• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Pētera Brēgela glezna par nodokļu piedzinējiemPēters Brēgels, jaunākais. Nodokļu maksāšana (Nodokļu piedzinēji), 1620-1640. Reprodukcija: Fisher Museum of Art

Miljardi nodokļu parādu «norakstīti»: vai vispār bija cita izeja?

Liela daļa sabiedrības pauž svētu sašutumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) regulāri veiktajām nodokļu parādu summu “norakstīšanām”. Patiesi, šīs summas ir milzīgas, miljardos mērāmas. Protams, starp tām ir arī “metafizisko krāpnieku” un tā saukto “oligarhu” sastrādātais, un tas, nudien, nav labi. Taču liela daļa šo parādu ir paša VID “pietaisīta”, un lielākoties nav citas izejas, kā vien šos parādus aizmirst, jo tie nekad netiks apmaksāti – ne tāpēc, ka kāds nevēlas maksāt, bet gan tāpēc, ka tos vienkārši nav iespējams apmaksāt.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Atbilstoši paša VID datiem kopējais nodokļu parādu apjoms kopš 2011. gada konstanti ir saglabājies virs viena miljarda eiro, bet kopš 2012. gada līdz šā gada maijam kā bezcerīgi neatgūstami atzīti un norakstīti 1,8 miljardi eiro jeb, nosacīti mērot, apmēram piektdaļa no nākamā gada valsts budžeta. Jā, tā ir nauda, kurai teorētiski bija jāpapildina valsts budžets un jānodrošina daudzo vajadzību finansēšana. Taču kā radušies šie parādi?

Pirmo daļu veido dažādu krāpnieku mērķtiecīgi izveidotas shēmas. Par tām, gadās, laiku pa laikam tiek sākti un pat pabeigti kriminālprocesi (viltoti čeki, aplokšņu algas, droši vien arī “sadegušie atkritumi”).

Otra daļa ir politikai pietuvināto biznesmeņu – tostarp valdošo partiju sponsoru un bijušo augstu amatpersonu – viltīgi izmantotie “robi” likumos; šajās darbībās, lai cik neētiskas tās nebūtu (sk., piemēram, “Oligarhu sarunas” vai “OIK biznesu”), nav itin nekā krimināla vai pat nelikumīga. Būtībā tā ir tā saucamās valsts nozagšanas “likumīgā puse”.

Trešā daļa ir radusies paša VID represīvās darbības rezultātā. Piemēram, tie sīkuzņēmumi, kuru saimniecisko darbību VID ir apturējis to pašu aizkavēto nodokļu maksājumu dēļ, diezin vai spēs nodokļu parādu jelkad samaksāt –, kā gan to izdarīt, ja saimniecisko darbību veikt nedrīkst, bankas konti bloķēti, bet jebkurus partneru veiktos maksājumus par precēm un pakalpojumiem pārtvers VID, nostādot neveiksmīgos uzņēmējus “vēža” pozīcijā? Turklāt parāds ar katru dienu palielinās, jo nodokļu piedzinējs ir “ieslēdzis skaitītāju”: aprēķina soda naudu par kavējumu.  

Nav jau gluži tā, ka VID nespēj atgūt neko: darbs notiek, kā saka amerikāņi, fifty-fifty robežās: no 2012. gada līdz šā gada maijam nodokļu parādus VID ir izdevies piedzīt pat mazliet vairāk nekā norakstīts: 1,9 miljardu eiro apmērā. Tomēr sistēma paliek tā pati, nodokļu parāda kopējais apjoms nemainās, un dzēsto un atgūto nodokļu summu arvien aizvieto jauni parādi.

Arī 2017. gada nogalē nodokļu parāds kopumā ir ap 1,25 miljardiem eiro, no kuriem kā nepiedzenamus VID atzinis tikai 9,25 miljonus eiro (šeit). Tuvākajā laikā šī summa pavisam noteikti tiks norakstīta, jo “saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie” – tie ir likvidējamo uzņēmumu parādi.

Tomēr tas, protams, nav viss. Vēl gandrīz 668 miljoni parādu gan atrodami ailē “saskaņā ar normatīvajiem aktiem piedzenamie”, taču formulēti kā “reāli nepiedzenamie”, jo parādniekam vienkārši nav naudas vai mantas, pret ko vērst piedziņu. Tie ir 45,12% no visiem nodokļu parādiem. Sīkāku šā skaitļa atšifrējumu VID nesniedz, taču ir pamatotas aizdomas, ka šeit meklējama liela – ja ne lielākā – daļa paša VID “apturēto” (lasi: likvidēto) uzņēmumu, kuru, kā jūs zināt, kopš pērnā gada sākuma mūsu valstī ir vairāk nekā jaundibināto.

Tāds, lūk, bija reālais stāvoklis. 2017. gada novembra beigās: aptuveni 677 miljoni eiro VID “grāmatvedībā” skaitījās, taču reāli to nebija, nav un nekad nebūs! Kas tad cits atliek, kā vien pamazām tos “izņemt no aprites”? – kaut vai tāpēc, lai “pa tukšo” neturpinātu šos bezcerīgos parādus palielināt, pierēķinot tiem tikpat bezcerīgas soda naudas.

Tā ka ne jau tikai kriminālajam “ēnu” sektoram” un “oligarhiem” piemīt netikums izvairīties no nodokļu nomaksas. Pats VID gādā, lai šis “netikums” pieliptu arī cilvēkiem, kas biznesu sākuši visnotaļ godīgi un ar gaišiem nodomiem.

Tavs komentārs par rakstu: