• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Lietuvas kareivis Nacionālajā kiberdrošības centrā.Lietuvas kareivis Nacionālajā kiberdrošības centrā. Foto no: alkas.lt

Lietuva uzņemas iniciatīvu Eiropas kiberdrošības jomā, Latvija nepiedalās

Lietuva, kura jau ilgāku laiku Baltijas valstu priekšējās līnijās “cīnās” pret Krievijas “hibrīdajiem un citiem” draudiem, uzņēmusies iniciatīvu un gādājusi par jaunas Eiropas mēroga aizsardzības struktūras izveidošanu. Latvija šajā projektā pagaidām nav iesaistījusies.

Deviņas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pēc Lietuvas iniciatīvas vienojušās kopīgi izveidot ES kiberdrošības ātrās reaģēšanas spēkus.Kā paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis (Raimundas Karoblis), vienošanos par šādas struktūras izveidi 25. jūnijā Luksemburgā parakstīs Lietuva, Igaunija, Horvātija, Nīderlande un Rumānija, bet Francija, Spānija, Polija un Somija oficiāli pievienosies tām līdz šā gada beigām. Ar novērotāja tiesībām projektā piedalīsies vēl četras valstis – Beļģija, Grieķija, Slovēnija un Vācija.

“Mērķis ir izveidot ES kiberdrošības ātrās reaģēšanas spēkus ar pusgadu ilgu rotācijas periodu,” Karoblis sacījis ziņu aģentūrai BNS.Pēc ministra teiktā, šādas komandas varētu palīdzēt dalībvalstīm lielu kiberincidentu gadījumā.Ar ES institūcijām tiks apspriesta iespēja šim projektam piesaistīt ES budžeta līdzekļus tehnikas un programmatūras iegādei.Rotācijas grafiku paredzēts apstiprināt nākamgad, bet jau šogad Lietuvas nacionālajās mācībās tiks iekļauts ES spēku prototips, norādījis Karoblis.

Lietuva pēdējo gadu laikā nostiprinājusi savu kiberaizsardzības potenciālu. Kā atzīst Lietuvas izlūkdienesti, lielākā daļa naidīgo aktivitāšu kibertelpā saistīta ar Krieviju. Šī darbība lielākoties vērsta pret Lietuvas valsts institūcijām un enerģētikas nozari.

Kiberdrošības ātrās reaģēšanas spēki ir viens no pirmajiem projektiem, kas uzsākti saistībā ar pērn parakstīto ES aizsardzības sadarbības paktu.

Lietuva ilgus gadus skeptiski vērtēja ES militāro sadarbību, baidoties, ka tā varētu dublēt NATO un samazināt ASV lomu Eiropā. Taču ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) kritiskā attieksme pret aliansi un Lielbritānijas lēmums izstāties no ES pamudināja Lietuvu mainīt šo nostāju.

Prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) savā gadskārtējā ziņojumā Seimam izteicās, ka Lietuvai nebūtu jābaidās atrasties ES integrācijas priekšgalā. “Tikai apvienojot spēkus militārās, enerģētiskās, ekonomiskās un kiberdrošības jomā, mēs jutīsimies stipri,” viņa uzsvēra.

Tavs komentārs par rakstu: