• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Krievijas karodziņš vājā vējāNe īsta vēja, ne īsti karoga. Foto: LETA

LU pētnieks: nevajadzētu pārspīlēt «Krievijas propagandas spēku»

Baltijas valstu sabiedrībās aizvien mazāk Krieviju uztver kā militāru apdraudējumu, turklāt iestājies arī "atslābums" sabiedriskajā domā attiecībā uz Krievijas-Ukrainas konfliktu, secināts pētījumā "Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciāls". Par to stāsta Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

InfoTOP.lv, izmantojot LETA materiālus

Vienlaikus redzams, ka cilvēki nav noskaņoti par labu sankciju mīkstināšanai pret Krieviju, uzsver Kaprāns. Diezgan ievērojami esot palielinājies to respondentu skaits, kas atbalsta pašreizējās sankcijas. Tomēr, taujāts par iespējamo Kremļa ietekmi uz sabiedrisko domu Baltijas valstīs, pētnieks norādīja, ka, raugoties uz sabiedrības atbalstu sankcijām, nevar runāt par izteiktu un tiešu Kremļa ietekmi. Pētot, kurā pusē attiecībā uz Krievijas-Ukrainas konfliktu Baltijas valstu iedzīvotāji nostājas, atklājies, ka dominējošā daļa izvēlas vidējo pozīciju – uzvelt atbildību abām divām pusēm. Pēdējo četru gadu laikā šāda attieksme ir nostiprinājusies visās valstīs, stāsta Kaprāns.

Pētot katru Baltijas valsti atsevišķi, secināts, ka sabiedriskā doma Latvijā, Igaunijā un Lietuvā tomēr atšķiras. "Igaunijā redzam spēcīgāku pretstāvi, dominējošā vairākuma viedokli, kas ir izteikti antikremliski noskaņots, un tikpat stipru mazākuma grupas viedokli. Lietuvā sabiedrībā nav redzama pretstāve attiecībā uz šiem jūtīgajiem notikumiem, redzam drīzāk mērenākas pozīcijas. Tomēr izteikti dominē antikremliskas pozīcijas, bet tās ir mērenākas," pauž Krapāns.

Savukārt Latvijā sabiedriskajā domā esot lielāka viedokļu dažādība. "Antikremliskais konsenss sabiedrībā ir par kārtu vājāks nekā Igaunijā. Līdz ar to varam runāt par dažādam sabiedrības grupām, kurai katrai ir savs viedoklis – kategorisks, mazāk kategorisks un mērenāks. Un tur nevienai nav izteikti dominējošs statuss," stāsta pētnieks.

Komentējot pētījumu, Kaprāns atzīst, ka rodas jautājums, vai bieži vien netiek pārspīlēta Kremļa mediju ietekme: "Iespējams, ir citi faktori, proti, ārpus medijiem eksistējoši, kuri ir vienlīdz svarīgi, ja ne svarīgāki, kas palīdz uzturēt atbalstu vienai vai otrai pozīcijai. Mēs bieži vien pārspīlējam mediju nozīmi, un tas nozīmē, ka mēs arī primitivizējam savus stratēģiju cīņā ar kremļa propagandu."

Pētījums veikts šī gada janvārī, izmantojot tiešās intervijas, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Iedzīvotāju aptaujas mērķis bija noskaidrot Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciālu.

Tavs komentārs par rakstu: