• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Siguldas pilsdrupas un Vidzemes karteVai tiešām Vidzemē? Attēls no: latvia.travel.lv

«Latviskās identitātes» jautājumu pētniece izšķir par labu Vidzemei

Vidzemei, atšķirībā no pārējiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, nav vienas konkrētas senās tautas saknes, tā savā ziņā ir Latvijas mikromodelis ar dažādām tradīcijām. “Tiešām ir grūti noformulēt Vidzemes identitāti, jo liekas, ka tieši latviskās identitātes kodols, visticamāk, ir šeit, Vidzemē,” uzskata Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniski pētnieciskā centra pētniece Ieva Vītola. 

InfoTOP.lv, izmantojot Latvijas plašsaziņas līdzekļu materiālus   

Vidzemes nosaukums latviešu valodas apritē parādījies ap 15. gadsimtu – Vidzeme, Viduszeme, bet oficiālajā nomenklatūrā tā līdz pat Pirmajam pasaules karam ir Лифля́ндская губе́рния [Vidzemes guberņa], pirms tam Liivland, tātad Līvzeme, kas savulaik ir devusi nosaukumu ne tikai šim novadam, bet arī Livonijai. 

No visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem Vidzemei tās identitāte, iespējams, ir vissarežģītāk aprakstāmā. Pārējos novados ir seno tautu saknes – Kurzemei kurši, Zemgalei sēļi, Latgalei latgaļi. 

Vidzemei šādas vienas saknes īsti nav, taču tajā saskatāmi visi pārējie seno tautu elementi. Ir Vidzemes lībiskie apgabali, kur redzamas lībiešu, somugru pēdas. Ir Vidzemes centrālā daļa, kur valodas izloksnes ir ārkārtīgi līdzīgas Zemgales izloksnēm. Vidzemei ir arī latgalisko vēsmu daļa – Gulbene, Alūksne. 

Vītola norāda, ka Vidzeme savā ziņā ir Latvijas mikromodelis, jo tā ir gan Latvijas karoga dzimtene, gan Dziesmu svētku tradīcijas aizsācēja, Vidzeme var lepoties arī ar augstāko kalnu, garāko Latvijas upi, jūras piekrasti, mežiem un purviem. No šīm premisām viņa izdara secinājumu, ka “faktiski latviskais kodols ir Vidzemē”.

Tavs komentārs par rakstu: