• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Saeimas nama stūris no Katoļu ielas pusesSaeimā silti, politiķi nejūt, ka valstī jau iestājusies "finanšu ziema". Foto: Maxim Marusenko/Getty Images/Bloomberg

Latvijas valsts parāda augšanas dinamika: pusmiljards šogad, gandrīz miljards nākamgad

Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem 2019. gada augusta beigās valsts parāda nominālvērtībā bija 10,7 miljardi eiro, un kopš 2018. gada beigām valsts parāds ir audzis par 500 miljoniem eiro. Ja kādam tas liekas maz, piebildīšu: tā ir puse no galvaspilsētas gada budžeta vai mīnus 5% no valsts budžeta, kurā nepietiek naudas nedz likumā paredzētajām mediķu un partijnieku apsolītajām skolotāju algām, nedz jaunāko klašu skolnieciņu ēdināšanai. Ar 500 miljoniem tam visam pietiktu un vēl pāri paliktu.

Dzintars Zaļūksnis

Turklāt atgādināšu: šogad valsts nav papildus neko aizņēmusies. Tikai emitējusi obligācijas, it kā  pārstrukturējot tos pašus vecos parādus. Tikai šo manipulāciju dēļ šā gada beigās valsts parāds kopumā būšot 10,84 miljardu eiro jeb 34% no IKP (atsevišķi ārzemju avoti gan uzrāda mazliet lielākus skaitļus, bet lai nu paliek!). Patlaban valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru veido ārējais parāds, sasniedzot 85% no kopējā valsts parāda. Lielāko ārējā parāda daļu jeb 78% no valsts parāda kopējā apjoma veido tieši starptautiskajos finanšu tirgos emitētās obligācijas.

Un šādai emitēšanai un pārstrukturēšanai galu šobrīd neredz. Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā pārskatā par valsts parāda attīstības tendencēm 2019.-2022. gadā teikts, ka vēl pēc gada – 2020. gada nogalē – valsts parāds varētu palielināties līdz 11,65 miljardiem eiro jeb 35% no iekšzemes kopprodukta (KP). Ja vien prognozēs par IKP pieaugumu ir korektas. Tas ir vēl par 950 miljoniem vairāk nekā šā gada beigās.

Bet atbilstoši valsts parāda atmaksas grafikam no šā gada septembra līdz 2022. gada decembrim ir jāpārfinansē valsts parāda saistības aptuveni 3,3 miljardu eiro apmērā. Tātad 2021. un 2022. gadā kopumā būs jāatdod vismaz 2,35 miljardi eiro. Lielāko daļu no minētajā periodā pārfinansējamā parāda apjoma veido starptautiskajos finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas, kurām pienāks dzēšanas termiņš. Varat trīsreiz minēt, kā notiks obligāciju dzēšana! Tieši tā! – emitējot jaunas un par lielākām summām. To atzīst arī FM, kura valsts parāda pieaugumu nākamgad skaidro ar to, ka “2020. gadā būs jānodrošina aizņemšanās gan 2020. gada kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai – tajā skaitā eiroobligāciju dzēšanai 550 miljoni eiro 2020. gada beigās, gan 2021. gada sākumā plānotajai eiroobligāciju dzēšanai viena miljarda eiro apmērā”.

Tāda, lūk, ir Latvijas finansiālā situācija, par kuru no valdošajiem politikāņiem ik brīdi dzirdam, ka “viss ir kārtībā”. Uz šā fona arī FM solījums, ka “pēc 2020. un 2021. gadā plānotās parāda atmaksas valsts parāda apjoms 2021. gadā samazināsies un stabilizēsies attiecībā pret IKP, veidojot 32%”, neko nenozīmē, jo IKP absolūtos skaitļos palielināsies. Līdz ar to nav gaidāma arī valsts parāda sarukšana.

Tavs komentārs par rakstu: