• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Slimnieku kopēja balsta pacientiMums visiem vajadzīgs savstarpējs atbalsts. Foto no: allnursingschools.com

Mediķu obligāto klaušu atcelšana vājinās verdzības sistēmu Latvijā

Veselības aprūpes nozarē mūsu valstī šobrīd algu līmenis ir visnožēlojamākais. Medmāsu vidējā mēnešalga pēc nodokļu nomaksas (neto) un ieskaitot prēmijas ir 450 eiro, lielās slimnīcās – 500 eiro. Sanitārs un slimnieku kopējs neatkarīgi no iestādes, kurā viņš strādā, saņem vidēji 350 eiro.

Dzintars Zaļūksnis 

Šādi dati atklāti interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” organizētajā Latvijas algu un atlīdzību pētījumā, kurā iegūta informācija no vairāk nekā 17 000 respondentu. Atbilstoši šim pētījumam par sanitāru un slimnieku kopēju mazāk saņem tikai apkopējas un aukles, kurām, būsim godīgi, ir iespēja strādāt arī vairākās vietās. Savukārt kvalificētas medicīnas māsas zemo algu ziņā “konkurē” ar viesnīcu apkalpojošo personālu un pārdevējiem.   

Vai kāds vispār atceras, kad valdošās koalīcijas politiķi pēdējo reizi paaugstināja algas veselības nozares darbiniekiem? Ja neskaita  tos gadījumus, kad māsiņu un sanitāru algas cēlās līdz ar minimālās algas likmes paaugstināšanu. Tikmēr pacienti – sevišķi Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā jeb Stradiņos – jau pat vairs nesūdzas par katastrofālo pakalpojumu kvalitātes nogāšanos zemāk par grīdlīsti. Tās ir tiešas sekas veselības aprūpes kadru ilgstošajai turēšanai bada maizē

Tomēr mediķiem nav viegli panākt, lai viņos ieklausās: “parastas” akcijas “izkūp gaisā”, savukārt radikālāki paņēmieni vissāpīgāk skars nevis tos, kas šo situāciju ir izraisījuši – valdošās koalīcijas politiķus, kuri sev arī veselības aprūpē ir nodrošinājuši komunistiem raksturību “izņēmuma stāvokli”, ārpus rindas apkalpošanu un VIP palātas,–, bet vienkāršos pilsoņus, kuriem jau tāpat nenākas viegli.

Acīmredzot apzinoties, cik nepatīkamas sekas tas var izraisīt, arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nekādi nespēj izšķirties par veselības nozares darbinieku vienlaicīgu atteikšanos strādāt tā saukto “pagarināto normālo darba laiku” (PNDL) jeb, latviešu valodā tulkojot, politiķu izgudrotās obligātās klaušas mediķiem. Nu, vispārējas vergošanas apstākļos arī obligātas klaušas nav nekas ārkārtējs, vai ne?

LVSADA ir “atkārtoti aicinājusi likumdevēju veikt pakāpenisku PNDL samazināšanu, vienlaikus paredzot darba algas paaugstināšanu un paaugstinātas likmes ieviešanu par darbu PNDL ietvaros”. Arī tiesībsargs ir atkārtoti nācis klajā ar iniciatīvu veikt grozījumus Ārstniecības likumā, lai pakāpeniski atteiktos no PNDL. Diemžēl konkrētu rezultātu joprojām nav, tāpēc tiesībsargs gatavojot attiecīgu prasību iesniegšanai Satversmes tiesā.

Piedāvājot “pārdomātā veidā panāktu labvēlīgu jautājuma risinājumu”, LVSADA padome 21. martā nolēma: “1) aicināt arodorganizācijas un Latvijas Māsu asociāciju apsvērt ideju par atteikšanos strādāt PNDL ar 01.06.2017, ja netiek paaugstināta darba samaksa un noteikta paaugstināta piemaksa par darbu PNDL ietvaros jau šogad; 2) pieņemt rezolūciju par situāciju veselības aprūpē un aicināt LBAS padomi 22.03.2017 to atbalstīt; 3) jautājumu par vienlaicīgu atteikšanos strādāt PNDL atkārtoti izskatīt 18.04.2017.”

Minētajai rezolūcijai beidzot bija nosacīts rezultāts: Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzaicināja LVSADA vadības pārstāvjus uz tikšanos, kuras laikā, kā izriet no LVSADA izplatītās informācijas, “piedaloties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai, tika uzklausīts LVSADA viedoklis par to, kas steidzami jāpaveic, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē. Diskusijas rezultātā tikšanās dalībnieki vienojās, ka par konkrētu tālāko rīcību jālemj Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 3. maijā. Uz sēdi tiks uzaicināti LVSADA pārstāvji, lai kopīgi izskatītu iespēju steidzamības kārtā virzīt apstiprināšanai Saeimā grozījumus Ārstniecības likuma 53.1 pantā, kas paredz jau šogad ar 1. jūliju uzsākt PNDL samazināšanu, vienlaikus ieviešot paaugstinātu koeficientu par darbu PNDL ietvaros.”

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzskata, ka arodbiedrība beidzot ir sadzirdēta: “Sarunas ir sākušās konstruktīvi, tomēr rakstisku garantiju vēlamajam rezultātam vēl nav. Tāpēc visiem kopā jāpalīdz atbildīgajām personām saprast, ka birokrātiskas rotaļas un laika vilkšana neies cauri.”

Vai tā tiešām ir? Par to varēsim pārliecināties jau pavisam drīz, jau pirms pašvaldību vēlēšanām. Ja valdošās koalīcijas partiju – Zaļo uz zemnieku savienības, “Vienotības” un pašpasludinātās nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķi turpinās muldēt un staipīt gumiju, novilcinot laiku, tas nozīmēs, ka nekas nav mainījies un šo dāmu un kungu vadībā nemainīsies nekad. Bet tad arī mums, pacientiem, būs iespēja izdarīt “mazo brīdinājumu” pašvaldību vēlēšanās, ignorējot varas partijas tikpat konsekventi, kā tās ignorē sabiedrības veselības problēmas.

“Pēdējo brīdinājumu” būs iespēja izteikt 13. Saeimas vēlēšanās. Ja, protams, pilsoņiem pašiem rūp sava un tuvinieku veselība.   

Tavs komentārs par rakstu: