• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Boriss Džonsons un Urzula fon LeienaBorisa Džonsona "uff" un Urzulas fon der Leienas "uff" šoreiz skan jūtami dažādi. Foto: PA

Lielbritānijai ir cerība saņemt itin «piemīlīgu» «Breksitu»

Ekscentriskā izskata, bet pragmatiskas uzvedības Boriss Džonsons (Boris Johnson) visumā konservatīvajā Lielbritānijā kļuva par premjerministru, kad viņa priekšgājēja Terēza Meja (Theresa May) Breksita (Brexit) kontekstā nespēja tikt galā ne tik daudz ar Eiropas Savienību (ES), kurai, brituprāt, bija jāpieņem viss, ko Apvienotā Karaliste piedāvāja/prasīja, bet ar pašu Miglainās Albionas parlamentu.

Pēteris Kurpnieks, īpaši infoTOP.lv

Tagad kļuvis acīmredzams, ka Džonsons britu drednautu ir aizvadījis pāri rifiem un sēkļiem, kuri izrādījās liktenīgi Mejai. Tiesa, palicis vēl pēdējais balsojums Lielbritānijas parlamentā. Nedomāju, ka tas būs viegls, bet Džonsonam ir arī tāda īpatnība, ka viņa frizūrai daži sirmi mati nekaitēs. Par Eiroparlamenta balsojumu nav gandrīz nekādu šaubu: lai arī taisnība Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai (Ursula von der Leyen), ka Breksists bez vienošanās Apvienotajai Karalistei būtu daudz nepatīkamāks kā ES, eirodeputāti šajā ziņā ir daudz nervozāki, jo nespēj tā īsti formulēt katrs savas nacionālās intereses.

Lai nu kā, Eiropas Komisija informē, ka pēc ilgām un šķietami neauglīgām sarunām ES un AK beidzot ir saskaņojušas tirdzniecības vienošanos, kas stāsies spēkā pēc tam, kad Lielbritānija būs pilnībā atstājusi ES. Tātad – no 2021. gada 1. janvāra, kad oficiāli beidzas t.s. pārejas periods.

Vēlreiz atgādinu – šī 2000 lappušu apjomīgā vienošanās vēl formāli jāapstiprina diviem parlamentiem, taču šī formalitāte nav jānokārto akurāt pēdējā nedēļā pirms jaunā gada.      

Briti gan grib kalt dzelzi kamēr karsts, savā parlamentā to grasās izskatīt vēl šogad, sasaucot ārkārtas sēdi, lai deputāti varētu paust savu nostāju par tirdzniecības vienošanos. “Sky News” vēsta, ka britu parlamenta sēde par vienošanās apstiprināšanu varētu tikt sasaukta 30. decembrī. Tā ka Džonsonam gaidāma saspringta gada nogale, jo, kā ziņo “Reuters”, pēdējo 48 stundu laikā Londona piekrita ievērojamiem kompromisiem, kuri noteikti nebūs pa prātam cēlajiem lordiem un lēdijām. Sevišķi lielu neapmierinātību varētu raisīt tas, ka Džonsona delegācijai nav izdevies panākt Lielbritānijas suverenitāti vairākās būtiskās zvejas zonās. Tajās arī turpmāk rūpniecisko zveju varēs veikt vairāku citu [ES] valstu kuģi.

Tāpēc fon der Leienas “Mēs beidzot esam nonākuši pie vienošanās,” un britu valdības pārstāvja “Vienošanās ir panākta,” lai arī semantiski skan ļoti līdzīgi, tonalitātes ziņā varētu būt gandrīz pretēji izteikumi. Džonsona valdība braši ziņo, ka “šī vienošanās ir lielākā divpusējā tirdzniecības vienošanās, kādu parakstījusi katra no pusēm, un tā aptver tirdzniecību, kuras apmērs 2019. gadā bija 668 miljardi sterliņu mārciņu,” un “tas nozīmē, ka 2021. gada 1. janvārī mums būs pilnīga politiskā un ekonomiskā neatkarība”, tomēr šie argumenti var izrādīties nepietiekami Apvienotās Karalistes parlamentāriešiem Temzas krastos 30. decembrī.

Tavs komentārs par rakstu: