• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Foto: Evija Trifanova/LETA

LM: Ja Eiropa ieviesīs ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, bez darba var palikt daudzi Latvijas iedzīvotāji

LETA

Ja no Eiropas Savienības (ES) puses pret Krieviju tiks ieviestas ekonomiskās sankcijas, bez darba var palikt daudzi Latvijas iedzīvotāji - īpašam riskam varētu tikt pakļauti dzelzceļa un zivju pārstrādes nozarēs nodarbinātie, aģentūra LETA uzzināja Labklājības ministrijā (LM).

Pēc LM un Ekonomikas ministrijas prognozēm, riska grupā nonāktu mazkvalificēts darbaspēks un cilvēki bez valsts valodas zināšanām.

LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme sacīja, ka īpašas bažas ir par VAS "Latvijas Dzelzceļš", kas ir pilnībā atkarīga no Krievijas tirgus. "Citām nozarēm, piemēram, zivrūpniecībai, ir citi tirgi, bet dzelzceļu nekur neaiznesīs," izteicās LM valsts sekretāre.

Cik cilvēku varētu palikt bez darba, LM neatklāj, tomēr šādi aprēķini ir un tie iesniegti valdībā. "Mēs jau esam iesnieguši plānu, tas ir slepens, vienā paketē ar Ukrainas sankcijām. Ja būs nepieciešamība, viss ir aprēķināts un viss ir izdarīts," teica Jaunzeme.

Plāns lielākoties paredz atbalstu mazkvalificētiem darbiniekiem, iesaistot viņus pagaidu sabiedriskajos darbos, atklāja LM pārstāve. Varētu tikt nodrošinātas arī valsts valodas apmācības.

Kā ziņots, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) 25.martā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka gadījumā, ja Krievijas un Ukrainas konflikta eskalācija turpināsies, ES pret Krieviju ieviesīs sankciju trešo posmu. Tās būs ekonomiska rakstura sankcijas, kas varēs skart četras jomas - ieroču tirdzniecību, enerģētiku, tirdzniecību un finanšu sektoru, izteicās premjerministre, piebilstot, ka "tagad, protams, viss atkarīgs no Krievijas".

Viņa atzina, ka neviena Eiropas valsts nevar mierīgi noraudzīties, kā Krievijas karaspēks ieiet svešā teritorijā. "No otras puses, mēs jau valdībā izskatījām konkrētus iespējamos tautsaimniecības riskus. Protams, es runāju arī Eiropas Padomē par šiem iespējamiem riskiem. Vissarežģītākais mums ir enerģētikas jautājums. Par to esmu informējusi arī ES. Ja līdz tam aizies, tad mums zināms atbalsts no ES, iespējams, būs nepieciešams," atzina Straujuma. Viņa gan piebilda, ka ES paredzēto ekonomisko sankciju blokā ir vairāki posmi un pirmais nebūt nav enerģētika.

"Protams, ir problēmas arī ar tirdzniecību. Šobrīd, vēl neieviešot nekādus pasākumus ne no ES, ne Krievijas puses, mūsu rūpniecība jau izjūt [konflikta sekas], tāpēc ka Krievijas rubļa vērtība ir kritusi, un arī Ukrainā vairs nenotiek tāda tirdzniecība, kāda bija agrāk. Līdz ar to nelieli ierobežojumi mūsu uzņēmējiem ir, bet, kā jau redzējām 2008.gadā, mūsu uzņēmēji ļoti ātri atrada sev citus noieta tirgus," atgāgināja Straujuma.

Ministru prezidente konkretizēja, ka pārtikas uzņēmumi, piemēram, zivrūpniecības nozare, kuras eksporta tirgu 20% apmērā nodrošina Krievija, jau ir sākusi "skatīties uz citiem tirgiem perspektīvā". "Līdz ar to, iespējams, ka mūsu rūpniecībai būs jāpārorientējas pat ne sankciju dēļ, bet vienkārši tāpēc, ka ekonomiskā situācija ir tāda," rezumēja premjerministre.

Tavs komentārs par rakstu: