• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
NMPD brigāde gatavojas izbraukumamPar ja "ātrie" gribētu, viņi bieži vien vairs nevar steigties palīgā. Ilustratīvs foto: LETA

LVSADA: «ātrā» palīdzība vairs nav pietiekami ātra

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības  (LVSADA) padome atbilstoši Darba strīdu likuma 13. un 14. pantam ir nolēmusi sākt kolektīvo interešu strīda procedūru un iesniegt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadībai strīda prasību – NMPD Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos nemazināt diennakts brigāžu skaitu.

Satversmes 111. pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Līdz ar to veselības aprūpes pieejamība un kvalitātes nodrošināšana ir viena no galvenajām valsts pārvaldes funkcijām, bet neatliekamā medicīniskā palīdzība ir neatņemams cilvēktiesību elements.

Turpretim NMPD vadībās veiktās reformas izraisījušas lavīnveida efektu, kā rezultātā neatliekamās palīdzības gaidīšana kļuvusi ilgāka – it īpaši reģionos. Tas izraisa pastāvīgus konfliktus starp mediķiem un pacientiem, taču mediķi apzinās, ka diennakts brigāžu samazinātā skaita dēļ problēma šobrīd nav efektīvi risināma.

Brigāžu samazināšana, likvidējot pilnvērtīgu nakts maiņu, radījusi nevajadzīgas grūtības arī NMPD darbiniekiem. Pēc plkst. 22.00 daudziem neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs nodarbinātajiem nav iespējas nokļūt mājas, jo vairs nekursē sabiedriskais transports, tāpēc viņi ir spiesti nakšņot darba vietā.

LVSADA šos jautājumus ir pārrunājusi ar NMPD vadību, bet risinājums diemžēl nav atrasts. Tāpēc LVSADA padome ir pieņēmusi lēmumu par kolektīvā interešu strīda procedūras sākšanu.

Saskaņā ar Darba strīdu likumu kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem, darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.

Likumā teikts, ka, rodoties kolektīva interešu strīdam pamatam, kolektīva interešu strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības. Kolektīva interešu strīda otra puse, kura saņēmusi iesniegumu, to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstveidā paziņo iesnieguma iesniedzējam savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, kolektīvs interešu strīds izšķirams izlīgšanas komisijā.

Izlīgšanas komisiju izveido kolektīva tiesību strīda puses, pilnvarojot vienādu skaitu pārstāvju. Strīda gadījumā puses raksta domstarpību protokolu un iesniedz to izlīgšanas komisijai. Izlīgšanas komisija izskata minēto protokolu un pēc protokola saņemšanas pieņem lēmumu. Ja kolektīva interešu strīda puses par to vienojas, izlīgšanas komisija kolektīvu interešu strīdu var izšķirt un lēmumu pieņemt arī pēc šajā daļā minētā termiņa izbeigšanās.

Savukārt, ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās, kolektīvu interešu strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, kolektīvs interešu strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.

Tavs komentārs par rakstu: