• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Pusmūža celtnieks ar jaunu sievietiKā jau es teicu, jaunkundz, paēdušais neēdušo nekas nesapratīs. Ilustratīvs foto: Getty Images

Lielākie «aplokšņu kaitnieki» esot mazkvalificēti pusmūža celtnieki un pārdevēji

Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis “algas nodokļa plaisas” pētījumu, atbilstoši kuram par biežākajiem “aplokšņu algu saņēmējiem” pasludināti mazkvalificēti pirmspensijas  cilvēki, kuri strādā tirdzniecības un būvniecības jomā.

VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā skaidro, ka, “par nožēlu, Latvijā joprojām tiek maksātas aplokšņu algas”, tomēr situācijā esot vērojami uzlabojumi. 2017. gadā nedeklarētās darba algas īpatsvars bijis 19,9%, un tas esot samazinājums par 1,7%, salīdzinot ar 2016. gadu. Nedeklarētās darba algas kosumma pērn bijusi 927 miljoni eiro.

Pelēkā vērsa uzmanību, ka nozares, kas rada lielākos zaudējumus, pēdējos gados nemainās, proti, neliešu saraksta augšgalā aizvien ir tirdzniecība, būvniecība un kravu pārvadājumi. Šajās jomās nesamaksāto nodokļu apmērs valsts budžetā esot attiecīgi 159,2 miljoni, 63,4 miljoni un 57,6 miljoni eiro.

Nākamjās vietās “kaitnieku” topā ir kokapstrāde ar nesamaksāto nodokļu īpatsvaru 31,9 miljoni eiro, informācijas tehnoloģiju nozare ar 22,8 miljoniem eiro, nekustamo īpašumu nozare ar 22,2 miljoniem eiro, ēdināšanas nozare ar 19,6 miljoniem eiro un lauksaimniecība ar 19,1 miljonu eiro.

Taču situācija uzlabojoties, uzskata Pelēkā, kā labo piemēru minot būvniecības nozari, kurā pērn bijis vērojams vislielākais plaisas samazinājums, proti, par 2,33%. Liela loma tajā esot pašas nozares vēlmei sakārtoties, proti, sakārtot savu konkurenci starp uzņēmumiem un sadarbība ar VID. Iespējas slēpt ienākumus un manipulēt ar izejvielu cenām šajā nozarē esot lielas. Pozitīvā tendence gan esot tikai sākums, jo VID sagaida lielas pārmaiņas šajā nozarē, piemēram, brīdī, kad tajā tiks ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite.

Kā pozitīvu piemēru Pelēkā minēja arī ēdināšanas nozari, kurā tāpat vērojams plaisas samazinājums. Nozare iniciējusi ģenerālvienošanās noslēgšanu, kas vērtējams ļoti pozitīvi.

VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja norādīja, ka nemainās arī aplokšņu algas saņēmēja jeb lielākā “kaitnieka” profils – proti, tas ir teju katrs piektais darba ņēmējs, pirmspensijas vecuma cilvēks un mazāk kvalificēta darba veicējs, kuram, iespējams, pietrūkst informācijas par savām tiesībām, viņš nav drošs stāties pretī darba devējam vai baidās par aplokšņu algas saņemšanu paziņot VID.

Pastāvot stereotips, ka vislielākais darba ņēmēju skaits, kas saņem aplokšņu algas, ir Latgalē, tomēr tā neesot: lielākais “aplokšņu kaitnieku” īpatsvars esot Rīgā. Ārpus Rīgas, kur uzņēmēju loks ir šaurāks, arī informācija par šādiem gadījumiem līdz VID nonākot ātrāk, pauž Pelēkā.

Vecuma grupā 18-42 gadi šobrīd esot 413 000 sociāli apdrošināti darba ņēmēji, no kuriem 99 tūkstošiem pastāvot aplokšņu algu risks. Kā aplokšņu algu avotus Pelēkā min nereģistrētu saimniecisko darbību, fiktīvus darījumus ar PVN un oficiāli neuzrādītus ieņēmumus.

Lai risinātu problēmu, VID uzrunājis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), lai tā palīdzētu uzrunāt darba ņēmējus, starp kuriem, iespējams, ir daļa potenciālo aplokšņu algu ņēmēji. VSAA direktore Inese Šmitiņa informē par aģentūras informatīvo kampaņu par sociālo apdrošināšanu. Kampaņas laikā ar Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) starpniecību tiks izsūtītas personalizētas vēstules daļai iedzīvotāju par viņu 2017. gada sociālās apdrošināšanas iemaksām un stāžu, un to ietekmi uz nākotnes vecuma pensijas apmēru. Cilvēku loks, kam tiks izsūtītas vēstules ir personas, kuras uzsākušas darba gaitas kopš 1996. gada vai vēlāk, ir vecumā no 18 līdz 42 gadiem un par kurām darba devēji pērn deklarējuši sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz vienu mēnesi.

Vēstules netiks sūtītas mikrouzņēmumos nodarbinātajiem. VID norāda, ka valstī pašlaik ir 75 000 cilvēku, kas strādā mikrouzņēmuma nodokļa režīmā, no kuriem teju 50 000 strādā tikai uzņēmumos, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa režīmā, kas ir pati neaizsargātākā grupa, jo iemaksas ir ļoti niecīgas.

“Secinām, ka cilvēki īsti neizprot šos jautājumus vai nav motivēti par tiem interesēties. Vēlamies uzrunāt tieši jaunos cilvēkus, jo tie šobrīd ienāk pilnīgi citā sistēmā,” teic Šmitiņa un atgādina, ka paziņojumos izsūtīto informāciju var aplūkot arī tie cilvēki, kas šos paziņojumus nesaņems, to izdarot portālā Latvija.lv. Pērn šādām izziņām bijuši 226 000 skatījumi, un, lielākoties par šādu informāciju interesējas cilvēki pirmspensijas vecumā.

Tavs komentārs par rakstu: