• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ukrainas karogi uz Gaujas tiltaGaujas tilts Siguldā. Vai varbūt Kijevā? Publicitātes foto

Mācieties ukraiņu valodu!

Tas, kas pašlaik notiek Latvijā, ir grūti vērtējams ar racionālu prātu. Ja vēl pirms gada kāds būtu apgalvojis, ka drīz Rīgas ielās dzelteni zilie toņi nomāks sarkanbaltsarkanos, bet valsts valodas – latviešu – vietā nāksies ar skubu mācīties nevis angļu, bet gan ukraiņu valodu – vienkārši tāpēc, ka šajā valodā tiks izplatīta – manā Latvijā! – visplašākā pieejamā informācija, es noteikti būtu grozījis pirkstu pie deniņiem.      

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Un pēkšņi tā ir realitāte. Pat trakāk! Ja es tagad mēģinu pret to iebilst, mani kaunina. Man esot jāpieņem, ka Latvija ir Ukraina un latvietis ir ukrainis. Turklāt šī paradigmas maiņa notikusi tādos tempos, ka ne atjēgties. Labais tonis tagad prasa publiski lamāties nešpetniem vārdiem. Ja tu to nedarīsi, nebūsi savējais. Nebūsi latvietis?

Skaidrs, ka šo procesu pastiprina arī Saeimas deputāti, kuriem nu bezmaz vienīgais pašapliecināšanas veids ir ukrainiskais izšūtais krekls (вишиванка), naids pret moskaļiem un – ļoti vēlams – no ūsām pilošs borščs. Taču tas viss, protams, ir personiskas izpausmes. Kurām prasās politisks turpinājums.

Tāpēc nebrīnīsimies, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Un vēl jo mazāk brīnīsimies, ka šie grozījumi patiesībā maz saistīti ar reālu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstu, jo paredz tā sauktajiem sabiedriskajiem medijiem (kuri tādi, protams nav nedz pēc finansējuma modeļa nedz izgatavotā produkta) atļaut saražoto saturu nodot komercmedijiem un pielāgot mazākumtautību valodās!

Izsakoties latviski, parlamentārieši liek valsts finansētajiem medijiem ražot saturu ukrainiski (nebūsim naivi – tieši to šobrīd nozīmē eifēmisms mazākumtautību valodas) un par tīru velti dot to komercmedijiem, kuri gadu gadiem solīt sola palīdzēt ar informācijas izplatīšanu ne-valsts valodā, tak tālāk par solījumiem nav tikuši.

Nepārprotiet, man nekas nav pretī, ja gan privātā, gan valsts līmenī tiek atbalstīti ukraiņi. Viņiem klājas smagi. Taču kaut kur ir jānovelk robeža! Un, manuprāt, loģiski to būtu novilkt tur, kur atrodas mūsu valsts simboli un mūsu valsts pamati – karogs, himna, pilsonība, valsts valoda.

Esmu gatavs gādāt, lai ukraiņu bēgļi še justos maksimāli komfortabli. Taču neprasiet, lai Latvija kļūtu ukrainiska. Tas ir kompromiss, uz ko nevienam normālam latvietim nav jābūt gatavam. Vienkārši tāpēc, ka te ir un paliek LATVIJA.

Vai paliek?

Tavs komentārs par rakstu: