• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Gāzes monitors un svilpeTas ventīlis kaut kur "laiž cauri"... Foto: Pinterest

Mēs liberalizējam, liberalizējam... «tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc»!

Pēc gāzes tirgus “atvēršanas” nav ne zemāku cenu, ne lielākas drošības. Un tie taču bija divi galvenie “argumenti”, kāpēc vajagot sadalīt AS “Latvijas Gāze” un viena monopolista vietā izveidot veselus trīs. To, ka pēc gāzes tirgus atvēršanas samazināsies cenas, iedomājās tikai pagalam naivi pilsoņi. Izrādās, ka arī otrs faktors – solītā piegāžu drošība – tieši tāpat ir no gaisa pagrābts.

Dzintars Zaļūksnis

Nupat to ir apliecinājis AS “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc tirgus atvēršanas un “Latvijas gāzes” pārtapšanu trijos uzņēmumos (AS Conexus Baltic Grid” tagad ir dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, bet AS “Gaso” nodarbojas ar gāzes sadalīšanu un klientiem)  – Kalvītis atzīst, ka šoziem “daudz neesot trūcis” līdz enerģētikas krīzei. “Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze,” precizē Kalvītis.

Paldies Kalvītim, tik liela atklātība mūsu [post]padomju valstī, nudien, nav pierasta. Nelaime tikai tāda, ka nākamziem būs uztraukumā jādzer karsta tēja un laikam gan jāskatās pēc kādas krāsniņas, jo gāzes tirgus totālā liberalizācija vismaz pagaidām ir nesusi vairāk posta nekā labuma. Oi, bet to gan laikam labāk neteikt, jo [post]padomju valstiņā valdības lēmumus apšaubīt kļuvis bīstami – jo vairāk, ja tie balstīti Eiro[pas savienības direktīvā!    

Kā jau varēja sagaidīt “gāzes krīzes” pamatā varēja “stāties” viena no teorētiski lielākajām Latvijas dabas bagātībām – Inčukalna pazemes gāzes krātuve, ar kuru rīkoties [post]komunistiskais isteblišments tā arī nav iemācījies.

“Gāze teorētiski krātuvē ir, taču Inčukalna gāzes krātuvē nevarētu sasniegt nepieciešamo spiedienu, lai spētu apmierināt pieprasījumu, kāds aukstākajās dienās bija tirgū. Krātuve strādā pēc balona principa - jo tas ir pilnāks, jo straujāk gaiss nāk ārā. Tāpat notiek arī ar gāzi. Ja krātuve ir patukša, tad nav spiediena un gāze pietiekamā apmērā ārā nenāk,” saka Kalvītis.

Tāpēc aizvadītajā ziemā bijušas divas dienas, kad “Latvijas gāze” “gandrīz neesot varējusi spēt apmierināt” pieprasījumu pēc gāzes. Bet nu jedritvai kociņ! Būdama vienīgā tāda apjoma gāzes krātuve starp Baltkrieviju un Baltijas jūru, Inčukalna PGK it kā izvietota tik stratēģiski svarīgā vietā, ka vai nu! Ne igauņiem, ne lietuviešiem nekā tāda nav, un gāzes piegādātājiem par Inčukalnu vajadzēja plēsties kā šakāļiem. Bet nekā!  “Mums ziemā divas dienas bija situācija, ka gandrīz nevarēja apmierināt to pieprasījumu, kāds bija tirgū, jo gāzi prasīja ne tikai Latvijas patēriņam, bet arī Igaunija un Lietuva, kā arī Krievija, kura Inčukalnā bija noglabājusi savu gāzi. Mūs izglāba tas, ka palika siltāks. Es nemaz nestādos priekšā, kas notiktu, ja šogad būtu klasiska ziema, kad Latvijā janvārī valda anticiklons un attiecīgi sals, kam seko otrs vilnis februārī vai martā.” Tā saka Kalvītis. Un man ir aizdomas, ka atslēgas vārdi šajā tekstā ir “kā arī Krievija”, jo igauņiem nekādi lielie gāzes krājumi nav uzglabājami, bet lietuvieši ir sasodīts, cik taupīgi.

Pēc šīs “gandrīz krīzes” Ministru kabinets ir izstrādājis grozījumus noteikumos “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā” , paredzot nepieciešamo dabasgāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, lai samazinātu ar dabasgāzes apgādi saistītus riskus.

Bet jautājums tik un tā paliek – ja komercijā nākas iejaukt politiku, tad kāpēc bija jāveic “tirgus liberalizācija”? Pašlaik izskatās – “tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc”.

Tavs komentārs par rakstu: