• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Simpsons lasa GDPR instrukcijuTieslietu ministrija mūs visus ir pataisījusi par "mazliet Simpsoniem". Attēls: FOX Studios via VOX

Mēs esam ilgi baidīti ar GDPR, nu tā ir sākusi darboties

Eiropas Komisija saka, ka no 2018. gada 25. maija mūsu personīgie dati tiekot labāk aizsargāti. Proti, visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā sākusi darboties Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR (no angļu: General Data Protection Regulation), kura paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam.

Dzintars Zaļūksnis

Mūsu dārgā valdība ir radusi Eiropas norādījumus izpildīt ar pārgalvīgu degsmi. Tā tas ir arī ar GDPR: jau kopš gada sākuma ir notikusi visai intensīva “informatīvā” kampaņa, kurai pagaidām gan ir tikai viens acīmredzams rezultāts – proti, GDPR iedveš bailes! Turklāt ne tikai tiem, kas varētu “uzrauties” (solītie sodi par GDPR pārkāpumiem ir patiesi fantastiski – līdz 20 miljoniem eiro, vai arī 4% no uzņēmuma starptautiskā apgrozījuma!), bet arī tiem, kuru tiesības šī regula aizstāvēs.

Dzīve visu noliks savās vietās. Piemēram, tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka pie GDPR visi pieradīs līdz gada beigām. Var būt. Vismaz Valsts Datu inspekcija, kura tagad kļuvusi daudz varenāka, sola, ka tās izmantošot principu konsultē vispirms – sodi pēc tam. ja DVI noturēsies šajos rāmjos – varēsim saukt bravo!

Taču nevajadzīgas nervozēšanas un pārpratumu varēja būt mazāk, ja savu darbu kvalitatīvi būtu veikusi Dzintara Rasnača vadītā un pašpasludinātās nacionālās apvienības uzraudzītā Tieslietu ministrija, kurai taču bija gana laika, lai labā, skaidrā latviešu valodā pastāstītu saviem pilsoņiem – gan tiem, kuru datus jaunā regula nu aizsargā, gan tiem, kas riskē to pārkāpt –, kādas ir GDPR prasības un ar ko tās atšķiras no Fizisko personu datu aizsardzības likuma normām, kuras Latvijā ir spēkā jau kopš 2000. gada. Taču Rasnača kantoris, kā parasti, nav grēkojis, jo, kā zimāms, kas guļ, tas negrēko.

Rezultātā nabaga “datu operatori” rīkojas kā nu kurš, katrs pēc savas saprašanas. Vieni nedara praktiski neko, otri saviem klientiem izsūta informatīvus ziņojumus, trešie liek no jauna aizpildīt kādreiz jau aizpildītas anketas, kurām beigās boldā izcelta atruna, ka cilvēks jebkurā brīdī var pieprasīt pārtraukt savu datu apstrādi.

Pašlaik ir skaidrs, ka vienkāršā pilsoņa dzīvē nekas daudz nemainīsies, ja nu vienīgi būs jāiemācās sadzīvot ar teorētiski plašākām tiesībām. Tāpat nekam nevajadzētu mainīties plašsaziņas līdzekļu darbā. Par to gan mani māc šaubas, jo Latvijā pēdējo gadu laikā vērojamas arvien ciešākas cenzēšanas tendences, tāpēc no varas puses te varētu sagaidīt visādus pigorus.

Bet vienkāršajam pilsonim, nudien, nekāda pamata satraukumam nav: visas anketas un veidlapas pārtaisīs tie, kam tās jāpārtaisa, bet pats pilsonis, ja jutīs, ka kaut kas viņam nepatīk, tagad var prasīt datu pārzinim dzēst un labot savus datus, aizliegt tos pārnest uz citu organizāciju, iebilst pret savu datu profilēšanu, vārdu sakot, protestēt.

Lai nu kā, Saeimas apritē pašlaik ir Fizisko personu datu apstrādes likuma projekts, tiek skatīti priekšlikumi tā otrajam lasījumam. Taču tas nav būtiski. Jo, pirmkārt, GDPR ir tieši piemērojams ES normatīvais akts, tātad nacionālā līmeņa dokumentiem ir tikai precizējoša vai papildinoša nozīme.

Otrkārt, mūsu pārcentīgie politikāņi pārāk bieži izrāda dedzīgu vēlmi būt “lielāki katoļi nekā Romas pāvests”, tāpēc pašlaik nevienam labāk neko nesolīt. Viss galu galā notiks tā, kā būs nolēmusi visuvarenā birokrātija. Vienīgā atšķirība – ja kādam liks vai aizliegs darīt to, ko GDPR patiesībā nemaz neprasa, varēs sūdzēties tieši Eiropā.

Tavs komentārs par rakstu: