• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Solīds kungs ar lietussargu iet pret vējuUzņēmējdarbība Latvijā. Nepolitiskais variants. Attēls no: anecdote.com

Lielākā daļa uzņēmēju neapmierināta ar biznesa vidi, gandrīz visi – ar nodokļu slogu

Ir divas kategorijas nodokļu maksātāju. Latvijā iegājies, ka cienījamākā no tām ir valsts pārvaldē strādājošie, kuri savu darba samaksu saņem no valsts budžeta, pēc tam daļu no šīs summas budžetam atmaksājot atpakaļ. Jebkurā gadījumā šajā procesā notiek budžeta naudas tērēšana.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv   

Otra, Latvijā mazāk cienījama daļa vispirms saražo pievienoto vērtību preces vai pakalpojuma veidā, uztur sevi, savu ģimeni un savus darbiniekus, bet valsts budžetā iemaksā nodokļus, kas radušies “ne no kurienes”. Šajā procesā notiek nodokļu ģenerēšana.

Laba valsts pārvalde cita starpā nozīmē arī to, ka uzņēmējiem tiek radīti vairāk vai mazāk optimāli apstākļi nodokļu “ražošanai”. Bet samērīgam nodokļu slogam jābūt tādam, lai to maksātājs nejustos piekrāpts, t.i., viņš labprātīgi atdotu valstij samērīgu daļu savu ienākumu, saprotot, ka valsts tos tērēs visas sabiedrības labā.   

Vai šādā aspektā Latvijā valsts pārvaldi varam vērtēt kā “labu”? Daudzi par šādu jautājumu smīkņās vai pat atklāti ņirgs – un nupat pirmo reizi tapušais Turības Biznesa indekss apliecina, ka šādai attieksmei diemžēl ir nopietns pamats.

Šajā pētījumā iegūtie dati, godīgi sakot, ir šausmīgi: 61% uzņēmēju uzņēmējdarbības vidi Latvijā uzskata par sliktu, tostarp katrs devītais (13%) – par ļoti sliktu, bet katrs otrais (48%) – par drīzāk sliktu! 90% Latvijā strādājošo uzņēmēju maksājamo nodokļu apjomu uzskata par pārlieku augstu, tostarp vairāk nekā puse (54%) norāda, ka tas ir “krietni par augstu”! Pozitīvāk uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtējot mazie uzņēmumi, kuru vidū par drīzāk labu to uzskata 38 %, turpretim starp lielo uzņēmumu pārstāvjiem katrs piektais (20%) to uzskata par ļoti sliktu.

Starp atsevišķām nozarēm uzņēmējdarbības vidi vispozitīvāk vērtē tirgotāji (kāpēc gan es par to nebrīnos?), kuru vidū par drīzāk labu to uzskata 41%, bet par ļoti labu – 2%. Turpretim visnegatīvāk situāciju vērtē ražotāji, kuru vidū uzņēmējdarbības vidi valstī kā ļoti sliktu vērtē 15%.

Vērtējums atšķiras arī teritoriāli: vispozitīvākā attieksme ir Kurzemes uzņēmējiem, kuru vidū to par drīzāk labu uzskata 44%, bet visnegatīvākā – Latgales uzņēmējiem, kur katrs piektais (19%) uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē kā ļoti sliktu.

Paužot viedokli par nomaksājamo nodokļu apjomu, vien 8% uzņēmēju (starp tiem salīdzinoši augsts ir lielo un vidējo uzņēmumu pārstāvju īpatsvars) norādījuši, ka nodokļu apjoms Latvijā ir “tik, cik vajag”, bet 1% aptaujāto pat atzinuši, ka tas esot par mazu.

Līdzīgi kā iedzīvotājiem kopumā, arī uzņēmējiem netīkamākais ir nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) – 47% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka esošā NĪN likme ir krietni par augstu. 37% uzņēmēju par pārāk augstām uzskata valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes krietni par augstām uzskata 29% uzņēmēju.

Lai arī aprēķināts pirmo reizi, “Turības Biznesa indekss”, šķiet, varētu kļūt par visai atzīstamu situācijas atspoguļojumu. Vismaz šoreiz iegūtie dati korelē gan ar citām aptaujām, gan ar reāli domājoša cilvēka empīrisko pieredzi. Pieņemu, ka troikas koalīcija, kura šogad ir īstenojusi “nodokļu reformu”, man nepiekritīs.  

Tavs komentārs par rakstu: