineros un mobilo kravu apjoms pieauga attiecīgi par 3,3% un 20,5%, bet naftas produktu izkraušanas apjoms – par 47%.

Rosību saglabā arī aviopārvadājumi, kuri kopējā apgrozījumā gan veido niecīgu daļu. Lidostā “Rīga” šā gada sākumā saņemti un no lidostas nosūtīti 6,2 tūkstoši tonnu kravu, kas ir par 33% vairāk nekā 2017. gada 1. ceturksnī.

Savukārt pasažieru skaits ostās un lidostā palielinās, turpretim sauszemes pārvadājumos samazinās.

2018. gada 1. ceturksnī sauszemes pasažieru transports pārvadāja 57,9 miljonus pasažieru, par 4,9% mazāk nekā pirms gada. Ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,2%), bet ar regulāras satiksmes autobusiem un ar pilsētu elektrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits samazinājās attiecīgi par 7,3% un 1,7%.

Ar prāmjiem Latvijas ostās iebrauca un no ostām izbrauca 207 tūkstoši pasažieru, kas ir par 15,7% vairāk nekā pirms gada. Savukārt ar kruīza kuģiem Rīgas pasažieru ostā iebrauca 3,3 tūkstoši pasažieru jeb par 84,7% vairāk nekā pagājušajā gadā attiecīgajā laika periodā.

Visbeidzot, lidostā “Rīga” ielidoja un no tās izlidoja 1,4 miljoni pasažieru, kas ir par 19,4% vairāk nekā pērnā gada 1. ceturksnī. Vai par to būtu jāpriecājas, to redzēsi gada beigās, vērtējot Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņas.

Tavs komentārs par rakstu: